Pandēmijas ietekme uz farmācijas fakultātes darbinieku ievadapmācību — recenzija
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: šodien plkst. 4:10
Uzdevuma veids: Analīze
Pievienots: 18.01.2026 plkst. 11:55
Kopsavilkums:
Uzzini, kā pandēmija ietekmēja farmācijas fakultātes darbinieku ievadapmācību un kā mainījās mācību procesi Latvijas augstskolās.
I. Ievads
Pandēmijas gadi atstāja ievērojamu iespiedumu uz Latvijas augstākās izglītības vidi, pārveidojot akadēmisko un darba ikdienu teju līdz nepazīšanai. Īpaši šīs pārmaiņas skāra farmācijas fakultātes, kurās jaunu darbinieku ievadīšana kļuva par īstu izaicinājumu. Jautājums par to, kā orientēt un apmācīt jaunus mācībspēkus vai pētniekus ārkārtas un attālinātu apstākļu apvienojumā, kļuva aktuāls gan tradicionāli stiprajās universitātēs – Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Daugavpils Universitātē – gan arī mazākās mācību iestādēs.Šajā esejā tiek analizēts zinātniskais raksts, kas veltīts jauna farmācijas fakultātes darbinieka pirms-ievadapmācības (preboarding), iepazīšanās (orientation) un ievadapmācības (onboarding) īpatnībām globālās pandēmijas laikā. Šāda darba kritiska izvērtēšana ir būtiska, jo tā ļauj saskatīt, kādas inovācijas un izaicinājumus piedāvā pēdējie gadi cilvēkresursu vadībā un akadēmiskajā vidē, īpaši – krīzes apstākļos.
Raksta recenzijas mērķis ir vispusīgi novērtēt tā saturu, piedāvātās metodes un praktisko vērtību, identificējot gan stiprās, gan vājās puses, kā arī izstrādāt konstruktīvus ieteikumus akadēmiskās vides uzlabošanai Latvijā, ņemot vērā mūsu vietējo kultūru un izglītības specifiku.
Šī darba gaitā tiks apskatītas galvenās tēmas un problēmas, izpētītas izmantotās metodes un to efektivitāte, analizētas nozīmīgākās atziņas, kā arī sniegta kritiska analīze, kas vērsta uz Latvijas augstskolu realitāti. Noslēgumā tiks izcelts praktiskais pielietojums un piedāvāti priekšlikumi tālākajiem uzlabojumiem.
---
II. Zinātniskā raksta saturs un problemātika
Raksts koncentrējas uz procesu, kas lielā mērā nosaka jauno farmācijas fakultātes darbinieku veiksmīgu integrāciju – proti, uz pirms-ievadapmācību, iepazīšanos ar kolektīvu un vidi, kā arī pirmajām apmācībām. Šie posmi bija būtiski jau pirms ārkārtējās situācijas, taču pandēmija piespieda pārskatīt ierastās tradīcijas.Nav noslēpums, ka Latvijas augstskolās līdz šim par personāla pirms-ievadapmācību bieži vien rūpējās nodaļas kolēģi vai tuvākie vadītāji, balstoties uz mutvārdu tradīcijām. Taču, kad saskarsme kļuva attālināta, izteikti izpaudās trūkumi strukturētās atbalsta programmās. Raksts tieši akcentē nepieciešamību izveidot centralizētas un sistemātiskas atbalsta sistēmas, kas ļauj jauniem darbiniekiem justies droši un piederīgi jau no pirmajām dienām, pat strādājot no mājām.
Problēmas radušās ne tikai ar formālo informācijas apmaiņu, bet arī ar neformālās kultūras nodošanu – universitātes vērtību, iekšējās komunikācijas tradīciju un kolēģu sadarbības principu saprašanu. Raksts izceļ tieši pandēmijas radīto tehnoloģisko izaicinājumu nozīmi un sniedz piemērus, kā izmantotas dažādas e-platformas: no Moodle un Zoom Latvijas augstskolās līdz e-pastu treneržieriem un diskusiju forumiem.
Tāpat tiek apskatītas aktuālās cilvēkresursu vadības tendences, piemēram, elastīgā darba laika ieviešana, attālināto mentoru programmas un psiholoģiskās atbalsta grupas. Šie aspekti jau tiek izmantoti progresīvākajās Latvijas universitātēs, bet raksts piedāvā tos padziļināti analizēt arī farmācijas fakultāšu specifikā.
---
III. Metodoloģijas un pētījuma dizaina analīze
Kompetenta zinātniska pētījuma spēks slēpjas metodoloģijā. Rakstā izmantotās metodes ir daudzveidīgas: tajā izmantotas mērķētas aptaujas starp jauniem fakultātes darbiniekiem, kvalitatīvas padziļināta intervijas ar HR speciālistiem un gadījumu analīze, izmantojot izstrādātos ievadapmācības modeļus.No metodoloģiskā viedokļa ir redzams centieni aptvert dažādus pieredzes aspektus – gan tās, kas saistītas ar formālo integrāciju kolektīvā, gan arī emocionālās adaptācijas īpatnības. Augstskolas, piemēram, Latvijas Universitātes Ķīmiķu fakultāte, kas pēdējos gados izmantojusi līdzīgas pieejas, apliecina šādas daudzveidīgas izpētes nepieciešamību.
Pozitīvs aspekts – pētījumā liels uzsvars likts uz faktiskām darbinieku pieredzēm. Tomēr jānorāda uz vairākiem ierobežojumiem: izvēlēto respondentu loks ir salīdzinoši šaurs – viena universitāte vai pat viena nodaļa, kas var būtiski ietekmēt secinājumu vispārināmību. Tāpat dažreiz trūkst kvantitatīvas analīzes, kas ļautu izvērtēt, piemēram, konkrētu platformu izmantošanas efektivitāti vai jaunpienācēju apmierinātības līmeni.
Strukturāli raksts ir pietiekami pārskatāms, taču dažviet argumentācija šķiet pārāk vispārīga un balstīta uz pieņēmumiem, nevis uz datiem. Tāpēc nepieciešams kritiski izvērtēt, kuri secinājumi ir akadēmiski pamatoti un kuri balstās pārsvarā personiskajās pieredzēs.
---
IV. Galvenās atziņas un inovācijas darbā
Svarīgākā atziņa, ko piedāvā raksts – pirms-ievadapmācības un pirmās iepazīšanās aktivitātes jāveido, balstoties uz personalizētu pieeju. Jaunu darbinieku ne vien jāiepazīstina ar darba vidi, bet arī jānodrošina jēgpilns emocionālais atbalsts. Pandemijas laikā Latvijā šim aspektam pievērsta īpaša uzmanība – piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte 2021. gadā izveidoja mentorēšanas programmu pirmo mēnešu atbalstam.Virtuālās tehnoloģijas pavēra jaunas iespējas – interaktīvie webināri, slēgti čati, video prezentācijas, tiešsaistes rokasgrāmatas. Tomēr raksts tver arī to, ka šie risinājumi nav universāli: daļa darbinieku sastapās ar tehnoloģiskiem vai psiholoģiskiem izaicinājumiem, piemēram, motivācijas kritumu vai digitālo izdegšanu.
Raksts piedāvā vairākus konkrētus innovatīvus risinājumus: pastāvīgu atbalsta “karsto tālruni”, iespēju attālināti konsultēties ar pieredzējušiem kolēģiem, kā arī speciālus “ievadināšanas” e-kursus. Šāds darba modelis būtu piemērojams arī Latvijas apstākļiem – jo īpaši, ja raugāmies uz ilgtermiņa nākotni, kur attālinātas sadarbības elementi, visticamāk, saglabāsies arī pēc pandēmijas beigām.
---
V. Kritiska raksta novērtēšana
Stiprā puse ir izteikts teorētiskais pamatojums – tiek balstīts uz mūsdienu cilvēkresursu teoriju, kā arī uz vietējām un starptautiskām praksēm. Empīriskie piemēri ļauj saskatīt konkrēto praksi Latvijas akadēmiskajā vidē, nevis tikai vispārīgā līmenī. Praksē noderīgi ir ieteikumi par mentorēšanas sistēmu, tehnoloģiju ieviešanu un sociālā atbalsta tīklu stiprināšanu.Vērtējot raksta trūkumus, izceļama pārāk šaura tematiskā pieeja – uzsvērti aplūkots viena fakultāte vai pat mazāks kolektīvs, tādējādi pazaudējot visaptverošu perspektīvu Latvijas mērogā. Daļā nodaļu trūkst padziļinātas analīzes, īpaši runājot par psiholoģiskā atbalsta instrumentiem vai par personāla dažādības vadību. Tāpat uzlabojama ir kvantitatīvo datu un salīdzinošo pētījumu integrācija.
Ceļš uz tālākām izpētēm ir pētījuma paplašināšana dažādu Latvijas universitāšu un fakultāšu līmenī, vēlams iekļaujot padziļinātus kvantitatīvus rādītājus – apmierinātību, darba efektivitāti, ilgtspējīgu pieeju novērtējumu. Vēlama arī psihosociālās atbalsta sistēmas izstrāde un padziļināta izpēte.
---
VI. Praktiskā nozīme un pielietojums Latvijā
Raksta sniegtā pieredze ir ļoti aktuāla tieši Latvijas apstākļos – mūsu universitāšu kolektīvā bieži valda cieša sadarbība, taču trūkst strukturētu, centralizētu pirms-ievadapmācības platformu. Piemēram, noskatoties uz RTU vai RSU praksi, var secināt, ka digitālo rīku apvienojums ar aktīvu mentoru darbu ļauj būtiski uzlabot jaunu kolēģu adaptāciju.Svarīgi ir arī atklāt, ka ierastās pieejas – piemēram, informācijas apmaiņa “no rokas rokā” – jāpapildina ar digitāliem risinājumiem, ņemot vērā Latvijas specifiku: dažādi tehnoloģisko prasmju līmeņi, ierobežots budžets un nereti konservatīva akadēmiskā vide. Risinājums var būt apmācību paketes dažādiem vajadzības līmeņiem (jauns mācībspēks, administratīvais darbinieks, pētnieks) un specializētas tehniskās darbnīcas.
Pandēmija lika saprast, ka elastīga darba organizācija, rūpes par darbinieku emocionālo līdzsvaru un aktīvs atbalsts kolektīvā ir ne tikai “luksuss”, bet gan nepieciešamība. Šīs mācības jāintegrē turpmākajās darba laikmeta pārmaiņās.
---
VII. Secinājumi
Zinātniskā raksta vērtība slēpjas tajā, ka tas izgaismo būtisko: arī krīzes apstākļos personas adaptācija akadēmiskajā vidē ir daudzslāņains process, kas prasa rūpību un inovatīvu pieeju. Pētījumā aplūkots gan tehnoloģiju pielietojums, gan arī nepieciešamība stiprināt emocionālā atbalsta mehānismus kolektīvā.Recenzijas kopējais vērtējums ir pozitīvs, jo darbs attīsta diskusiju un piedāvā konkrētus praktiķu rīkus, tomēr uzlabojamas ir dažas metodoloģiskās nianses, galvenokārt attiecībā uz izpētes apjomu un psiholoģiskā atbalsta aspektu padziļināšanu.
Nākotnē būtu nepieciešama multidisciplināra pieeja – sadarbība starp farmācijas, psiholoģijas un izglītības tehnoloģiju ekspertiem, lai izveidotu ilgtspējīgas, empātiskas un inovatīvas ievadapmācības sistēmas Latvijas augstskolām, kas veiksmīgi darbojas gan ikdienā, gan negaidītu izaicinājumu laikā.
---
VIII. Papildu skaidrojumi un piemēri
Preboarding: process, kas sākas jau pēc darba līguma noslēgšanas, pirms darbinieks uzsāk reālo darbu; praktiski – informācijas sagatavošana, pirmo dokumentu nosūtīšana.Onboarding: pirmās darba nedēļas un mēneši, kad darbinieks integrējas kolektīvā, apgūst praktiskas prasmes un iesaistās institūcijas dzīvē.
Orientation: informēšana par organizācijas struktūru, pamatvērtībām, noteikumiem un darba vidi.
Rakstā uzsvērta adaptācijas programmu nozīme, par piemēru minot Latvijas Universitātē ieviesto “Jauno darbinieku apmācības kursu”, kā arī attālinātas konsultācijas, kurās parasti iesaistīti gan administratīvie darbinieki, gan tehniskie mentori.
---
Šī eseja apliecina, ka Latvijas akadēmiskajai un farmācijas videi jāpielāgo starptautiskā pieredze savām vajadzībām, veidojot rūpīgas, empātiskas un tehnoloģiski balstītas ievadapmācības sistēmas. Tikai tā iespējams nodrošināt augstu kvalitāti un efektivitāti arī nenoteiktu krīžu laikos.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties