Reklāmas tēlu salīdzinājums: Pepsi, Coca-Cola, Samsung un iPhone analīze
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 15.01.2026 plkst. 16:00
Uzdevuma veids: Analīze
Pievienots: 15.01.2026 plkst. 15:02

Kopsavilkums:
Esejā analizēts, kā reklāmās un antireklāmās tiek veidoti produktu tēli un kā tie ietekmē patērētāju izvēli, uzsverot arī sociālo kritiku.
Ievads
A. Ieskats reklāmas nozīmē mūsdienu sabiedrībā
Mūsdienu sabiedrībā reklāma ir daudz vairāk nekā tikai aizraujoši attēli vai spilgti saukļi. Tā ir izsmalcināts informācijas un ietekmes instruments, ar kura palīdzību uzņēmumi, preču zīmes un dažādas organizācijas mēģina piesaistīt sabiedrības uzmanību, ietekmēt izvēli, vērtības, patērēšanas paradumus. Latvijā reklāmas kultūra īpaši uzplaukusi pēdējās dekādēs, attīstoties digitālajiem medijiem un vizuālo komunikāciju kanāliem: gan televīzijā, gan sociālajos tīklos. Nav vairs jēgas uztvert reklāmu tikai kā vizuālu materiālu – tās daudzdimensionālais raksturs sevī ietver gan vizuālos tēlus, gan uzvedības paraugus, runas intonāciju, emocionālo fonu un neverbālo valodu, kā to apraksta arī vācu pētnieks Šnaiders (Schneidrer, 1979). Piemēram, jau bērnībā skolās mēs apgūstam reklāmas trikus, piemēram, vizuālās asociācijas vai emocionālos “āķus”, kas liek iegaumēt konkrētu produktu.B. Tēlu reprezentācija reklāmās – definīcija un nozīme
Reklāmu veidotāji apzināti vienkāršo, dažkārt pat pārspīlē tēlu attēlojumu, lai īsā laikā nodotu skaidru un atmiņā paliekošu ziņu. Tēlu reprezentācija ir šāda koncentrēta uzņēmuma vai produkta tēla izcelšana noteiktos vizuālos, verbālos un emocionālos elementos. Šādi radītie tēli nosaka, kā patērētājs uztver produkta vērtību, jo reklāmas zinātāji vienmēr ņem vērā gan ražotāja, gan patērētāja perspektīvu – jautājot, vai tēls atbilst cilvēku priekšstatiem par sevi vai viņu vēlamo identitāti. Latvijas reklāmās bieži izmantoti vietējai mentalitātei tuvi tēli – piemēram, laimīga ģimene pie svētku galda, vai tehnoloģiju entuziasts, kas izmanto jaunu viedtālruni sabiedriskā transportā.C. Esejas mērķis un tematika
Šīs esejas galvenais mērķis ir atklāt, kā reklāmas tēlu reprezentācija izmainās vai tiek padziļināta antireklāmās – īpašā reklāmas veidā, kas kritizē vai apšauba populāru zīmolu izvēlētās vērtības vai vēstījumu. Fokusējos uz trīs pāriem: Pepsi vs. Coca-Cola, Samsung vs. iPhone, kā arī Pepsi & Coca-Cola vs. SodaStream. Galvenais jautājums – kā uzņēmumi reklamē sev izdevīgos tēlus un kā antireklāmas tos izaicina, izceļot galējības vai atklājot apslēptos reklāmas mehānismus.---
II. Teorētiskais pamats un analīzes rīki
A. Reklāmas tēlu nozīme komunikācijā
Tēlu nozīme reklāmā saistīta ne tikai ar vizuālo izteiksmi, bet arī ar emocionālo uzlādētību. Šnaiders (Schneidrer, 1979) uzsver, ka tieši neverbālā valoda – ķermeņa poza, skatieni, telpas izmantojums, krāsu izvēle un citi mikromomenti – ietekmē auditorijas zemapziņu. Īpaši raksturīgi tas ir vizuālās komunikācijas līdzekļos – seja, smaids, žesti, kas bieži Latvijā izmantoti, reklamējot tradicionālās vērtības vai inovācijas. Runas iezīmes, piemēram, balss tonis vai dialekts, rada papildu uztveres nianses: reģionālas reklāmas nereti spilgti atsedz latgaliskos vai kurzemnieku runas piemērus, apzināti reklamējot vietējo piederību.B. Antireklāma – definīcija un raksturojums
Antireklāma ir reklāmas žanrs, kas piedāvā kritisku, bieži ironisku skatījumu uz populāriem zīmoliem. Tā nevis slavē produktu, bet apzināti atklāj tā trūkumus, stereotipus, manipulācijas. Šāda pieeja izglīto patērētājus, aicina domāt par alternatīvām, tādejādi sagraujot reklāmas radīto “burvību”. Latvijā antireklāmas kļūst aktuālas ekoloģijas, veselības un patērētāju tiesību jomās, piemēram, aizvien biežāk redzam sociālo kampaņu plakātus, kas ironizē par masveida dzērienu lietošanu vai tehnoloģiju patēriņu.C. Analīzes metodes
Lai analizētu šos piemērus, izmantosim salīdzinājumu starp oficiālo reklāmu tēliem un antireklāmām, pievēršot uzmanību valodas, vizuālo, emocionālo un neverbālo komunikācijas aspektu atšķirībām. Analizēsim, kā mērķauditorija uztver dažādus tēlus un kā mainās attieksme skarot patērētāju izvēli.---
III. Pirmā salīdzinājuma pāra analīze: Pepsi vs. Coca-Cola
A. Tradicionālo reklāmu tēlu analīze
Pepsi reklāmas vēsturiski Latvijā un Eiropā veido tēlu, kas asociējas ar jauneklību, brīvību, dinamismu. Reklāmu video bieži redzami jauni cilvēki aktīvā vidē – sporta laukumos, koncertos, ballītēs –, kas izceļ enerģiju un sasniegumu sajūtu. Krāsu gamma ir spilgti zila, balta un sarkana – dzīvīgas, modernas noskaņas radīšanai.Pretstatā, Coca-Cola tēls tiek pozicionēts kā tradīciju, kopības un laimes simbols. Latvijas Ziemassvētku reklāmā redzam ģimenes, draugus un pat Ziemassvētku vecīti, kas pie svinību galda dalās ar dzērienu. Mūzika ir emocionāla, melodijas dažkārt veidotas latviešu stilistikā (“Visiem līksmu svētkus!”), kas nostiprina jebkura vecuma cilvēku identificēšanos ar šo zīmolu.
B. Antireklāmas – kā tās atspoguļo un kritizē šos tēlus
Antireklāmās bieži tiek ironizēts par šo tēlu pārspīlēto vienkāršību. Sociālajos tīklos redzamas parodijas, kuras uzķer, cik uzspēlētas var būt reklāmas emocijas (“Vai tava laime tiešām ir atkarīga no pudeles Coca-Cola?”), vai arī atklāj cik bieži reklāmas ignorē veselības aspektus. Bieži parādās plakāti, kuros Pepsi un Coca-Cola tiek attēlotas kā “šķidrā cukura” simbola, nevis laimes avoti, tā atmaskojot patērētāju manipulācijas.C. Piemēri un konkrētas antireklāmas detaļas
Viena no iedarbīgākajām antireklāmu stratēģijām ir humors – piemēram, plakāts, kurā divi jaunieši sacenšas, kurš izdzers vairāk “brīnumdzēriena”, tikai lai beigās abi justos slikti. Tāpat tekstuālās frāzes, piemēram, “Izvēlies laimi, izvēlies ūdeni” veido ironisku pretstatu laimes tēlojumam oficiālajās reklāmās. Neverbālā valoda antireklāmās ir uzsvērti pārspīlēta – piemēram, uzpūsti smaidi vai lejup vērsti skatieni pēc dzēriena padzeršanas.---
IV. Otrais salīdzinājuma pāris: Samsung vs. iPhone
A. Standarta reklāmu tēlu veidošana
Samsung reklāmas uzsver inovācijas, plašu izvēli un pieejamību. Tipiskais reklāmas sižets rāda jaunu ģimeni, kas viegli savieno savas digitālās ierīces, izmanto viedās funkcijas, izbauda dzīvi mūsdienīgā vidē. Svarīgi akcents tiek likts uz viedierīču dažādību – dažādu vecumu, stilu un gaumju cilvēkiem.Savukārt iPhone reklāmās dominē minimālisms, elegances sajūta un “premium” statuss. Latvijas auditorijai piemērotās reklāmas bieži uzsver izcilu dizainu, smalkumu, ekskluzivitāti – produkts tiek attēlots gandrīz kā mākslas darbs, ar mierīgiem, atturīgiem krāsu toņiem un lēniem, pārdomātiem kadriem.
B. Antireklāmas, kas kritizē vai apšauba šo tēlu pamatotību
Latvijā bieži sastopamas Youtube un Facebook izplatītas antireklāmas, kas pārspīlē reklāmas radīto ekskluzivitāti. Piemēram, video, kur “īstie dzīves situācijās” iPhone tiek pats no sevis sabojāts vai kuru īpašnieki spiesti aizņemties, lai iegādātos jaunāko modeli – tā kritizējot augsto cenu un pārmērīgu brenda kultu. Samsung tēmās bieži tiek kritizēta vēlme ik pa gadam prezentēt “unikālas inovācijas”, kas dzīvē izrādās nelielas izmaiņas. Abu zīmolu antireklāmas izceļ mūsdienīgā patērētāja identitātes krīzi – vai cilvēka vērtību mēra pēc telefona?C. Atsevišķu antireklāmas piemēru izpēte
Spilgtākos piemēros tiek izmantotas situācijas, kur personāži apmainās ar viedtālruņu zīmoliem ne pēc nepieciešamības, bet lai iederētos draugu vai kolēģu vidū. Tam tiek pievienota izteikta ironijas intonācija un sarkastiska ķermeņa plastika – piemēram, pārcilā telefona kastīti ar izteikti kritisku sejas izteiksmi vai pa pusei ironisku smaidu, kas tūlīt pāriet pārspīlētā sajūsmas vētrā pēc pavisam minimālām inovācijām.---
V. Trešais salīdzinājums: Pepsi & Coca-Cola vs. SodaStream
A. Lielo zīmolu un alternatīvas tēlu salīdzinājums reklamēšanā
Latvijas masu medijos Pepsi un Coca-Cola tiek atainoti kā atpazīstamības simboli, kas apvieno sabiedrību, liek justies piederīgiem “plašai Eiropas ģimenei”. Tomēr SodaStream reprezentē jaunu, videi draudzīgu un personalizētu pieeju – mājās ražots dzēriens, dabīgums, atbrīvošanās no plastmasas pudelēm. Šī pretnostatījuma rezultātā reklāmas tēli kļūst diametrāli pretēji: masveidība pret individuālismu, tradīcija pret progresu.B. Antireklāmas, kas fokusējas uz šiem zīmoliem
Antireklāmas šeit bieži balstās uz vides aizsardzības tematiem. Plaši izplatītas plakātu akcijas, kas vienkāršo zīmolu identitāti līdz absurdam – piemēram, tukšu pudeli kā galveno varoni (“Vai tiešām tā vērts?”). Sociālo tīklu video SodaStream tiek rādīts kā risinājums planētas piesārņojuma krīzei, savukārt Coca-Cola un Pepsi “pārstāvi” bieži attēlo kā vienaldzīgus un bezpersoniskus uzņēmuma darbiniekus, kas ignorē vides problēmas. Tiek izmantoti simboli – zaļa krāsa, ūdens pilieni, plastmasas atkritumi, lai emocionāli ietekmētu skatītāju.C. Analīze par mērķauditoriju un priekšstatiem
Pētījumi Latvijā rāda, ka sabiedrība sāk arvien vairāk apzināties alternatīvo zīmolu priekšrocības, īpaši jauniešu un ģimeņu vidū. Tiek stimulēta vainas sajūta par masveida patēriņu, bet SodaStream tēls veido cerību un pārmaiņu ziņu – nevis tikai dzēriens, bet domāšanas veids. Antireklāmas te pastiprina izvēles morālo dimensiju un rosina diskutēt – kāds ir mūsu patiesais ieguldījums sabiedrībā un apkārtējās vides saglabāšanā?---
VI. Diskusija un secinājumi
A. Kopējie motīvi un atšķirības tēlu reprezentācijā antireklāmās
Analizējot reklāmas un antireklāmas, skaidri redzam – antireklāmu stratēģiskā loma slēpjas ne tikai kritikā, bet arī izklaidē un auditorijas izglītošanā. Zināmu juku rada tas, cik savveidīgi antireklāma var dezorientēt vai pat apšaubīt patērētāja pārliecību par nākotnes izvēli. No otras puses, uzņēmumiem šāda kritika liek pastiprināti uzlabot savu komunikāciju, kļūt atklātākiem, iekļaut sabiedrības atbildības elementus.B. Tēlu reprezentācijas nozīme sabiedrības patēriņa kultūras veidošanā
Latvijā reklāmas un to antitēzi veidojošās antireklāmas būtiski ietekmē patērētāju domāšanu un identitāti. Tieši caur izvēli un reklāmās pārstāvēto tēlu uztveri veidojam savu priekšstatu par modernu cilvēku vai atbildīgu sabiedrības locekli. Šī diskursīvā mijiedarbība ļauj uzņēmumiem un patērētājiem aktīvi veidot jaunas kultūras normas.C. Noslēguma pārdomas
Reklāmas un antireklāmas nav vienkārši mārketinga instrumenti – tās ir spēcīgs kultūras fenomens, kas atspoguļo un nereti vada mūsu sabiedrisko domu. Turpmākai pētīšanai vērts analizēt ne tikai uzkrītošo vizuālo slāni, bet arī emocionālos un sociālos “kodus”, kas nosaka vērtību maiņu patērētāja apziņā.---
VII. Papildu padomi rakstot šo eseju
Rakstot šāda veida eseju, ieteicams izmantot dažādus piemērus no Latvijas reklāmu prakses (piem., “Laimē loteriju ar Coca-Cola”, “Samsung – Tavs nākotnes rīks”, SodaStream vides kampaņas u.c.). Teorētisko bāzi stiprina atsauces uz zinātniekiem kā Šnaiders (1979), kuri uzsver neverbālās valodas un emocionālo aspektu milzīgo lomu. Salīdzinājumus vēlams strukturēt un izvairīties no “tukšām” frāzēm, koncentrējoties uz konkrētiem piemēriem. Svarīgi analizēt, kā retorika maina skatītāja attieksmi, un veltīt pietiekamu uzmanību katram reklāmas slānim – vizuālajam, verbālajam, emocionālajam un sociālajam.Tikai šādi mēs varam pilnvērtīgi saprast, kā mūsdienu reklāmas un antireklāmas ne tikai pārdod produktus, bet arī piedāvā izvēļu, vērtību un identitātes kodus plašākas sabiedrības kontekstā.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties