Aleksēja Muraško grāmatas “The Homecoming” dizaina funkcionālisma analīze

Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 15.01.2026 plkst. 16:15

Uzdevuma veids: Analīze

Pievienots: 15.01.2026 plkst. 15:32

I. Ievads

Funkcionālisma pamatprincips – forma seko funkcijai – mūsdienās atbalsojas ne tikai arhitektūrā, bet arī visos dizaina lauciņos, tostarp grāmatu dizainā. “The Homecoming” gadījums ilustrē, kā pieklusināts, ģeometriski skaidrs un askētisks vizuālais valodas pielietojums var uzsvērt grāmatas saturisko dziļumu, moderni komunicēt arhitektūras vērtības un ieviest mūsdienīgu funkcionalitāti arī tradicionālajā medijā. Šajā esejā tiks pētīts, kā funkcionālisma principi atspoguļojas konkrētās grāmatas dizainā, analizēti elementi, kas saistīti ar šo virzienu – askētisms, ģeometriskums un funkcionalitāte –, kā arī identificētas specifiskas detaļas (no vāka līdz tipogrāfijai un grāmatas struktūrai), kas tipiski apliecina funkcionālisma ietekmi.

Strukturāli darbs sākumā īsi raksturos funkcionālisma izcelšanos un nozīmīgākās pazīmes Latvijas arhitektūrā, Muraško darbu un lomu Latvijas dizainā. Turpinājumā padziļināti tiks analizēts grāmatas vizuālais risinājums – vāks, iekšlapu dizains, teksta un attēlu saspēle – un tiks uzsvērts savienojums starp arhitektūru un grafisko dizainu. Eseja noslēgumā piedāvās praktiskus secinājumus, kā mācīties no Muraško piemēra nākotnes dizaina procesos.

---

II. Konteksts: Funkcionalisms un Alekseja Muraško darbs

Miera ielas funkcionālisma dzīvojamā ēka ir spilgts šī stilistiskā virziena pārstāvis Latvijā, kas ilustrē gan laikmeta sociālās, gan estētiskās vērtības. Tās fasāde, kas veidota pakļaujoties režģa loģikai un skaidri uzsver horizontālo un vertikālo līniju spēli, šķiet tieša paralēle “The Homecoming” grafiskajam risinājumam. Sienu tekstūras un materiālu lietojums, kā arī funkcionāli ērts plānojums kļuvuši par nacionālas arhitektūras identitātes daļu. Tieši šādu ēku piemērs bieži tiek minēts Latvijas mākslas vēsturē, salīdzinot ar Ziedoņa muzeja vai Latvijas Nacionālās bibliotēkas interjeru un dizaina loģiku.

Aleksejs Muraško, kas vēl ir salīdzinoši jauns vārds Latvijas dizaina ainavā, savos darbos meistarīgi savieno tradīcijas ar aktuāliem vizuālās komunikācijas principiem. Viņa izpratne par funkcionālismu, kas izpaudusies gan grāmatu, gan izstāžu vizuālo materiālu dizainā, pauž cieņu pret askētismu un konceptuālu tīrību. Grāmatas “The Homecoming” dizainā Muraško demonstrē spēju “lasīt” arhitektūras telpas un to koloritātes klasisko rāmi, pārnesot šo mantu uz plakanas lapas telpu. Rezultātā funkcionālisms kļūst ne tikai par arhitektonisku, bet arī grafisku sarunas valodu starp ēkas vēsturi un lasītāju.

---

III. Dizaina analīze grāmatā “The Homecoming”

1. Askētisms grāmatas dizainā

Arī tipogrāfija ir ļoti pārdomāta – izmantots vienkāršs, ģeometriski tīrs groteska fonts, kas, pateicoties lieliskai burtu atstatumam un līniju ritmam, nodrošina vieglu lasāmību. Nav redzamas liekas izcelšanas vai dekoratīvas grafikas, kas varētu aizēnot tekstu vai attēlus.

Līdzās vāka minimālismam arī iekšlapu dizains ir veidots ar maksimālu atturību: attēli izvietoti gaisīgās lapās, teksta lauki nav pārslogoti. Šāds askētisks risinājums palīdz fokusēt uzmanību uz galveno – arhitektūras stāstu un telpisko harmoniju, nevis dizaina ārējo spožumu. Rezultātā lasītājs intuitīvi uztver grāmatu kā telpu, kas līdzīga funkcionālisma ēkai – katrs elements ir pamatots, neviens nav lieks.

2. Ģeometriskuma izpausmes

Ģeometriskas formas (taisnstūri, kvadrāti, līniju tīkli) redzami gan maketā, gan attēlu kadrējumā – tie simbolizē kārtību, loģiku un strukturētu domāšanu, kas ir viena no funkcionālisma pamatvērtībām. Salīdzinājumam: līdzīgu pieeju redzam Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra dizainā, kur telpu organizējums un informācijas izvietojums kalpo harmonijai un sapratnei.

Saskaņa ar Miera ielas ēkas fasādi izpaužas arī krāsu un materiālu izvēlē – iekšlapās izmantots augstas kvalitātes, maigi baltināts papīrs ar matētu apdari, kas atgādina pieklusināto sienu un logu toni ēkā. Šī vizuālā loģika veido dialogu starp arhitektūru un dizainu, kuru papildina smalki intarsētas detaļas – piemēram, smalks lapas malas ietonējums, kas līdzinās ēnu spēlēm uz ēkas sienām.

3. Funkcionalitāte dizainā

Interaktīvais vizuālais ritms – atkārtotas līnijas, virzības no kreisās uz labo pusi lapās – veido lasīšanas “plūsmu”, palīdzot lasītājam uztvert informāciju pēc būtības, nevis zaudēt uzmanību liekajiem elementiem. Šāda funkcionalitāte ir raksturīga arī citiem Latvijas dizaina meistardarbiem, piemēram, “Process” Latvijas Dizaina Gada balvas izstādēm, kur katra satura daļa ir organiski saprota un strukturēta.

---

IV. Savienojums starp arhitektūru un dizainu

Līdzīgi, kā grāmatas maketa logika atkārto telpu organizāciju – nodaļas kā telpas, attēli kā skati caur logiem –, arī izmantoto krāsu un materiālu izvēlē atpazīstams iedvesmas avots funkcionālisma interjeros: pelēcīgi un smilšu toņi, materiālu neuzkrītoša elegance.

Ēkas vēsturiskās kāpņu telpas, kas restaurētas ar cieņu pret oriģinālo apdari, atspoguļojas arī grāmatas lappušu marginālijās: šauras, vertikālas laukumu atšķirības, kas atsaucas uz kāpņu margu un logu joslu motīviem. Šādi elementi dizainā palīdz lasītājam “ieiet” arhitektūras telpā, pārvērst vizuālo valodu par izjūtu kolektoru.

Dizains šajā gadījumā kļūst ne tikai par arhitektūras “paplašinājumu”, bet arī par tās tulku – sniedzot iespēju pieredzēt ēkas stāstu, neatkarīgi no faktiskās atrašanās vietas vai arhitektūras izpratnes dziļuma. Tas ir Latvijas dizaina raksturīgākais ceļš: stāstīt par savu vidi radošā, funkcionālā un stilistiski tīrā formā.

---

V. Praktiski padomi un ieteikumi dizainā, ko var mācīties no Alekseja Muraško darbiem

Otrkārt, ģeometrisko formu un režģu izmantošana sniedz dizainā “kārtības sajūtu”. Rīgas arhitektūrā līdzīgu pieeju redzam arī Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā, kur logu un telpu sistēma atkārtojas precīzā ritmā, radot piederības un uzticības sajūtu. Grāmatu maketēšanā šādus režģus var izmantot ne tikai kā daļu no dizaina, bet arī kā pamatu satura strukturēšanai – atceroties, ka katrai informācijas vienībai jāatrodas “savā vietā”. Praksē tas nozīmē saskaņot attēlu izmērus, līniju atbilstību un tipogrāfijas sistemātisku lietojumu.

Treškārt, līdzsvars starp estētiku un funkcionalitāti – ievērojams Muraško darbības princips – prasa atturēties no pārmērīgas estētikas, kas traucē saturu. Labs dizains netraucē lasīšanai, tas paliek “aizkadrā”, izceļot saturu, nevis pats sevi. Šādiem principiem ir ilgtermiņa vērtība arī mūsdienu digitālajā komunikācijā – sākot ar latviešu literatūras žurnāliem, līdz pat valsts iestāžu mājaslapām.

Visbeidzot – iedvesmoties no arhitektūras plašākā nozīmē: apgūt telpisko domāšanu, saprast, kā vizuālie paņēmieni veido “noskaņu”, kā krāsa un gaisma var strukturēt uztveri. Grāmata “The Homecoming” parāda, kā telpiskas kvalitātes iespējams ienest divdimensionālā dizainā, integrējot telpas izjūtas, materiālu atblāzmu un gaismu līdzīgi kā architektūrā.

---

VI. Nobeigums

Latvijas dizaina un arhitektūras lauciņā šāda pieeja ir īpaši nozīmīga – tā saglabā nacionālas un Eiropas modernisma tradīcijas, vienlaikus piešķirot tām svaigu, jēgpilnu nozīmi 21. gadsimta kontekstā. Funkcionalisms arī šodien ir aktuāls ne tikai kā vēsturiska reminiscence, bet arī kā praktiska filozofija, kas veicina skaidru, ētisku un ilgtspējīgu dizainu.

Alekseja Muraško darbi, tostarp “The Homecoming”, ieskicē mūsdienu latviešu dizaina attīstības ceļu – no stilu piesavināšanās līdz paša, unikāla rokraksta atrašanai. Šis piemērs iedvesmo mācīties no arhitektūras principiem: domāt par dizainu kā kultūras, telpas un stāsta “turpinājumu” arī laikā, kad robežas starp mākslu, arhitektūru un dizainu kļūst arvien plūstošākas.

Galu galā, “The Homecoming” vizuālās valodas piemērs apliecina, ka labs dizains vienmēr ir vairāk nekā forma – tas ir vēstījums, pieredze un tilts starp pagātni, tagadni un vēl neatklāto nākotni.