Naivā reālisma ietekme uz cilvēka uztveri un pasaules skatījumu
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 15.01.2026 plkst. 16:32
Uzdevuma veids: Analīze
Pievienots: 15.01.2026 plkst. 15:56
Kopsavilkums:
Darbs skaidro naivā reālisma jēdzienu, tā cēloņus, izpausmes un riskus, kā arī piedāvā ieteikumus kritiskai domāšanai un uztveres pilnveidošanai.
Ievads
Mūsu uztvere ir loga rāmis, caur kuru skatām pasauli – tas šķiet tik dabiski un pašsaprotami, ka reti aizdomājamies par uztveres uzticamību. Tikmēr piemēri, kad divi cilvēki, raugoties uz vienu notikumu, secina pilnīgi pretējas patiesības, ir katra cilvēka dzīvē pietiekami bieži sastopami. Ar šo fenomenu tieši strādā naivā reālisma jēdziens – psiholoģisks un filozofisks skatījums, kas palīdz izprast, kādēļ cilvēki bieži nevienojas par to, kas ir „patiesība”. Latvijā, kur laika gaitā mainījusies gan valsts iekārta, gan dominējošā ideoloģija, sapratnes un uztveres jautājumiem ir īpaši aktuāla nozīme, jo sabiedrības daudzveidība rada neizbēgamas viedokļu kolīzijas.Šī darba mērķis ir aplūkot, kas ir naivais reālisms, kā tas ietekmē indivīdu un sabiedrību uztveri, kāpēc tas izraisa pārpratumus un konfliktus, un kā cilvēkam neapmaldīties savas uztveres subjektivitātē. Darba gaitā tiks analizēti psiholoģiskie un filozofiskie aspekti, kā arī piedāvātas idejas, kā pašam lasītājam šo fenomenu atpazīt ikdienā.
Kopsavilkumā – naivais reālisms ir domāšanas un uztveres paradigma, kas ļauj cilvēkam uzskatīt savu pieredzi par patiesu, objektīvu un universāli pielietojamu, taču tieši tas rada pārpratumus, aizspriedumus un dažkārt arī konfliktus. Šī darba uzdevums ir padziļināti izpētīt naivā reālisma būtību, riskus, kā arī piedāvāt ieteikumus tā pārvarēšanai.
---
II. Naivā reālisma definīcija un teorētiskais pamats
“Naivais reālisms” ir jēdziens, kas apzīmē uztveres principu – cilvēks neapzināti uzskata, ka viņa redzētā pasaule tieši atbilst realitātei. Kā raksta latviešu filozofs V. Purēns savā grāmatā “Domāšana un valoda”, cilvēkam piemīt tieksme uzskatīt savu prāta ainu par vienīgo patieso, kamēr citi, kas domā savādāk, kļūdās (“cilvēks reti apzinās, ka galvenais viņa skatījumā ir paša personīgā interpretācija” – Purēns, 2007). Tieši tāpēc šis reālisms tiek dēvēts par “naivu” – tiek ignorēta gan uztveres filtrēšana, gan kognitīvā interpretācija, ko apliecina gan mūsdienu psiholoģija, gan klasiskas filozofijas diskusijas.Psiholoģiski skatoties, naivais reālisms darbojas kā adaptācijas mehānisms. Tiklīdz iekļaujamies vidē, lai ātri novērtētu, kas ir draudzīgs, kas bīstams, prāts rada ātras, šķietami faktos balstītas ainas. Šīs „gatavās” ainas ir noderīgas izdzīvošanai – cilvēks neapjūk informācijas gūzmā, bet var ātri reaģēt. Tomēr šis pats mehānisms veido arī apstākļus neizbēgamām kļūdām.
Būtiski atšķirt subjektīvo no objektīvā. Katra cilvēka pieredzi ietekmē agrākā dzīve, audzināšana, kultūras konteksts, kā arī valoda. To labi ilustrē literatūra: piemēram, latviešu rakstnieka Anšlava Eglīša prozā bieži parādās situācijas, kur varoņi uztver vienu notikumu atšķirīgi – katrs caur "savu logu". Šīs dažādās uztveres rada komiskus vai traģiskus pārpratumus, demonstrējot faktu un interpretācijas nešķiramību.
Saistībā ar citiem psiholoģiskiem jēdzieniem jāuzsver, piemēram, konfirmācijas aizspriedums – cilvēks meklē, ievēro un atceras informāciju, kas apstiprina viņa iepriekšējos uzskatus. Latviešu psihologs Ivars Austers savos pētījumos uzsver, ka aizspriedumi un stereotipi darbojas tieši tā – grupas locekļi selektīvi redz pasauli, kas atbilst viņu pārliecībām.
No filozofiskā skatījuma naivais reālisms kontrastē ar kritisko reālismu, kas apzinās uztveres subjektivitāti, kā arī konstruktīvismu – teoriju, kas uzsver cilvēka aktīvu līdzdalību pasaules interpretācijā. Latvijā šo pretnostatījumu var saskatīt arī dzejnieka Imanta Ziedoņa “Krāsainajās pasakās”, kur dažādie tēli redz un atdzīvina pasauli katrs pa savam, sakot: “Visi mēs redzam pasauli caur savu logu – tomēr, ja logs ir krāsains, to nevar zināt, kāda krāsa ir patiesībā.”
---
III. Naivā reālisma izpausme ikdienas dzīvē un cilvēku attiecībās
Ikdienā naivais reālisms izpaužas nepārtraukti. Ikviens ir bijis situācijā, kad drauga vai ģimenes locekļa redzējums (piemēram, par kādu notikumu skolā vai darbā) šķiet pilnīgi nepareizs. Cilvēks ir pārliecināts par savu skatījumu un uzskata, ka otram trūkst „informācijas” vai viņš „nepareizi sapratis”. Šādi šķietami nevainīgi strīdi ir katrā mājsaimniecībā, skolā, darba vietā.Naivais reālisms ir īpaši acīmredzams diskusijās par politiku vai vēsturi. Latvijā tipisks piemērs ir diskusijas starp dažādu paaudžu pārstāvjiem par Padomju Savienības mantojumu – vecāka paaudze, kas uzauga zem šīs ideoloģijas, un jaunāki cilvēki, kas mācījušies citā informācijas telpā, piedzīvo kardināli pretējus viedokļus. Katrs godprātīgi tic, ka redz „īstos faktus”, savukārt otru uzskata par maldīgu vai ietekmētu.
Naivais reālisms var kļūt par sabiedrisko konfliktu cēloni. Kad katra grupa uztver sevi kā patiesības nesēju, bet citus uzskata par kļūdainiem, pieaug konfrontācija. Tāds fenomens novērojams arī Latvijas publiskajās diskusijās – piemēram, domstarpībās par izglītības saturu, valsts valodas statusu vai pilsonības jautājumiem, kur dažādas kopienas balstās ne tikai uz atšķirīgiem faktiem, bet arī uz atšķirīgām pasaules interpretācijām.
Naivais reālisms ietekmē arī lēmumu pieņemšanu. Piemēram, politiķis, uzskatot sevi par “reālu lietu redzētāju”, var ignorēt sabiedrības grupu bažas vai argumentus. Skolotājs, kas ir pārliecināts par noteiktu mācību saturu kā “vienīgo pareizo”, var nespēt pielāgot mācību metodes dažādiem skolēniem. Ikdienā cilvēki bieži rīkojas, balstoties tikai uz savu pasaules attēlu, kas dažkārt noved pie tā, ko latviešu teiciens raksturo kā “katram sava taisnība”.
---
IV. Naivā reālisma riski un ierobežojumi
Naivais reālisms neslīd tikai uz virspusējiem pārpratumiem. Tas rada arī kognitīvās kļūdas un maldus. Piemēram, konfirmācijas aizspriedums izraisa to, ka indivīds pieņem tikai to informāciju, kas saskan ar viņa esošajiem priekšstatiem. Īpaši mūsdienās, sociālo mediju laikmetā, kad Latvijas informatīvajā telpā nereti veidojas „burbulīši” jeb informatīvās telpas, kur katrs redz tikai “savus faktus”, kļūst bīstama tendence neapšaubīt savu pozīciju.Objektivitātes ilūzija – kļūda, kas liek domāt, ka tieši mans redzējums ir objektīvs, savukārt citi ir subjektīvi vai nepareizi. Šī ilūzija var novest pie tā, ka cilvēki nepamana savu kļūdīšanos un pretojas diskusijām. Par to latviešu dzejnieks Ojārs Vācietis raksta: “Katra acs skatās savu patiesību – bet patiesība, dzīvojot, izplešas ārpus katra loga.”
Sociālā un psiholoģiskā izolācija ir vēl viens riska faktors – cilvēki, kas dzīvo savā “patiesības lauciņā”, mazāk uzticas citam viedoklim, nedzird citādo un var nošķirties no kopienas. Latvijā to var vērot gan sīkās kopienās, gan valstiskā līmenī – piemēram, dažādu valodu vai minoritāšu dzīvē.
Naivais reālisms ir galvenā polarizācijas un konfliktu eskalācijas degviela. Ja sarunai trūkst vēlmes dziļāk ieklausīties un saprast, tad pārpratumi pāraug naidā un neiecietībā – kā tas mēdz notikt diskusijās par dzīvesveida, ticības vai dzimumu jautājumiem. Šādās situācijās nav kopīgas „patiesības”, jo katrs redz realitāti savā gaismā.
---
V. Naivā reālisma pārvarēšanas iespējas un ieteikumi
Svarīgs solis ir pašapziņa – kritiskās domāšanas attīstīšana. Cilvēkam jāmācās apzināties savas uztveres ierobežojumus. Skolās Latvijā aizvien vairāk tiek vērtēta kritiskās domāšanas prasme, piemēram, diskusiju nodarbībās vai projektos, piemēram, “Piedzīvojumu izglītība”, kas pievēršas ne tikai zināšanām, bet arī spējai apšaubīt savus priekšstatus.Kritisko domāšanu jāpapildina ar empātiju un spēju ieņemt cita perspektīvu. Aktīvā klausīšanās – rūpīgi dzirdēt ne tikai teikto, bet arī to, kas neizskan – ļauj paplašināt savu skatījumu. Vienkāršs paņēmiens ir uzdot sev jautājumu: "Vai tiešām var būt, ka otra pieredze ir tikpat leģitīma kā manējā?" Tā var arī praktizēt “velna advokāta” lomu diskusijās, cenšoties pamatot pretējo viedokli.
Izglītība un informētība ir būtisks aspekts. Psiholoģijas un filozofijas iekļaušana izglītības saturā palīdz skolēniem jau agrā vecumā atpazīt savas domāšanas kļūdas. Skolotāju kvalifikācijas pilnveidē Latvijā arvien vairāk uzsver prasmi vadīt sarunas, kur nav vienas „pareizās atbildes”.
Uzlabojot starppersonu komunikāciju, piemēram, pielietojot mediatoru metodes vai smalkas konfliktu risināšanas stratēģijas, var būtiski samazināt eskalācijas risku. Jāuzsver arī tādi atslēgas principi kā tolerance, spējas pielāgoties un atvērtība dažādībai – tie jāiekodē gan izglītībā, gan ikdienas saskarsmē.
---
VI. Secinājumi
Naivais reālisms ir dabiska un visiem cilvēkiem piemītoša tendence uzskatīt savu pasaules ainu par vienīgu, objektīvu un universāli pareizu, kas bieži noved pie pārpratumiem, aizspriedumiem un reizēm arī konfliktiem. Šī domāšanas slieksne patiesībā ir gan cilvēka izdzīvošanas instruments – tas ļauj ātri pielāgoties un reaģēt –, gan problemātisks faktors, kas apgrūtina sapratni un sadarbību.Svarīgi ir atzīt: mēs visi esam aktīvi pasaules šķīrējtiesneši, ne tikai pasīvi novērotāji – tieši šī atziņa paver iespēju veidot patiesi atvērtu un daudzveidīgu sabiedrību. Ikviens atbild par savas uztveres apzināšanos un var būt līdzdalībnieks plašākas savstarpējās saprašanas radīšanā.
Pārvarot naivo reālismu, kļūstam atvērtāki plašākai izpratnei – katrs solis šajā virzienā ir arī ieguldījums saliedētākā un tolerancē balstītā Latvijā.
---
VII. Papildu materiālu ieteikumi un lasāmviela
1. Psiholoģiskā izpratne par uztveri un domāšanas kļūdām: - Ivars Austers "Stereotipi sabiedrībā" (LU Akadēmiskais apgāds) - Anna Žīgure "Psiholoģija studentiem un skolēniem" 2. Filozofiska rakursi uztverei: - Vilis Purēns "Domāšana un valoda" - Maurice Merleau-Ponty "Fenomenoloģijas piezīmes" (fragmenti pieejami LU Filozofijas fakultātes resursos) - Nelsons Gudmens "Veidojot pasauli" (izvilkumi latviešu pārstāstā) 3. Populārzinātniski resursi par kognitīvām kļūdām: - Daniel Kahneman "Domā ātri, domā lēni" (pieejama Rīgas bibliotēkās) - Juris Rubenis "Domāšanas paradoksi: Esības atslēgas" (rakstu krājumi) 4. Interneta resursi: - LU Filozofijas un socioloģijas institūta mājas lapa – lekciju un semināru materiāli par uztveri un domāšanu - Sabiedriskā radio arhīvs "Zināmais nezināmajā" raidījumi par psiholoģiju---
Nobeigumā: Katrs lasītājs tiek aicināts ne tikai domāt un apšaubīt šo uzskatu, bet arī aktīvi ieviest dzīvē kritisku attieksmi pret savām domām, vienlaikus cienot un iepazīstot citādo – jo tā veidojas plašāka un bagātāka Latvijas sabiedrība.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties