Kāpēc un kā psihologi Latvijā izmanto hipnozi praksē
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 7.02.2026 plkst. 10:20
Uzdevuma veids: Analīze
Pievienots: 5.02.2026 plkst. 10:46
Kopsavilkums:
Uzzini, kā Latvijā psihologi izmanto hipnozi praksē, tās priekšrocības un mērķtiecīgās metodes efektīvai psiholoģiskai palīdzībai.
Psiholoģija un hipnoze Latvijā: Kāpēc un kā speciālisti izmanto hipnozi savā praksē
Ievads
Mūsdienu straujais dzīves ritms un sabiedrības mainīgās vērtības arvien vairāk akcentē psiholoģijas nozīmi ikdienas dzīvē. Psiholoģija palīdz mums saprast ne tikai cilvēka uzvedības modeļus, bet arī dziļi apslēptos emocionālās pasaules aspektus, kas ietekmē mūsu lēmumus, attiecības un veselību. Viena no metodēm, kas dažkārt raisa pretrunīgas sajūtas, ir hipnoze – īpašs apziņas stāvoklis, kuru izmanto gan psihologi, gan psihoterapeiti, lai sasniegtu zemapziņas slāņus un veicinātu pārmaiņas cilvēka domāšanā vai paradumos.Hipnozes fenomens Latvijā nav jauns – jau kopš pagājušā gadsimta vidus šī metode ir izraisījusi diskusijas gan profesionāļu, gan plašākas sabiedrības vidū. Tomēr mūsdienās, kad psiholoģijas un neirozinātņu starpdisciplinārā sadarbība krietni attīstījusies, hipnoze ieņem arvien nozīmīgāku lomu arī klīniskajā praksē. Šī raksta mērķis ir detalizēti skaidrot, kā un kāpēc Latvijas speciālisti izmanto hipnozi psiholoģiskajā praksē, kā arī izvērtēt tās sniegtos ieguvumus un izaicinājumus. Īpaša uzmanība tiks veltīta mītiem, praktiskajiem pielietojumiem, ētikai un Latvijas specifikai.
Hipnozes jēdziens psiholoģijā
Lai izprastu hipnozi kā atsevišķu parādību psiholoģijas kontekstā, nepieciešams to skaidrot nevis tikai kā aizraujošu šovu elementu, bet gan kā mainītu apziņas stāvokli, kas tiek izmantots mērķtiecīgai psihoterapijai. Latviešu psiholoģijas profesors Valdis Liepiņš savās lekcijās uzsver, ka hipnoze nenozīmē apziņas zaudējumu vai nekritisku pakļaujamību terapeitam. Drīzāk tas ir stāvoklis, kurā cilvēka uzmanība tiek koncentrēta uz noteiktu domu vai sajūtu, atbrīvojoties no ārējās vides traucējumiem – līdzīgi kā dzejnieks Uldis Bērziņš spēj vārdos notvert mirkļa noskaņu, ignorējot traucējošos apstākļus apkārt.Lai notiktu hipnotiskā iedarbība, nepieciešama uzticēšanās starp klientu un speciālistu. Hipnotiskās sugestijas – jeb uzvedinošas vai iedvesmojošas norādes – ir šīs metodes kodols. Hipnozes mērķis nav manipulēt, bet gan aicināt cilvēku sadarboties ar sevi pašu, atklājot savas zemapziņas resursus. Būtiski uzsvērt, ka hipnoterapija nenozīmē māņu vai burvestību, kā to dažkārt idealizē sabiedriskajā telpā. 21. gadsimta psiholoģijā hipnoze arvien biežāk tiek aplūkota kā papildu instruments kompleksajā psihiskās veselības aprūpē.
Sabiedrības mītus par hipnozi uztur gan popkultūras tēli, gan attiecīgu zinātnisku zināšanu trūkums. Latviešu literatūrā bieži sastopami tēli, kuri tiek “apbūrti” vai nonāk “zem kāda varas” (piemēram, Annas Brigaderes darbos sastopamais noslēpumainais suģestīvais spēks), taču dzīvē hipnoze ir daudz niansētāka un medicīniski skaidrojama metode. Jāpiemin arī Latvijas sabiedrības psiholoģijas asociācijas (LPA) viedoklis: hipnoze ir efektīva tikai tad, ja to veic atbilstoši apmācīts un sertificēts speciālists ar izpratni par tās robežām un iespējām.
Hipnozes praktiskie pielietojumi psiholoģiskajā praksē
Aizvien biežāk hipnoze tiek lietota, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt dažādus dzīves šķēršļus. Latvijā īpaši aktuālas ir atkarību problēmas, un hipnozei šajā jomā ir vērā ņemams potenciāls. Speciālisti, piemēram, Rīgas psihoterapeits Normunds Kalniņš, norāda, ka tieši ar hipnotiskas terapijas palīdzību iespējams veicināt cigarešu smēķētāju vēlmi atbrīvoties no šī kaitīgā ieraduma. Hipnoze palīdz klientam piekļūt tiem zemapziņas mehānismiem, kas uztur atkarību, un piedāvā alternatīvu rīcības modeli.Nav mazsvarīga arī hipnozes loma sāpju vadībā. Latvijā arvien plašāk zināma kļūst bezmedikamentozā sāpju kontrole, kurā hipnoze tiek izmantota migrēnas vai hronisku muguras sāpju gadījumos. Pacienti bieži atzīmē uzlabojumus pēc vairāku seansu apmeklēšanas – līdzīgi kā tautasdziesmās caur dziedāšanu un meditatīvu stāvokli cilvēks spēja pārvarēt diskomfortu vai garīgu smagumu. Latvijā tapuši arī vairāki pētījumi, kas apliecina, ka hipnoze spēj gan samazināt sāpju intensitāti, gan uzlabot dzīves kvalitāti.
Hipnoze tiek izmantota arī kā stresa mazināšanas metode. Šodien, kad viena no biežākajām problēmām ir izdegšana un pastāvīgs satraukums, arvien vairāki speciālisti rekomendē hipnoterapiju emocionālās labsajūtas uzlabošanai. Tāpat hipnozei ir būtiska nozīme psihosomatisko slimību ārstēšanā – piemēram, biežiem vēdera sāpju vai miega traucējumu gadījumos, kad tradicionālā medicīna nespēj rast risinājumu.
Attiecībā uz individuālās attīstības aspektiem, hipnoze tiek izmantota arī spējām un radošuma stimulēšanai. Līdzīgi kā mākslinieki, piemēram, Džemma Skulme varēja nonākt īpašā “radošuma plūsmā”, arī ar hipnozes palīdzību cilvēki var atvērt savu potenciālu un pārvarēt iekšējus šķēršļus, kas kavējuši izaugsmi vai profesionālo izaugsmi. Šajā ziņā psiholoģiskā hipnoze pielīdzināma īpašai meditācijas formai, kas veicina introspekciju un pašattīstību.
Kā psihologi un hipnoterapeiti strādā ar hipnozi praksē
Latvijas praksē hipnozes seanss parasti sākas ar rūpīgu klienta sagatavošanu. Tas ietver gan pārrunas par klienta gaidām un mērķiem, gan drošības un konfidencialitātes uzsvēršanu. Speciālists (parasti sertificēts psihologs vai ārsts–psihoterapeits) piemēro hipnotiskās indukcijas metodi, kas var būt klasiska (piemēram, balss vadīts relaksācijas paņēmiens) vai arī individualizēta, atkarībā no klienta temperamenta, emocionālā stāvokļa un konkrētās problēmas.Seansa laikā būtiska ir empiriska empātija – spēja just līdzi klientam un pielāgot darbu viņa vajadzībām. Sugestijas formulē speciālists, pamatojoties uz iepriekšēju diagnostiku un terapijas mērķiem, piemēram: “Tu jūti iekšēju mieru un pārliecību, kad saskaries ar stresa situācijām”. Katrs hipnozes elements tiek uztverts kritiski un ar cieņu pret klienta individuālo pieredzi. Importants aspekts ir arī klienta brīvās gribas respektēšana – pretēji izplatītajam mītam, hipnoze nevar “piespiest” veikt ko pretrunā ar ētiku vai klienta vērtībām.
Latvijā pastāv stingri ētikas standarti, piemēram, LPA izstrādātais hipnoterapijas ētikas kodekss, kas paredz informēt klientu par metodes būtību, iespējamām blakusparādībām un vienmēr ievērot konfidencialitāti. Speciālists regulāri monitorē progresu – bieži pēc dažiem seansiem tiek pārrunāta subjektīvā pašsajūta, veikti nelieli starpposma testi vai citas novērošanas metodes. Tāpat svarīgas ir atgriezeniskās saites sarunas, kurās klients var izteikt savas domas un sajūtas.
Hipnozes izpētes un attīstības tendences Latvijā un pasaulē
Pēdējās desmitgadēs hipnoze ir nonākusi arvien plašākas zinātniskās izpētes lokā arī Latvijā, īpaši sadarbojoties ar medicīnas pētniecības institūtiem un universitāšu laboratorijām. Neirozinātņu pētījumi ir atklājuši, ka hipnotiska stāvokļa laikā smadzenēs notiek reāli fizioloģiski procesi – piemēram, mainās nervu aktivitātes raksturs, kas skaidro, kāpēc hipnoze var palīdzēt gan sāpju kontrolē, gan emocionālo traucējumu ārstēšanā.Tehnoloģiskajā jomā īpaši aktuāli kļūst digitāli rīki, kas paplašina hipnozes iespējas, piemēram, audioieraksti vai virtuālās realitātes lietojumprogrammas relaksācijai un stresa mazināšanai. Šādi risinājumi Latvijā vēl tikai attīstās, taču jau tagad Rīgas Stradiņa universitātē notiek eksperimenti ar attālinātu hipnoterapiju.
Jāņem vērā gan, ka hipnoze joprojām sastopas ar zināmu skepsi daļā sabiedrības – nereti no tiem speciālistiem, kas priekšroku dod tradicionālām ārstēšanas metodēm. Kritiķi uzsver arī nepieciešamību pēc vēl lielāka regulējuma un stingras prakses standartizācijas, lai izvairītos no metodikas nepareizas vai pat kaitīgas izmantošanas. Tomēr realitāte rāda, ka, ievērojot vajadzīgos piesardzības principus, hipnoze var kļūt par vērtīgu palīgu dažādu psiholoģisku, emocionālu un pat fizisku traucējumu ārstēšanā.
Secinājumi
Hipnoze arvien ciešāk iekļaujas Latvijas psiholoģiskās palīdzības praksē – kā alternatīva vai papildinoša metode gan atkarību, gan stresa, gan fizisku sūdzību risināšanai. Tās potenciāls slēpjas spējā aktivizēt zemapziņas resursus, kas nav sasniedzami ar tradicionālām sarunu metodēm.Nozīmīga loma ir gan speciālista kvalifikācijai, gan ētikai – svarīgi, lai klients vērstos pie atbilstoši izglītota un sertificēta praktiķa, kas ievēro visas piesardzības prasības. Kaut arī vēl pastāv zināma neskaidrība sabiedrībā par hipnozes būtību, zinātniskie pētījumi un pozitīvā pieredze liecina, ka šī metode spēj būtiski veicināt psiholoģisko labsajūtu un atklāt jaunus attīstības ceļus indivīdam. Nākotnē sagaidāms, ka hipnozes prakses paplašināsies, īpaši ja sabiedrība augs izpratnē un tiks attīstīti jauni tehnoloģiski risinājumi.
Papildmateriāli un resursi
- Ieteicamā literatūra: “Psiholoģijas pamati” (A. Stokenbergs), “Mūsdienu hipnoze un tās pielietojumi” (V. Ķuze). - Organizācijas un kursi: Latvijas Psihoterapeitu biedrība, Hipnozes un psihoterapijas centrs Rīgā, RSU piedāvātās profesionālās pilnveides programmas. - Tiešsaistes materiāli: Psiholoģijas portāls Esi.lv, Latvijas Universitātes videolekcijas par hipnoterapiju, Youtube kanāls “Psihoterapija Latvijā”.Šis raksts paredzēts kā informatīvs resurs avots tiem, kas interesējas par hipnozes iespējām mūsdienu psiholoģijā Latvijā, uzsverot atbildīgu un zinātniski pamatotu pieeju katrā terapijas posmā.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties