Kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā: raksturojums un ieteikumi
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 17.01.2026 plkst. 8:25
Uzdevuma veids: Referāts
Pievienots: 17.01.2026 plkst. 8:05
Kopsavilkums:
Iegūstiet pārskatu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā: raksturojums, SWOT, galvenie šķēršļi un konkrēti ieteikumi MVU, reģionu un digitalizācijas uzlabošanai.
Uzņēmējdarbības vide Latvijā, tās raksturojums un pasākumi vides uzlabošanā
Ievads
Uzņēmējdarbības vide jebkuras valsts ekonomikā veido to augsni, kurā izaugsmes, inovāciju un labklājības sēkla var iesakņoties un nest augļus. Latvijā uzņēmējdarbības nozīme jūtama īpaši spilgti – tieši uzņēmēju uzdrīkstēšanās un spēja pielāgoties ir palīdzējusi valstij pārvarēt sarežģītus vēsturiskos un ekonomiskos posmus, sākot no neatkarības atjaunošanas līdz globālām krīzēm. Uzņēmējdarbības attīstība ietekmē ne tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu un nodarbinātības rādītājus, bet arī Latvijas spēju piesaistīt tiešās ārvalstu investīcijas, attīstīt augstas pievienotās vērtības nozares un veidot ilgtspējīgu, modernu sabiedrību. Uzņēmējdarbība ir arī nenovērtējams resurss jaunu tehnoloģiju, ideju un sociālo inovāciju ieviešanā, kā arī nevienlīdzības mazināšanā.Šī darba galvenie jautājumi ir: kādas īpašības raksturo Latvijas uzņēmējdarbības vidi? Ar kādiem šķēršļiem uzņēmēji saskaras, un kādi uzlabojumi nepieciešami, lai uzņēmējdarbībai Baltijas kontekstā būtu labvēlīgāka vide? Īpaša uzmanība tiks pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas veido Latvijas uzņēmējdarbības pamatu. Šīs tēmas aplūkošanai tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati, Bankas Latvijas un Eurostat ekonomiskie pārskati, kā arī ekspertu intervijas, uzņēmēju pieredze, literārie un mediju avoti. Tiks salīdzināta arī uzņēmējdarbības vide Latvijā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, izceļot gan veiksmes, gan neveiksmju aspektus.
Darbs strukturēts sekojoši: vispirms ieskicēts teorētiskais ietvars un galvenie uzņēmējdarbības vides faktori, pēc tam analizēta Latvijas pašreizējā situācija, veikta SWOT analīze, apskatīti galvenie šķēršļi, tad izstrādāti konkrēti ieteikumi un rīcību plāns vides uzlabošanai, pievēršoties arī monitoringam un rezultātu vērtēšanai. Noslēdzot darbu – secinājumi un ieteikumi praktiskai īstenošanai.
---
1. Teorētiskie pamati un uzņēmējdarbības vides komponentes
Uzņēmējdarbības vide ir komplekss jēdziens, kuru veido gan “cietie” faktori – likumdošana, infrastruktūra, finanšu pieejamība, gan “maigie” – sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību, inovāciju kultūra, izglītība un sadarbības tīkli. Uzņēmējdarbības vides kvalitāti bieži novērtē pēc starptautiskiem indeksiem, piemēram, Pasaules Bankas Doing Business, Globālās konkurētspējas indeksa vai Investīciju piesaistes reitinga.Pasaules praksē uzsvars gadu gaitā mainījies no instrumentāliem kritērijiem (cik ilgs laiks nepieciešams uzņēmuma reģistrācijai, cik posmu jāpārdzīvo birokrātijas labirintā) uz plašākiem aspektiem – cilvēkkapitāla kvalitāte, sadarbības kultūras klātbūtne, digitālās prasmes, inovāciju briedums, tiesu sistēmas efektivitāte. Par būtisku kļūst arī ilgtspējīgas attīstības dimensija – kā uzņēmējdarbības vide atbalsta zaļu un atbildīgu saimniekošanu.
Latvijas izcilākie domātāji jau pagājušajā gadsimtā atzina, ka uzņēmējspēja un radošums ir tautsaimniecības virzītājspēki (A. Upīts, E. Birznieka literārie tēli). Nozīmīgi ir arī tādi tautsaimnieki kā K. Ulmanis, kura laikā uzņēmējdarbība un kooperācija kļuva par sabiedrības attīstības balstu, un šīs vēsturiskās saknes joprojām atgādina par nepieciešamību valstiski atbalstīt uzņēmējus un veicināt kopīgo labumu.
---
2. Latvijas uzņēmējdarbības vides raksturojums
Pēdējo gadu CSP un Latvijas Bankas dati apliecina, ka uzņēmējdarbība Latvijā lielā mērā koncentrējas MVU segmentā – ap 99% uzņēmumu ir mazāki par 250 darbiniekiem. Savukārt lielākā uzņēmējdarbības aktivitāte vērojama Rīgas reģionā, kamēr Latgalē un citos reģionos valda izteikta “tuksneša” situācija, darbaspēka aizplūdei un investīciju trūkumam radot slogu. Latvijas IKP pieauguma tempi, lai gan konsekventi pozitīvi, atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, it sevišķi eksportspējas (IT, mašīnbūves, kokrūpniecības) un produktivitātes ziņā.Nozaru struktūrā dominē tirdzniecība, transports, pārstrādes rūpniecība un būvniecība, taču pēdējos gados augusi arī “jaunās ekonomikas” nozaru loma – informācijas tehnoloģijas, bioekonomika, tūrisms. Klasiski Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstību kavē sarežģītie finansējuma pieejamības nosacījumi, īpaši MVU – bankas ir piesardzīgas, riska kapitāls un uzņēmējdarbības eņģeļi attīstās, bet ierobežoti, bet ES fondi bieži ir pieejami tikai pieredzējušākajiem un “gudriem” uzņēmējiem.
Administratīvais slogs vēl joprojām ir liels akmens kājsaitē – uzņēmuma reģistrācijas process kļuvis mehanizēts un daļēji digitalizēts, tomēr saskarsme ar VID, licences un dažādas atļaujas, īpaši būvniecībā, saglabā ļoti sarežģītu daudzpakāpju raksturu. Turklāt tiesu sistēmas gausums un strīdu izskatīšanas ilgums rada drošības sajūtas trūkumu, jo līgumu neizpilde un kredītproblēmas var pāraugt ilgos, sarežģītos tiesu procesos.
No sociālā aspekta darbaspēka trūkums ir viens no nopietnākajiem riskiem uzņēmējdarbībai ilgtermiņā. Demogrāfiskā situācija – novecojošs iedzīvotāju sastāvs un emigrācijas augstais līmenis – rada grūtības piesaistīt darbiniekus, īpaši laukos. Paralēli jūtams arī kvalificēta darbaspēka deficīts augsto tehnoloģiju un inovatīvajās nozarēs, kas kavē uzņēmumu konkurētspēju Eiropas mērogā.
---
3. Stiprās un vājās puses. Iespējas un riski (SWOT)
Latvijas uzņēmējdarbības videi ir vairākas priekšrocības: ģeogrāfiski stratēģiska atrašanās vieta starp rietumiem un austrumiem, attīstīta IT infrastruktūra salīdzinājumā ar daudzām postpadomju valstīm, daudzpusīgas valodu prasmes un iespēja gūt atbalstu no ES struktūrfondiem. Pie spēlētājiem, kas veicina uzņēmējdarbību, minamas tādas iestādes kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Attīstības finanšu institūcija Altum, nozaru asociācijas un reģionālie biznesa inkubatori.Taču ir arī būtiski trūkumi: birokrātiskais slogs, biežas likumdošanas maiņas un sadrumstalota administratīvā struktūra ir minēta kā galvenie attīstības šķēršļi gan uzņēmēju, gan ārvalstu investoru skatījumā. Finanšu pieejamība aizvien ir ierobežota, jo bankās bieži pietrūkst elastības, savukārt riska kapitāla tirgus salīdzinājumā ar Igauniju ir mazattīstīts. Lielākā daļa inovāciju “dzimst” šaurā uzņēmumu segmentā, tiek dublēti atbalsta instrumenti un aug pretestība jauniem risinājumiem. Reģionu nevienlīdzība rada riskus Latvijas darba tirgum un ekonomikas ilgtspējai.
Iespējas jāmeklē zaļās ekonomikas attīstībā, eksportspējīgo nozaru attīstībā un digitalizācijā. Latvijas attīstības plānos ir rīki, kas fokusējas uz viedās specializācijas jomām, piemēram, viedā enerģētika, veselības tehnoloģijas, bioekonomika. Kopumā, ja esošie trūkumi netiks mērķtiecīgi mazināti, riski, kas saistīti ar konkurētspējas samazināšanos, cilvēkkapitāla izsīkumu un kapitāla “izplūdi”, tikai pieaugs.
---
4. Galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā
Latvijas uzņēmējdarbības vides izaicinājumi labi ilustrējami ar dokumentālo stāstu piemēriem, medijos apskatītām uzņēmēju pieredzēm un pašvaldību vadītāju nozares konferencēs paustām atziņām. Starp galvenajiem šķēršļiem minami:- Birokrātija: uzņēmumi sūdzas par lieku dokumentu kārtošanu, atļauju procedūrām un “papīra labirintiem”. Kaut vai būvniecībā – no ieceres līdz reālai būvniecības sākšanai nereti paiet 12–18 mēneši, ko apstiprina LTRK izplatītie dati.
- Tiesvedības un strīdu risināšana: ilgi lietu izskatīšanas termiņi, vērojama arī dažāda judikatūras interpretācija, kas traucē uzņēmējiem droši plānot investīcijas.
- Finanšu pieejamība: īpaši reģionos MVU nespēj nodrošināt nepieciešamās garantijas, un sola apgrozāmo līdzekļu trūkums kavē izaugsmi. Arī ES fondu prasības bieži ir pārāk sarežģītas mazajiem.
- Inovāciju trūkums: R&D izdevumi Latvijā ir ievērojami zemāki nekā Igaunijā (un ES vidēji). Nepietiekama universitāšu un uzņēmēju sadarbība, pārsvarā segregēta pētniecība.
- Reģionāla polarizācija: loģistikas, interneta pārklājuma, ceļu infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu pieejamības atšķirības rada ierobežotas izaugsmes iespējas ārpus Rīgas aglomerācijas.
---
5. Salīdzinošā perspektīva
Baltijas kontekstā Latvija nereti nonāk “vidējā” pozīcijā starp uz inovācijām atvērto Igauniju un uzņēmējdarbības apjomā lielāko, taču strukturāli līdzīgo Lietuvu. Igaunijā labāk attīstīti digitālie pakalpojumi, uzkrājuši starptautiski konkurētspējīgas start-up ekosistēmas (piem., Transferwise, Bolt). Viens no Igaunijas panākumu stūrakmeņiem ir “vienas pieturas aģentūra” – digitālais portāls, kur uzņēmējs 48 stundās var noformēt visus nepieciešamos dokumentus. Lietuvā savukārt pozitīvu ietekmi devušas lielākas investīcijas zinātnē un tehnoloģijās, kā arī aktīvāks valsts atbalsts eksportam.Diezgan līdzīgas tendences un veiksmīgas stratēģijas redzamas arī Skandināvijas valstīs, kur administratīvā un finanšu sloga atvieglošanai tiek izmantotas centralizētas reģistrācijas sistēmas un uzņēmējdarbības inkubatori, kā arī dažāda veida inovatīvas finansējuma piesaistes platformas.
---
6. Pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā
Svarīgākais uzdevums ir izstrādāt mērķtiecīgas reformas, kas samazinātu administratīvo slogu, veicinātu finansējuma pieejamību, stiprinātu cilvēkkapitālu un atbalstītu inovācijas:1. Administratīvā vienkāršošana
- Ieviest pilnvērtīgu digitālo vienas pieturas aģentūru, kas apvienotu visus reģistrācijas, licencēšanas un atskaišu soļus. - Atcelt dublētus un novecojušus normatīvos aktus, kā arī noteikt maksimālo izskatīšanas termiņu visiem administratīvajiem lēmumiem - Saskaņot uzņēmēja maksājumus vienā postā un izvairīties no sadrumstalotības.2. Tiesu sistēmas modernizācija
- Palielināt specializēto komerctiesu skaitu, ieviest e-šķīrējtiesas pilotprojektus, padarot komercstrīdus ātrākus un uzticamākus. - Audzēt tiesu kapacitāti un veidot starptautisku arbitrāžas centru Baltijas mērogā.3. Finansējuma risinājumi
- Paplašināt Altum un līdzīgu aģentūru garantiju un līdzfinansējuma instrumentus MVU. - Izveidot nodokļu stimulus privātajiem investoriem un biznesa eņģeļiem, arī individuālajiem ieguldītājiem. - Attīstīt mikrokredītu programmas tieši reģionālajiem uzņēmumiem un startapiem.4. Digitālā un inovāciju atbalsta vide
- Strauji pilnveidot e-pakalpojumus uzņēmumiem – paraugoties uz Igaunijas X-Road un Lietuvas GovTech sistēmām. - Palielināt valsts subsīdijas pētniecībai, ieviest inovāciju vaučeru programmas, atbalstīt tehnoloģiju pārneses centrus reģionos.5. Izglītība un cilvēkkapitāla attīstība
- Veicināt ciešu augstskolu un uzņēmumu sadarbību, izstrādājot prakses, dubultu vadības/zinātnes diplomu programmas un apmaksātas prakses vietas. - Izveidot apmācību kuponus konkrētu nozaru tehnoloģiju apguvei.6. Reģionālā politika un ilgtspēja
- Mērķēta transporta un digitālās infrastruktūras attīstība attālākos reģionos. - Atjaunojamās enerģētikas atbalsts, zaļā uzņēmējdarbība, atbalsts ilgtspējīgām piegāžu ķēdēm.---
7. Implementācija un monitoring
Veiksmīgas reformas jāievieš, balstoties uz “ātro uzvaru” un ilgtermiņa stratēģiju principa – piemēram:- 0–12 mēneši: e-pakalpojumu portfeļa paplašināšana, reģistrācijas formu vienkāršošana. - 1–3 gadi: digitālas būvniecības atļauju platformas ieviešana, garantiju fondu izveide. - 3–7 gadi: tiesu sistēmas reforma, jaunu inovācijas kultūras veidošana.
Koordinācijai jāiesaista Ekonomikas ministrija, Altum, LIAA, universitātes, LTRK, nozares klasteri, kā arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Svarīgs ir caurspīdīgs rezultātu izvērtējums, izmantojot skaidrus indikatorus: laiks līdz uzņēmuma reģistrācijai, investīciju apjomi, MVU eksporta pieaugums, tiesu lietu izskatīšanas ilgums u.c. Neatkarīga ārējā audita iesaiste (piemēram, katru trešo gadu) nodrošinātu vērtējuma objektivitāti.
---
8. Secinājumi
Kopsavelkot, Latvijas uzņēmējdarbības vide ir rūpīgi kopjama, prasot sistemātiskas reformas gan likumdošanā, gan institūciju sadarbībā, gan finansējuma piesaistē. Stiprās puses jāizmanto kā tramplīnu – ģeogrāfija, ES fonds, digitalizācijas līmenis. Taču birokrātija, inovāciju stagnācija, reģionālā nevienlīdzība un cilvēkkapitāla deficīts ir kritiskas nozares, kas prasa mērķtiecīgu atbalstu.Latvijai aktuāli būtu uzsākt ar “ātrām uzvarām” – padarot uzņēmējdarbības sākšanu un administrēšanu ērtāku, uzlabojot digitālo servisu kvalitāti, palielinot pieeju finansējumam. Vidēja un ilgtermiņa risinājumos jāfokusējas uz tiesu sistēmas stiprināšanu, cilvēkkapitāla attīstību, reģionālo izaugsmi un inovāciju ekosistēmu veidošanu.
Praktiskā īstenošana un efektīva monitoringa sistēmas izveide ir priekšnoteikums, lai Latvija būtu konkurētspējīgu, inovatīvu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību veicinoša valsts arī nākotnē.
---
Avoti un ieteikumi citēšanai (ieteikumi studentam)
- Svarīgākie statistikas avoti: CSP (https://www.csb.gov.lv), Latvijas Banka (https://www.bank.lv), Eurostat, World Bank (https://databank.worldbank.org), Doing Business (archīvi). - Juridiskie teksti: LR likumi (https://likumi.lv), MK noteikumi, LIAA, VID oficiālie ziņojumi. - Prakses piemēri: Lursoft analītika, LTRK pārskati, Invest in Latvia (https://investinlatvia.org). - Literatūra – zinātniskie raksti no LU, RTU, SSE Riga pētniekiem, žurnāls "Ir", "Dienas Bizness". - Izmantot konsekventu citēšanas stilu (piemēram, APA), norādot datu iegūšanas datumu.---
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties