Kā Ļevs Vigotskis un viņa skolēni ietekmēja attīstības psiholoģiju
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 23.01.2026 plkst. 0:08
Uzdevuma veids: Referāts
Pievienots: 18.01.2026 plkst. 11:07
Kopsavilkums:
Izpēti, kā Ļevs Vigotskis un viņa skolēni ietekmēja attīstības psiholoģiju, mācoties par sociokultūras pieeju un tuvākās attīstības zonu.
Ļeva Vigotska koncepcijas un viņa skolēnu ieguldījums attīstības psiholoģijā
I. Ievads
Attīstības psiholoģija gadu gaitā kļuvusi par vienu no svarīgākajām jomām gan izglītības sistēmā, gan indivīda dzīves izpratnē kopumā. Pētot, kā cilvēks aug, mācās, nobriest un mainās, psihologi ir ievērojuši, ka šie procesi nevar tikt skatīti tikai bioloģiski vai individuāli—tie ir cieši saistīti ar sociālo un kultūras vidi. Latvijas skolu ikdienā šie jautājumi kļuvuši īpaši aktuāli, jo pieaug nepieciešamība pēc individuāli virzītas izglītības, ciešāka psiholoģiskā atbalsta, kā arī dažādu mācību metožu izmantošanas.Šajā kontekstā Ļevs Vigotskis kļūst par nozīmīgu figūru. Viņa teorijas ir būtiski ietekmējušas attīstības psiholoģijas un pedagoģijas virzību ne tikai Krievijā un austrumu Eiropā, bet arī Latvijā. Vigotska uzsvars uz sociokultūras ietekmēm, valodas lomu un tuvākās attīstības zonas konceptu ienesis izglītībā lielākas individualizācijas un sociālās sadarbības principus.
Vigotskis dzimis 1896. gadā. Viņu izglītības gaitas un zinātniskos darbus raksturo dziļa interese par cilvēka attīstības dialektiku, valodas nozīmi, kā arī par psiholoģiskās izaugsmes kompleksitāti. Viņa mācībspēki un domubiedri, piemēram, Aleksandrs Ļurija un Ļeons Jēlkonins, sekmēja Vigotska ideju attīstību un izplatību. Turklāt viņa skolēnu radītie pētījumi un praktiskās metodes joprojām dzīvas arī mūsdienu Latvijas izglītības un psiholoģijas vidē.
Šīs esejas mērķis ir padziļināti analizēt Vigotska izstrādātos teorētiskos principus un to ietekmi uz attīstības psiholoģiju, izcelt viņa skolēnu devumu un uzsvērt, kā šīs idejas izmantojamas Latvijas izglītībā šodien.
---
II. Ļeva Vigotska teorētiskie pamatprincipi attīstības psiholoģijā
1. Sociokultūras pieeja attīstībai
Viens no Vigotska galvenajiem uzstādījumiem ir tas, ka individuālo attīstību būtiski nosaka sociālie un kultūras apstākļi. Tavs domāšanas veids, prasmes un vērtības tiek veidotas, esot konkrētā sabiedrībā. Tieši sadarbība ar pieredzējušākiem līdzcilvēkiem, piemēram, skolotājiem, vecākiem vai klasesbiedriem, kļūst par bērna attīstības ceļrādi. Šis uzskats īpaši svarīgs Latvijā, kur kultūras daudzveidība, gadsimtu gaitā mainoties varām un tradīcijām, radījusi unikālu izglītības vidi.Vigotskis īpaši izcēla valodas nozīmi, jo tā ir pamatmehānisms domu un emociju strukturēšanā. Caur dialogu—sarunām ar skolotājiem, draugiem, vecākiem—bērns iemācās domāt, risināt problēmas un apgūst pamatas prakses.
2. Tuvākās attīstības zonas (TAZ) jēdziens
Viens no atpazīstamākajiem Vigotska jēdzieniem, TAZ, norāda, ka izglītības galvenais uzdevums ir palielināt bērna spējas, piedāvājot uzdevumus, ar kuriem viņš pats vēl netiek galā, bet, izmantojot pieaugušā vai zinošāka drauga palīdzību, spēj tos atrisināt. TAZ būtībā ir atstarpe starp pašreizējo neatkarīgu sniegumu un potenciālo sniegumu ar palīdzību. Skolotājam jācenšas "padoties priekšā roku", lai skolēns pamazām kļūtu aizvien patstāvīgāks.Piemēram, Latvijas sākumskolās bieži tiek praktizētas grupu nodarbības, kur bērni ar atšķirīgām spējām mācās viens no otra, tādējādi katrs var attīstīties savā "tuvākajā" zonā.
3. Cilvēka attīstības dialektiskā daba
Vigotskis uzskatīja, ka attīstība nenotiek vienkāršā, lineārā veidā, bet ir pretrunām, izmaiņām pilns process. Bērna fiziskais vecums ne vienmēr sakrīt ar psiholoģisko briedumu—doma, kas īpaši svarīga arī Latvijas izglītības praksē, kur skolotāji mēdz nošķirt "zagšus nobriedušus" un vēl jūtīgiem bērnus vienas klases ietvaros.Attīstības krīzes, piemēram, bērnudārza posma maiņa uz sākumskolu vai pusaudžu gadi, ir būtiskas izaugsmes iespējas. Svarīgi, lai šajās pārejās bērns saņemtu sapratni un atbalstu, tādējādi krīze kļūtu par attīstības stimulu.
4. Apmācība kā attīstības dzinējspēks
Vigotskis apgalvoja, ka apmācība ir galvenais cilvēka attīstības virzītājs un ka mācīšanās ne tikai atspoguļo bērna briedumu, bet arī veido jaunas kognitīvās struktūras. Īpaši tas novērojams Latvijas vidusskolās, kur intensīva apgūšana (piemēram, valodu programmas) stiprina bērna domāšanu un paplašina pasaules redzējumu daudz straujāk nekā tikai pati dzīves pieredze. Tāpēc aktīva skolotāja loma, individuāli atbalsta mehānismi un iekšējās motivācijas stiprināšana ir būtiska.---
III. Dzīves jēga un pašrealizācija Vigotska uzskatā
1. Iekšējās motivācijas nozīme
Vigotska teorijā īpaši uzsvērts, ka mācīšanās un attīstība ir cieši saistītas ar iekšējiem motīviem un personīgo nozīmību. Individu jāiesaista aktivitātēs, kas viņam ir svarīgas, interesantas, jo tikai tad iespējama īsta izaugsme. Piemēram, Latvijas lauku skolās veiksmīgāk integrēji, piemēram, tradīciju kopšanas projektus, kas bērnos rada piederības sajūtu un motivāciju.2. Pašapziņas un pašnovērtējuma veidošanās
Sociālais konteksts, ģimenes tradīcijas, piederība draugu lokam—tie visi ietekmē bērna pašuztveri. Vigotskis uzsvēra, ka tikai sadarbojoties un piedaloties kopējās aktivitātēs, bērns apgūst ne tikai zināšanas, bet arī izjūt savu vērtību, iemācās būt patstāvīgs. Latvijā šis princips skaidri redzams, piemēram, skolu dziesmu un deju svētkos, kas stiprina kolektīvo identitāti un individuālo pašapziņu.3. Eksistenciālās krīzes un to vieta attīstībā
Pārejas brīži—piemēram, bērna sākums skolas gaitās vai izšķirošie karjeras lēmumi vidusskolā—nav tikai grūtības, bet arī izaugsmes iespējas. Vigotska idejas par sociālo atbalstu nozīmē, ka skolotāja, ģimenes vai speciālista atbalsts var pārvērst personīgo krīzi produktīvā dzīves posmā.4. Psiholoģiskais vecums
Būtiski apzināties, ka cilvēka briedums nebūt nav pilnībā atkarīgs no gadiem. Arī Latvijas izglītības sistēmā sakām, ka katram bērnam attīstības temps ir savs, un tieši psiholoģisks briedums jākalibrē individuāli. Tas ir būtisks princips skolotājiem un vecākiem, piemēram, izvēloties piemērotus uzdevumus vai veicinot patstāvību.---
IV. Vigotska ideju praktiskā pielietošana un skolēnu nozīme
1. Skolotāju loma un pieeju izmaiņas
Latvijas skolotāji, iedvesmojoties no Vigotska idejām, biežāk izmanto diferenciētus uzdevumus, grupu darbu un konsultācijas. Tuvākās attīstības zonas princips tiek mērķtiecīgi ieviests, piemeklējot katram skolēnam atbilstošu sarežģītības pakāpes uzdevumus. Tā, piemēram, radošās darbnīcas skolās kļūst par vietu, kur stiprināt individuālās stiprās puses, izmantojot līdzpārdzīvojumu un savstarpēju atbalstu.2. Skolēnu kontakti un sociāli emocionālais atbalsts
Viens no Latvijas pazīstamākajiem psihologiem—Nikita Rumjancevs—ir analizējis, kā emocionālais atbalsts un draudzība veicina bērna psiholoģisko stabilitāti, īpaši ietekmējot to, kā bērns tiek galā ar grūtībām. Šo pieeju var novērot arī skolās, kur klases audzinātājs veido uzticēšanās un drošības vidi ar atbalsta grupām.3. Attīstības psiholoģijas un psihoterapijas mijiedarbība
Vigotska ierosinātos principus Latvijā izmanto ne tikai skolotāji, bet arī speciālpedagogi, psihologi un psihoterapeiti, kas sniedz konsultatīvo palīdzību gan bērniem, gan vecākiem. Grupas terapijā liela loma tiek piešķirta kolektīvā spēkam un atbalstam, kas cieši sasaucas ar Vigotska sociālkultūras teoriju.4. Teoriju attīstība un mūsdienu pētnieki
Vigotska skolēni un sekotāji Pēterburgā, Maskavā, Rīgā un citur pielietojuši viņa idejas praksē un turpina tās attīstīt, piemērojot Latvijas izglītības sistēmai. Jauni pētījumi par digitālajām mācību vidēm, valodu attīstību un iekļaujošo izglītību balstās uz Vigotska koncepciju idejām.---
V. Sociālā piederība un drošībai kā attīstības faktori
Piederības sajūta, mīlestība, draudzība un drošība ir neatsverami bērna attīstībā. Grupa—klase, ģimene, sporta komanda vai kopiena—sniedz pamatu pašapziņai. Latvijā izteikta kolektīvo vērtību tradīcija, ko redzam gan skolu koros, gan tautas tradīciju kopšanā. Svarīgi, ka bērns jūt pieņemšanu un atbalstu, jo bez tā nav iespējama pilnvērtīga izaugsme.Draugu un ģimenes mīlestība palīdz pārvarēt bailes, spriedzi un eksistenciālās krīzes. Mūsdienās arvien vairāk uzmanības veltīts psiholoģiskās palīdzības pieejamībai skolās, piemēram, skolu psihologu pieņemšanā. Prasme lūgt un saņemt palīdzību jākopj kā pozitīva cilvēka īpašība, nevis vājuma pazīme.
---
VI. Kritiskais skatījums un mūsdienu izaicinājumi
Nepārtraukti mainīgajā pasaulē Vigotska teorijām nepieciešama gan adaptācija, gan kritiska izvērtēšana. Daži pētījumi rāda, ka digitalizācijas laikmetā bērnu sociālā mijiedarbība mainās būtiski—arvien vairāk notiek virtuālās mijiedarbības formās, ko Vigotskis savā laikā nevarēja paredzēt. Tāpēc tagad nākas izvērtēt, kā nodrošināt patiesu sabiedrisko mijiedarbību arī digitālajā telpā.Otrs izaicinājums ir kultūru dažādība. Latvijas pieredze rāda, ka skolotāji arvien biežāk strādā ar bērniem no dažādām kultūrām, kurām ir atšķirīgas vērtības un attīstības normas. Tas nozīmē, ka teorijas jāpiemēro ar izpratni un elastību.
Tāpat jauni pētījumu virzieni Latvijā veltīti tam, kā TAZ princips lietojams specializētajās skolās, piemēram, ar bērniem, kam ir mācīšanās grūtības vai īpašas vajadzības. Vigotska skolotāju nozīmīgu devumu šai jomā nevar nenovērtēt.
---
VII. Secinājumi
Ļeva Vigotska teorijas kļuvušas par pamatu gan mūsdienu attīstības psiholoģijai, gan izglītības praksei Latvijā. Viņa uzsvērtais sociokultūras aspekts, TAZ jēdziens un attīstības dialektiskais raksturs palīdz dziļāk saprast, kā bērni un jaunieši aug un attīstās. Vigotska skolēni bagātinājuši šo teoriju ar prakstiskām metodēm, kas Latvijas skolās veicina personalizētu, atbalstošu izglītošanos.Sekojot Vigotska idejām, Latvijas skolu ikdienā ieviešas individualizētas pieejas, lielāka iejūtība pret bērnu izjūtām un vajadzībām, komandas darbs, uzmanība vērtīborientētai izglītībai, kā arī psiholoģiskais atbalsts. Dzīves jēga un pašrealizācija Vigotska kontekstā kļūst par būtisku attīstības sastāvdaļu, palīdzot katram bērnam atrast savu vietu sabiedrībā.
Mūsdienu izaicinājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, multikulturālismu un trauksmainu ikdienu, prasa tālāk attīstīt un adaptēt Vigotska domu, īpaši uzsverot atbalstu, sociālo saikni, empātiju un prasmi sadarboties. Tāpēc viņa teorijas būs nozīmīgas arī turpmāk, veidojot atvērtu, drošu un daudzveidīgu Latvijas izglītības vidi.
---
VIII. Papildu materiāli
- Galveno jēdzienu piemēri: TAZ – kad bērns mācās lasīt ar vecāku palīdzību; sociālās interaktivitātes nozīme – mācību grupas projekti. - Diagramma par TAZ: Attēlo bērna neatkarīgās prasmes, potenciālu ar atbalstu un pieaugušā/sabiedrības ietekmi. - Gadījuma analīze: Skolotāja Baibas pieredze, kas, izmantojot grupu darbu ar TAZ pieeju, redzēja skolēnu pašapziņas un radošuma pieaugumu. - Ieteikumi literatūrai: Pētījumi žurnālā “Psiholoģija Latvijā”, Vigotska darbu tulkojumi latviešu valodā, Nikitas Rumjanceva publikācijas.Šie piemēri un resursi atspoguļo, ka Vigotska teoriju potenciāls Latvijas izglītībā arvien turpina augt, aicinot uz radošu un cilvēkorientētu attīstību.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties