Atklājot savas personības galvenās stiprās puses
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 16.01.2026 plkst. 17:31
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 16.01.2026 plkst. 16:49
Kopsavilkums:
Autora stiprās puses: empātija, disciplīna, radošums, kritiskā domāšana un līderība; SMART plāns, pašrefleksija un atgriezeniskā saite attīstībai.
Ievads
Bieži vien cilvēks pats sev ir vislielākais noslēpums. Atceros, kā pirms pāris gadiem, kad mani izvēlējās par klases grupas vadītāju, es pirmo reizi apzināti aizdomājos: kas manī liek citiem uzticēties? Vai tā ir spēja ātri risināt konfliktus, vai varbūt prasme paskatīties uz lietām plašāk? Šie jautājumi mani turpināja nodarbināt, un ar laiku sapratu — mūsu personības stiprās puses ir kā slepens arsenāls, kas palīdz pārvarēt izaicinājumus, saprast pašiem sevi un veiksmīgi virzīties cauri dzīvei.Latvijas izglītības sistēmā aizvien biežāk skolās un universitātēs uzsver, cik svarīgi ir ne tikai apgūt zināšanas, bet arī izzināt savu raksturu un attīstīt personiskās prasmes. Stipro pušu apzināšanās palīdz ne tikai pieņemt svarīgus lēmumus studijās un darbā, bet arī veidot harmoniskas attiecības un sasniegt ilgtspējīgus mērķus. Šajā esejā pārdomāšu, kas manī ir stiprākās personības īpašības, kā tās esmu atklājis, kā tās attīstu un kā plānoju izmantot nākotnē. Ieskatīšos arī praktiskajos soļos un riskos, kas saistīti ar šo īpašību attīstību.
Personības iezīmes un stiprās puses: jēdziens un nozīme
Personības iezīmes — tās ir noturīgas uzvedības, emociju un domāšanas tendences, kas padara mūs unikālus. Savukārt stiprās puses ir tās īpašības, kuras mums padodas vislabāk un kas mums palīdz sasniegt mērķus. Piemēram, Latvijas literatūras varonī Rainī nozīmīga loma piemita ne tikai talantam, bet arī neatlaidībai un prasmei iedvesmot citus — tieši šīs īpašības ļāva viņam pārvarēt šķēršļus un atstāt paliekošu iespaidu.Stiprojoties, mēs ne tikai aizmirstam par tipisko “labo vājības” pieeju, bet apzināti balstām savu attīstību uz spēcīgākajiem pamatiem. Pozitīvās psiholoģijas pārstāvji, piemēram, Martins Seligmans uzskata, ka, orientējoties uz savām stiprajām pusēm, cilvēks kļūst motivētāks, pārliecinātāks un apmierinātāks ar dzīvi. Arī Latvijas skolēnu pašpārvaldes eksperimenti rāda, ka audzēkņi, kuri zina savus plusus, vieglāk atrod vietu komandā un labāk izjūt piederību.
Kā es esmu noskaidrojis savas stiprās puses
Lai atklātu savas stiprās puses, sākotnēji izmantoju vairākas metodes. Ikdienā rakstīju pašrefleksijas žurnālu, kurā analizēju situācijas, kad jutu īpašu aizrautību vai izcilu sniegumu. Savukārt pēc lielākiem projektiem izmantoju 360° atgriezenisko saiti no kursabiedriem un pedagogiem — lūdzu nosaukt trīs īpašības, kas viņiem šķiet man izteiktākās. Dažreiz aizpildīju arī personības testus (kā, piemēram, Big Five vai VIA strengths anketas), lai no jauna paskatītos uz savām spējām.Noderīgi sev uzdot jautājumus: - Kad esmu juties visproduktīvākais un gandarītākais? - Kuras darbības mani ievilina tik dziļi, ka aizmirstu laiku? - Kādas īpašības draugi visbiežāk uztver kā manējas?
Protams, svarīgi apzināties kļūdas: dažkārt mēs savas stiprās puses pārvērtējam, sevi nosaucot par “universālu talantu”, bet citreiz pārmērīgi esam pašpietiekami. Vēl jāuzmanās nesaistīt unikālas īpašības ar īslaicīgiem panākumiem — vienreizējs sasniegums vēl nenozīmē spēcīgu personības iezīmi.
Manas galvenās stiprās puses
Empātija un spēja sadarboties
Empātija izpaužas kā spēja sajust citu emocijas, saprast draugu nīgrumu vai klasesbiedra satraukumu eksāmenā. Skolas laikā man bieži uzticēja mediatora lomu klases konfliktos. Atceros situāciju, kad palīdzēju kursabiedrei sagatavoties literatūras referātam — ne tikai izskaidroju faktus, bet arī uzmundrināju un palīdzēju pārvarēt bailes no publiskas uzstāšanās. Empātiju attīstu, praktizējot aktīvu klausīšanos (nodarbībās apzināti neatraujos pie telefona) un pēc šādām situācijām pierakstu, kas izdevās vai kur varēju rīkoties labāk. Taču jāuzmanās – pārmērīga emocionālā iesaiste var izraisīt izdegšanu, tāpēc mācos noteikt robežas un neaizmirst par pašaprūpi.Emocionālā noturība un spēja atgūties no neveiksmēm
Emocionālā noturība palīdz nezaudēt galvu sarežģītās situācijās. Arī man kādreiz nesekmīgi gāja matemātikas eksāmenos. Tomēr pēc pirmās neveiksmes izveidoju jaunu mācīšanās plānu: sāku sadalīt vielu mazākos blokos, veidoju kopsavilkumus un vēlāk šī stratēģija nesa augļus. Lai šo īpašību stiprinātu, izmantoju mikro-mērķu uzstādīšanu (procesu pa soļiem), kā arī dažādus relaksācijas paņēmienus — piemēram, īsas pastaigas pēc smagām mācību sesijām. Taču apzinos, ka nedrīkstu savas emocijas ignorēt, bet gan adekvāti tās apstrādāt un izrunāt ar uzticības personām.Komunikācijas prasmes: rakstiski un mutiski
Latvijā komunikācijas prasmes augstu vērtē gan skolās, gan darbavietās. Sevī esmu novērojis spēju argumentēti paust viedokli — gan rakstot sacerējumus, gan prezentējot zinātniskus rezultātus. It īpaši atmiņā palicis reizes, kad izdevās kursa darba aizstāvēšanā samērā komplicētu jēdzienu izskaidrot vienkāršā un saprotamā valodā, ieraugot, ka auditorija patiesi saprot tēmas būtību. Lai šo prasmi attīstītu, piedalos runas klubos, trenējos rakstīt dienasgrāmatu un regulāri lūdzu atgriezenisko saiti. Tomēr zinu — pārlieku kategoriska izteikšanās var radīt nesapratni, tādēļ mācos, kā izvēlēties piemērotāko toni atkarībā no situācijas.Radošums un problēmu risināšana
Radošums ir spēja rast neierastus risinājumus. Tas mērķtiecīgi palīdz gan zinātniskajā darbā, gan sadzīvē. Piemēram, apvienoju divas tēmas — fiziku un literatūru —, lai izveidotu izglītojošu spēli jaunāko klašu skolēniem. Tas prasīja iziet ārpus rāmjiem un apvienot idejas no dažādām jomām. Praktizēju domāšanu “kas būtu, ja...?” un reizēm arī hibridizāju, sajaucot divas pavisam atšķirīgas pieejas. Tomēr apzinos — idejas bez plāna nerealizējas, tāpēc radošumu apvienoju ar disciplīnu, pārdomāti ieplānojot nepieciešamos soļus.Organizatoriskās prasmes un pašdisciplīna
Jau kopš ģimnāzijas gadiem man ir tuva laika plānošana — veidoju uzdevumu sarakstus, izmantoju kalendāra paziņojumus, lai sekotu termiņiem. Šī prasme ļāva pabeigt skolas gadu bez nokavētām ieskaitēm un arī studiju laikā uzturēt līdzsvaru starp mācībām un brīvā laika aktivitātēm. Lai attīstītu šo spēju, izmantoju bloku metodi (darbu grupēšana) un sadarbojos ar atbildības partneriem. Tomēr pārmērīga “sakārtošana” var novest pie elastības zuduma, tāpēc atstāju brīvus logus neplānotām aktivitātēm.Līderība un atbildības uzņemšanās
Pieredze Studentu pašpārvaldē un projektos ir pierādījusi, ka man piemīt spēja uzņemties atbildību un vadīt komandu. Lomas sadalīšana, lēmumu pieņemšana un draudzīgas gaisotnes uzturēšana palīdzēja izpildīt gan kultūras projektus, gan mācību darbus. Lai šo prasmi pilnveidotu, apzinos, ka jāturpina attīstīt empātija un deleģēšana, lai nepaliktu tikai autoritatīvā lomas pusē.Kritiskā domāšana un analītiskums
Man patīk pētīt, analizēt, salīdzināt informācijas avotus, vērtēt argumentu loģiku. Tas īpaši noder bijis, rakstot pētnieciskos darbus un sagatavojot argumentētus priekšlikumus studiju projektos. Lai šo prasmi stiprinātu, piedalos debatēs, mācos sadalīt problēmas “pa sastāvdaļām” un ikdienā salīdzinu dažādu avotu informāciju. Tomēr pārmērīga analīze dažkārt piebremzē radošos lēmumus, tāpēc mācos meklēt līdzsvaru.Stiprās puses un mērķu sasaiste
Lai stipro pušu attīstība nestu maksimālu ieguldījumu, pielāgoju to saviem mērķiem. Piemēram, ja mērķis ir iestāties doktorantūrā, būtiskākās prasmes ir kritiskā domāšana, mērķtiecība un rakstītprasme; bet tēlotājmākslas projektā svarīgāk radošums un komandas darbs. Izveidoju sev tabulu, kur saskan konkrētais mērķis, nepieciešamās stiprās puses un reālie soļi: - Mērķis: veiksmīgi absolvēt universitāti. Svarīgas īpašības: pašdisciplīna, sadarbošanās prasmes, analītiskums. Soļi: plānots dienas grafiks, semināru grupu vadīšana, ikmēneša refleksijas ieraksti. - Mērķis: pieteikties darba pieredzei ārpus Latvijas. Svarīgās prasmes: komunikācija, elastība, emocionālā noturība. Soļi: piedalīties Erasmus programmā, uzturēt bilingvālu portfeli.Attīstības plāns: kā mērķtiecīgi pilnveidot savas stiprās puses
Mērķu uzstādīšanai un progresam izmantoju SMART principu — mērķim jābūt konkrētam, mērāmam, sasniedzamam, nozīmīgam un termiņā ierobežotam. Izstrādāju 30/60/90 dienu plānu: - 30 dienas: katru rītu rakstu īsu refleksiju — kas šodien izdevās labāk? Trenēju aktīvu klausīšanos, veltot 10 minūtes dienā sirsnīgai sarunai, kur galvenais ir iedziļināties. - 60 dienas: piesakos praktiskam grupas projektam, vadot nelielu darba daļu; analizēju savu sniegumu pēc 360° atgriezeniskās saites; pierakstu progresu. - 90 dienas: izvērtēju attīstību, pārskatu dienasgrāmatu, veicu korekcijas plānā; ja nepieciešams, uzrunāju mentoru pēc padoma.Šai pieejai pievienoju gan kvantitatīvos mērījumus (cik prezentācijas, cik atgriezeniskās saites reizes saņēmu), gan kvalitatīvos (kā mainījusies pašsajūta, attiecības komandā).
Riska faktori un līdzsvars
Svarīgi saprast, ka, pārmēru balstoties uz vienu stipro pusi, var iestāties “aklās zonas” efekts. Pārmērīgs radošums bez laika menedžmenta noved pie ideju pārbagātības, bet pašdisciplīna bez elastības — pie neelastīgām situācijām. Lai to novērstu, ievēroju divus principus: 1. Ierobežo slodzi — apzināti plānoju atpūtas brīžus, neņemot uz sevi vairāk nekā varu. 2. Iesaistu citus — sadarbojos, lūdzot papildināt savas vājās puses ar citu stiprajām (piemēram, tehniskos projektos piesaistu draugus ar specifiskām prasmēm).Dokumentēšana un pierādījumu vākšana
Progress ir jāaplūko sistēmiski. Izveidoju digitālu portfeli ar projekta rezultātiem, pievienoju skolotāju atsauksmes, saglabāju dienasgrāmatu pierakstus. Ik mēnesi uzdodu sev jautājumus: kas izdevās? Kas iemācījies jauns? Kas jāuzlabo? Pēc trim mēnešiem analizēju: kā attīstījusies konkrētā iezīme, kādi ir vērojami panākumi, vai motivācija saglabājas un kā nākamos soļus pielāgot jauniem mērķiem.Nobeigums
Manas personības stiprās puses — empātija, disciplīna, radošums, kritiskums un vadīšanas spējas — ir ceļa zīmes man jau šodien, palīdzot gan pašattīstībā, gan sadarbībā ar citiem. Atpazīstot un apzināti attīstot šīs īpašības, iespējams būvēt harmoniskāku un mērķtiecīgāku ikdienu. Aicinu arī citus sākt ar mazo soli — šodien padomāt par vienu stipro pusi un attīstīt to, lai rīt kļūtu vēl pārliecinātāki un priecīgāki.Papildmateriāli
Praktiski resursi: - Grāmata: “Spēka punkti” (Marija Naumova, LU izdevniecība). - Kurss: LU MOOC “Komunikācijas prasmes mūsdienīgai darba videi”. - Lietotne: “Reflectly” — pašrefleksijas dienasgrāmatai.Darbalapa – pašnovērtējuma jautājumi: - Kuras situācijas man sagādā prieku? - Par kādiem panākumiem uz mani var paļauties komanda? - Kā es reaģēju uz neveiksmēm?
30/60/90 dienu plāns (īss piemērs): - 30 d.: dienasgrāmatas rakstīšana, klausīšanās vingrinājumi klasē. - 60 d.: vadīt diskusiju grupu, saņemt atgriezenisko saiti. - 90 d.: izvērtēt izaugsmi, noteikt nākamos mērķus.
Rakstīšanas padomi: - Sāc rindkopu ar tematisko teikumu, pievieno konkrētu piemēru, analizē, izsaki secinājumu. - Izmanto pārejas frāzes: “No otras puses...”, “Turklāt...”, “Salīdzinot ar...”. - Iekļauj personīgo stāstu, izvairoties no pašslavināšanas — atklāj gan panākumus, gan izaicinājumus.
Refleksijas jautājumi sev: - Kuras īpašības paliks svarīgas arī pēc pieciem gadiem? - Vai mana rīcība liecina par šīm īpašībām arī ikdienā? - Kādi panākumi būtu labs rādītājs pēc gada?
Ar apzinātu darbu, ieradumiem un atgriezenisko saiti iespējams stiprās puses pārvērst par stabilu atspēriena punktu gan studijās, gan profesionālajā dzīvē, gan sabiedrībā kopumā.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties