Kā Ilgvars Ozols iedvesmo un vada Rīgas Centrālo vidusskolu
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 16.01.2026 plkst. 18:49
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 16.01.2026 plkst. 17:54
Kopsavilkums:
Ilgvars Ozols — ziņkārīgs, empātisks un iedvesmojošs skolas direktors, kas uzlabo skolu kopienu, atzīst kļūdas. 🌱
Mans izcilais vadītājs
Es nekad neaizmirsīšu to pavasara rītu, kad ar satraukumu stāvēju Rīgas Centra vidusskolas foajē un gaidīju tikšanos ar mūsu jauno skolas direktoru Ilgvaru Ozolu. Tikko viņš ienāca, istabā ieplūda netverama enerģija — viņš nevienu mirkli nepalika ērtajā kabinetā, bet apskatīja klašu gaitenis, aprunājās ar tehniskajiem darbiniekiem un saimniecēm, un, ejot garām, sirsnīgi uzsmaidīja katram skolēnam. Tas bija mans pirmais iespaids par viņu — cilvēku, kurš padziļināti interesējas par vissīkākajām skolas dzīves niansēm. Mana pārliecība, ka Ilgvars Ozols ir izcils vadītājs, balstās viņa vērīgajā ziņkārē, dziļajā empātijā un neatlaidīgajā spējā iedvesmot visu skolas kopienu. Šajā esejā paskaidrošu, kā šīs īpašības caurvij viņa darbu un kā tās ietekmējušas arī manu izpratni par līderību.Konteksts un fons
Ilgvars Ozols stājās Centrālās vidusskolas direktora amatā laikā, kad skola saskārās ar izaicinājumiem — samazinājās skolēnu skaits, pieauga spriedze starp skolotājiem un vecākiem, bija jāmaina mācību programmas. Rīgas izglītības vide bieži ir konservatīva un lēnām mainās, tāpēc jauna, inovatīva vadītāja pieeja šķita riskanta. Taču tieši šajā sarežģītajā laikā viņš ar savu darbu un personīgo piemēru kļuva par atbalsta punktu visiem skolā iesaistītajiem. Viņš nebija plaši pazīstama persona ārpus mūsu kopienas, taču ar radošu domāšanu un informētību spēja mainīt ikdienas dzīvi skolas ietvaros un pārnest labās idejas arī citur Rīgā. Tādējādi viņa loma pārsniedza tikai administratīvās robežas un kļuva par pilsētas izglītības sirdspukstu.Vadītāja pamatīpašības
Ziņkāre un mērķtiecība
Viena no spilgtākajām Ilgvara Ozola īpašībām ir viņa dziļā ziņkāre un vēlme izzināt visu par skolas dzīvi. Atšķirībā no daudziem priekšgājējiem, viņš neticēja birokrātisku atskaišu saņemšanai vien — viņš katru jaunu projektu uzsāka ar personīgu klātbūtni. Piemēram, uzsākot skolas dārza izveidi, viņš pats kopā ar skolēniem rūpīgi pēto zemi, stādīja pirmos kokus un uzklausīja bērnu ierosinājumus, pat ja tie sākumā šķita naivi vai pārspīlēti. Šie mirkļi skolēniem deva pārliecību, ka viņu viedokļiem ir nozīme, un veicināja inovatīvu domāšanu. Ilgvara ziņkāre padarīja viņu par cilvēku, kuru nevarēja viegli apvest ap stūri — viņš prata ielūkoties dziļāk, pamanīt neredzamo un uzdot jautājumus, kurus citi kautrējās vai aizmirsuši uzdot.Empātija un cilvēcība
Otrs nozīmīgs Ilgvara vadītāja aspekts ir viņa izteiktā empātija. Viņš spēja iejusties gan pieredzējuša skolotāja, gan pirmklasnieka vecāku lomā. Reiz, kad skolā bija strīds par mācību grāmatu izvēli, viņš necentās uzspiest savu viedokli, bet gan rūpīgi noklausījās visus viedokļus un meklēja kompromisu. Viņa attieksme atgādināja literāro tēlu no Vizmas Belševicas “Bille” — cilvēku, kas spēj ieraudzīt otrā gan sāpes, gan prieku. Ilgvara empātija radīja uzticību, kas ļāva risināt arī smagus jautājumus bez liekas spriedzes. Skolotāji, zinot, ka tiks sadzirdēti, vairāk iesaistījās pārmaiņu procesos, un vecāki sāka biežāk piedāvāt palīdzību skolas pasākumos.Komunikācijas prasme un prasme iedvesmot
Neatsverama Ilgvara īpašība ir arī viņa spēja skaidri, saprotami un iedvesmojoši runāt ar visdažādākajām auditorijām. Vai tas bija ikmēneša personālā sapulce, kurā grūtos jautājumus viņš prata izskaidrot ar vienkāršiem piemēriem, vai atklātās durvju dienas skolas aktu zālē, kur viņš, smaidot un stāstot par sapņiem, lika arī skeptiskākajiem klausītājiem ieinteresēties. Viņa runas stils līdzinājās Imanta Ziedoņa dzejai — atturīgs, bet zīmīgs, bez liekvārdības, bet pilns ar domām. Šī īpašība radīja kopības sajūtu un vēlmi būt daļai no skolas sabiedrības arī pēc darba laika. Tieši caur komunikāciju viņam izdevās panākt, ka sarežģīti lēmumi tiek pieņemti ar lielāku sapratni un atbalstu.Darbības metode un stils
Ilgvara Ozola vadības stils balstās rūpīgā plānošanā, bet vienlaikus viņš spēj žigli pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Viņš ieguva informāciju ne tikai no oficiālajām sanāksmēm, bet arī regulāri apmeklēja klases, rīkoja “atvērto durvju” stundas, kurās ikviens varēja pajautāt skolas direktoram sev aktuālo. Brīvas izpētes metode ļāva viņam būt lietas kursā par skolā notiekošo, nepaļaujoties vien uz ziņojumiem vai starpniekiem. Liels akcents tika likts uz sadarbību ar skolēniem un vecākiem, piemēram, skolas “Domu kopienas vakari” — neformālas tikšanās reizes, kur tika apspriesti izaicinājumi un nākotnes ieceres. Ar šādām radošām pieejām viņš uzturēja uzticību, panāca lielāku līdzdalību un padarīja lēmumu pieņemšanu caurspīdīgu.Ietekme uz sabiedrību un auditoriju
Ilgvara Ozola vadības ietekme vispirms bija jūtama paša skolas iekšienē. Daudzi skolēni, kas agrāk uzskatīja, ka viņu viedoklim nav nozīmes, sāka aktīvāk iesaistīties skolas dzīvē — palielinājās dalība brīvprātīgajos pasākumos, izveidojās jaunas interešu grupas. Pateicoties viņa atvērtībai, tika saglābta un atjaunota vēsturiskā skolas ēka, kas draudēja zaudēt sākotnējo izskatu nesakarīgu remontdarbu rezultātā. Nosargājot arhitektūru, Ilgvars panāca arī, ka skolēni apzinās savu vēsturisko piederību. Vecāki bieži teica: “Viņš māk radīt māju sajūtu arī tur, kur iepriekš jutās tikai skola.” Plašāka sabiedrība ievēroja, ka no mūsu skolas absolventiem vairāk devās studēt humanitāros un sociālos virzienos, kas liecināja par iedvesmojošu, vērtībām bagātu izglītības vidi.Personīgā saikne un refleksija
Mana personiskā saikne ar Ilgvaru Ozolu nav tikai formāla. Pateicoties viņam, iemācījos atbildības sajūtu un to, cik svarīgi ir uzklausīt dažādus viedokļus pirms lēmuma pieņemšanas. Reiz piedalījos skolas pašpārvaldes sēdē, kur man bija jāvada diskusija. Jūtos nedroši, jo zinu, ka tēma bija delikāta — skolas formas obligātums. Atceroties Ilgvara metodi — sākt ar klausīšanos un tikai tad veidot risinājumus —, man izdevās panākt, ka visi dalībnieki jūtas sadzirdēti, un pieņēmām kopīgu lēmumu, kas apmierināja vairākumu. No šīs pieredzes sapratu, cik liela nozīme ir empātijai un viedam lēmumam arī dzīves situācijās ārpus skolas. Tagad, stājoties jaunās situācijās, bieži sev uzdodu jautājumu: “Kā rīkotos mans izcilais vadītājs?”Kritika un ierobežojumi
Protams, ne viss Ilgvara darbībā bija nevainojams. Viņa spontanitāte dažkārt radīja mulsumu — piemēram, kādā steidzamā situācijā, kad negaidīti mainīja lēmumu par skolas pasākuma norisi, tas sagādāja stresu skolotājiem, kuri vēlējās laicīgāku plānošanu. Dažreiz šķita, ka, cenšoties būt visiem atvērts, viņš izšķīst starp neskaitāmām interesēm un ne vienmēr pieņem lēmumu pietiekami izlēmīgi. Šīs kļūdas viņš pats atzina atgriezeniskajā saziņā, uzsverot, ka “labs vadītājs māca no kļūdām mācīties, nevis tās slēpt”. Tomēr pilnībai pietrūka sistemātikas — reizēm būtu noderējusi dziļāka datu analīze vai kritiskāka izvērtēšana, pirms ieviest plašas pārmaiņas.Secinājums
Apkopojot, Ilgvars Ozols ir manas dzīves izcilais vadītājs, jo viņš savā darbā apvieno zināšanu dziļumu, sirsnību un prasmi aizraut citus. Viņa piemērs atgādina, ka vadītājs nav tikai amata nosaukums — tā ir attieksme, kas izpaužas rūpībā par cilvēkiem, vēlēšanās mācīties un drosmē uzņemties atbildību. Ja vēlamies mainīt vidi sev apkārt, mums jābūt līdzīgiem — ar prātu, kas meklē iespējas, un sirdi, kas prot runāt ar cilvēkiem. Ilgvara stāsts mudina pat ikdienas lēmumus pieņemt ar atvērtību un vērīgumu, jo tieši šadi veidojas kopienas, kas spēj pārvarēt krīzes un augt. Lai katrs mums atrod savu vadītāju — ne tikai vārdos, bet arī ikdienas rīcībā!Piemēra jautājumi
Atbildes ir sagatavojis mūsu skolotājs
Kā Ilgvars Ozols iedvesmo Rīgas Centrālo vidusskolu?
Viņš iedvesmo skolu ar personīgu piemēru, empātiju un atvērtu komunikāciju, kas veicina līdzdalību un kopības sajūtu.
Kādas vadības īpašības piemīt Ilgvaram Ozolam Rīgas Centrālajā vidusskolā?
Ilgvaram Ozolam raksturīga zinātkāre, empātija, spēja iedvesmot un elastīga pieeja problēmām, kas palīdz risināt sarežģītas situācijas skolā.
Kāda ir Ilgvara Ozola ietekme uz Rīgas Centrālās vidusskolas sabiedrību?
Viņa vadībā skolēni un vecāki aktīvāk iesaistās skolas dzīvē, uzlabojas komunikācija, un tiek stiprinātas vērtības un piederības sajūta.
Kā Ilgvars Ozols vada pārmaiņas Rīgas Centrālajā vidusskolā?
Viņš vada pārmaiņas caur regulārām sarunām, personīgu iesaisti un sadarbību ar skolēniem un vecākiem, kā arī atbalsta inovatīvas idejas.
Ar ko Ilgvara Ozola vadība atšķiras no priekšgājējiem Rīgas Centrālajā vidusskolā?
Viņš praktizē atvērtību, aktīvi piedalās skolas ikdienā un uzklausa dažādus viedokļus, salīdzinot ar iepriekš birokrātiskāku vadības pieeju.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties