Kāpēc lasīt grāmatas: ieguvumi skolēniem un ikdienai
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 17.01.2026 plkst. 14:18
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 17.01.2026 plkst. 13:55
Kopsavilkums:
Atklāj lasīt grāmatas ieguvumus skolēniem un ikdienai: uzlabotu koncentrēšanos, vārdu krājumu, empātiju, mācību rezultātus un praktiskas lasīšanas metodes.
Grāmatu lasīšanas ieguvumi
Ievads
Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc dažiem cilvēkiem vārdi šķiet viegli plūst, bet citiem sarunās vai rakstos gadās sastapties ar grūtībām izteikt domas? Daudzi šo noslēpumu atrod aikšākajā paradumā – lasīšanā. Mūsdienu pasaulē, kur pirksta slīdinājums pār ekrānu aizvieto grāmatu šķirstīšanu, lasīšanas nozīme šķiet mainījusies. Tomēr Latvijā – gan skolās, gan mājās – lasīšanai joprojām piešķir milzīgu nozīmi, jo tā sniedz pieredzi, kuru nevar aizvietot neviens ekrāns. Grāmatu formāts var būt dažāds – sākot no klasiskām drukātām grāmatām līdz digitālajām vai audiogrāmatām. Neatkarīgi no tā, ko izvēlamies, lasīšana attīsta prātu un sirdi, palīdz izcelties mācībās un darbā, un padara mūsu ikdienu jēgpilnāku. Šajā esejā pievērsīšos galvenajiem lasīšanas ieguvumiem latviešu jauniešu izglītības ceļā, iztirzāšu konkrētus piemērus no Latvijas kultūrvides, kā arī piedāvāšu ieteikumus un vingrinājumus, lai lasīšana kļūtu par patīkamu ikdienas ieradumu.---
Kognitīvie un intelektuālie ieguvumi
Viena no galvenajām lasīšanas vērtībām ir prāta izkopšana. Palasot kaut dažas lappuses dienā, iespējams būtiski uzlabot savu koncentrēšanās spēju. Lasīšanas process prasa ievērību un spēju atturēties no ārējiem traucēkļiem, tādejādi trenējot uzmanību – īpaši svarīgi mācību laikā, kad paralēli skan telefona ziņas. Latvijas skolu praksē efektīvi darbojas Pomodoro princips – mācību stundās vai mājās lasot 20–30 minūtes un tad veicot īsu pauzi, ievērojami pieaug izlasītā apjoms un tā sapratne.Lieliska prāta trenēšanas metode ir arī kopsavilkumu rakstīšana pēc nolasītās nodaļas. Tas palīdz uzturēt atmiņā galvenās sižeta vai argumentu līnijas. Lasīšana ne tikai bagātina vārdu krājumu un zināšanas, bet arī attīsta spēju domāt analītiski. Piemēram, izlasot Imanta Ziedoņa “Dzirnakmeņus”, var ne tikai izprast autora domu, bet arī analizēt tās ietekmi uz savu dzīves skatījumu vai salīdzināt ar citu literātu veikumu.
Lasot dažādu žanru darbus – daiļliteratūru, zinātniskus tekstus, populārzinātni – paplašinām savas valodas lietojuma robežas. Latviešu valodā dažkārt nākas sastapt retāk lietotus vārdus, piemēram, Jāņa Poruka prozā vai Aspazijas dzejā. Valodas bagātība ir viens no būtiskākajiem rīkiem gan veiksmīgai komunikācijai, gan pārdomātu argumentu formulēšanai skolā un ārpus tās. Šī pieredze ļauj labāk interpretēt informāciju un vērtēt to kritiski, rakstot eseju vai diskutējot par aktuāliem jautājumiem Latvijas literatūras vēsturē, piemēram, vērtējot Raiņa laikmetīgumu.
---
Emocionālie un sociālie ieguvumi
Lasot literāros darbus, mēs bieži izsekojam galveno varoņu izjūtām, pārvarējam viņu grūtības vai priecājamies par sasniegumiem. Šāda emocionālā piesaiste palīdz attīstīt empātiju – spēju iejusties cita cilvēka pasaulē. Piemēram, Rūdolfa Blaumaņa stāstos skaidri jūtama cilvēka pārdzīvojuma daudzslāņainība, kas liek aizdomāties arī pašam par attiecībām ģimenē vai starp draugiem. Jaunajiem lasītājiem ļoti palīdz vingrinājums – uzrakstīt dažus teikumus no kāda iecienīta tēla skatpunkta, tādējādi labāk izprotot viņa motivāciju un pārdzīvojumus.Turklāt lasīšana palīdz atbrīvoties no ikdienas stresa. Vakara rituāls, kad pirms miega nolasa mierīgu stāstu vai dzejoļu rindu, uzlabo miega kvalitāti un noskaņo mierīgākai nākamajai dienai. Latvijas skolās ieteicama grāmatu izvēle, kas ne tikai izglīto, bet arī nomierina – piemēram, Ērika Ādamsona īsstāstu krājumi.
Tāpat kā dzīvē, arī grāmatās varam sastapt tēmas, kas izaicina mūsu uzskatus vai attīsta personību. Lasot grāmatas par dažādām vērtībām, jaunietis sāk apzināties un paplašināt savas identitātes robežas; piemēram, iepazīšanās ar vēsturiskiem romāniem (Laima Muktupāvela “Šampinjonu Derība”) atklāj dažādus dzīves skatījumus.
---
Izglītības un profesionālās priekšrocības
Grāmatas ir būtisks instruments, lai sekmīgi gūtu panākumus mācībās. Plašas zināšanas, ko var iegūt lasot, padara esaijus saturīgākus, prezentācijas pamatotākas, bet pētnieciskos darbus – oriģinālākus. Latvijas skolās un augstskolās aizvien biežāk studentiem lūdz sagatavot tematiskos kopsavilkumus, balstoties vairākos avotos. Lasītprasme palīdz ne tikai uzlabot izpratni konkrētā priekšmetā, bet arī brīvāk orientēties informācijas pārpilnībā.Nākamais ieguvums – karjeras iespēju paplašināšana. Mērķtiecīgi izvēloties literatūru savai nākotnes profesijai, piemēram, medicīnas studenti iepazīstas ar medicīnas grāmatām, inženieri – ar tehnisko literatūru, skolotāji – ar pedagoģiskiem ceļvežiem. Tā rodas priekšstats par nozari, attīsta mīkstās prasmes, piemēram, vadības vai sarunu mākslu. Veidojot “Grāmatu sarakstu manai nākotnes profesijai”, iespējams plānot attīstību jau skolā.
Arī radošās domāšanas prasme aug, mijiedarbojoties dažādiem žanriem. Piemēram, iepazīstot sevnetālas pasaules Vilhelma Purvīša stāstos, un paralēli apgūstot populārzinātniskas publikācijas par dabu, dzimst jaunas idejas, kas noder gan mācībās, gan personīgajā izaugsmē.
---
Veselības, smadzeņu stimulācijas un dzīves kvalitātes efekti
Pētītos kognitīvajos procesos, kas saistīti ar lasīšanu, atklāts, ka aktīva prāta darbība samazina demences un citu novecošanās slimību risku. Būtiski ir izaicināt smadzenes ar dažādiem teksta veidiem – lasīt gan vieglas pasakas, gan sarežģītākus filozofiskus traktātus. Lasīšanas paradumu iedzīvināšana jau skolas gados ir ieguldījums visas dzīves laikā.Jāatzīmē arī pareiza sagatavošanās lasīšanai – ērts krēsls, piemērots apgaismojums, acu vingrinājumi. Digitālajā laikmetā sevišķi svarīgi nenoslogot acis ar spilgtiem ekrāniem, tāpēc pirms miega vēlams izvēlēties tradicionālu papīra grāmatu, kas palīdz sagatavoties miegam un izvairīties no bezmiega.
---
Praktiskās lasīšanas tehnikas un metodes
Lai lasīšana kļūtu efektīvāka, ieteicams izmantot vairākas metodes. Viens no populārākajiem veidiem ir aktīvā lasīšana – tekstā atzīmējot neskaidrus vārdus, pierakstot svarīgāko malās vai izmantojot simbolus (piemēram, ! – svarīgs fakts, ? – jautājums, * – interesanta ideja).Latvijas skolās izmēģināta arī SQ3R metode (Survey, Question, Read, Recite, Review), ko viegli pielāgot, piemēram, pirms tiek lasīts, iepazīstoties ar nodaļas saturu, uzdodot sev jautājumus, lasot un pēc tam – atreferējot izlasīto draugam vai skolotājam. Liela nozīme ir arī skaļai lasīšanai – tas uzlabo izrunu un informācijas saglabāšanos, sevišķi kad tiek mācīta svešvaloda.
Mūsdienās parādījušās arī hibrīdas pieejas – paralēli lasīt digitālo tekstu un klausīties audiogramatu, kas palīdz pievērst uzmanību detaļām, īpaši, ja koncentrēšanās viegli zūd. Vērtīga ir arī atziņu pierakstīšana pēc katras nodaļas: viens teikums par būtiskāko, divas–trīs atziņas vai jautājumi turpmākām pārdomām. Ja kāds vārds vai jēdziens vēlāk aizmirstas, ērti izmantot flashkartes jeb atmiņas kartītes, kas īsi un kodolīgi atgādina tās nozīmi.
---
Lasīšanas rutīnas un vides organizēšana
Lai lasīšana kļūtu par stabilu ieradumu, vēlams noteikt sev konkrētu lasīšanas laiku – piemēram, katru rītu pēc brokastīm vai vakaros pirms gulētiešanas. Lasīšanas vietai jābūt klusa, ērta, ar pietiekamu apgaismojumu un bez traucēkļiem – tālrunis klusajā režīmā, slēgti nevajadzīgie kladblokas.Latvijā populāri ir arī grāmatu klubi skolās vai bibliotēkās – reizi mēnesī sanākt kopā, pārrunāt izlasīto, dalīties iespaidos, kas paaugstina motivāciju. Vides sakārtošana un apzināta pieeja lasīšanai ļauj veiksmīgāk apgūt un noturēt jaunas zināšanas.
---
Grāmatu izvēle un iespējamo grūtību pārvarēšana
Grāmatas izvēlēties palīdz dažādi kritēriji – mērķis (izklaide, izglītība, pašizaugsme), žanra dažādība un sev interesantas tēmas. Lasot dažādu autoru darbus – no latviešu klasiķiem līdz mūsdienu autoru darbiem, piemēram, Ingas Ābeles vai Māra Bērziņa romāniem – prāts neaprobežojas tikai ar ierasto pieredzi.Nereti trūkst laika vai motivācijas, tāpēc palīdz lasīšanas izaicinājumi – piemēram, 30 dienu laikā izlasīt katru dienu vismaz 20 minūtes. Ja teksts šķiet sarežģīts, to jāsadala mazākos segmentos, jāmeklē paskaidrojumi vai jālūdz palīdzība skolotājam. Dažkārt palīdz dalība diskusiju grupā vai sava “grāmatu partnera” atrašana, lai viens otru atbalstītu.
---
Praktiski vingrinājumi skolēniem
Lai lasīšanu padarītu par ikdienas ieradumu, ieteicams pieteikties “Grāmatu izaicinājumam” – piemēram, mēnesi katru dienu lasīt 20 minūtes un pēc katras nodaļas uzrakstīt divu teikumu kopsavilkumu. Klases stundās var organizēt “literāro dialogu”, kad skolēni pāros diskutē par izlasīto un izsaka savu skatījumu. Pēc katras grāmatas ieteicams uzrakstīt vienas lapas eseju: kas mani pārsteidza, kādas jaunās domas radušās? Turpmākai attīstībai ļoti vērtīgs ir savu lasīšanas ierakstu reģistrēšana – ar datumu, nosaukumu, kopsavilkumu un ieguvumiem.---
Nobeigums un aicinājums uz darbību
Apkopojot, grāmatu lasīšana sniedz milzīgu ieguvumu ne tikai akadēmiskajā, bet arī emocionālajā, sociālajā un veselības jomā. Tā ir iespēja kļūt viedākam, saprotošākam, radošākam un brīvākam personībā. Lasīšana nav tikai skolas vai universitātes prasība – tā ir mērķtiecīgs ieradums, kas dzīvi padara interesantāku un bagātāku.Aicinu sākt ar vienkāršu soli – šonedēļ izvēlēties vienu grāmatu no interesējošās tēmas un katru dienu atvēlēt vismaz 20 minūtes lasīšanai. Otrs ieteikums – pierakstīt katru dienu vienu atziņu vai jautājumu, kas radās izlasot. Šie vienkāršie ieradumi var kļūt par pamatu dziļākai, bagātīgai lasīšanas pieredzei arī turpmāk.
Visbeidzot – lasīšanas žurnāls var kļūt par lielisku instrumentu sevis izzināšanā un ikdienas attīstības vērtēšanā. Latvijā, kur bagāta literatūras tradīcija, grāmatu lasīšana ir gan lepnums, gan panākumu atslēga.
---
Papildu ieteikumi
Ieteicamās grāmatas: - Klasiķi: Raiņa “Zelta zirgs,” Blaumaņa “Nāves ēnā,” Ziedoņa “Epifānijas” - Jaunie autori: Inga Ābele “Klūgu mūks,” Māris Bērziņš “Svina garša” - Populārzinātne: “Latviešu vēsturiskie romāni,” Gunta Bergera “Kāpēc mēs neesam laimīgi?” - Jaunajiem lasītājiem: Anšlavs Eglītis “Pansija pilī,” Vizma Belševica “Bille”Bezmaksas resursi: - Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā bibliotēka (periodika.lv, letonika.lv) - “Zvaigzne ABC” audiogramatu un e-grāmatu piedāvājums
Skolas stundas piemērs: - 10 minūtes ievads un motivācijas jautājums par jaunu grāmatu - 20 minūtes lasīšana vai diskusija grupās - 15 minūtes – īss kopsavilkums vai prezentācija par ieguvumiem
Vērtēšanas idejas: - Izveidot savu “personīgo bibliotēku” ar 10 grāmatām - Veikt 5 minūšu kopsavilkuma rakstīšanu pēc nodaļas - Skaļā lasīšana draugam vai mājiniekam, reflektējot par dzirdēto
Grāmatu lasīšana – mūsu domas ceļvedis, draugs un skolotājs. Uzdrīksties doties šajā ceļā un rast tajā savus dārgumus!
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties