Būt jaunam nav viegli: jaunības cerības un izaicinājumi Latvijā
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 23.01.2026 plkst. 12:38
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 22.01.2026 plkst. 13:19
Kopsavilkums:
Izzini jaunības cerības un izaicinājumus Latvijā, lai labāk saprastu jauniešu dzīvi, pašvērtību un psiholoģisko spiedienu vidusskolā.
Ievads
Bieži dzirdam frāzi: „Būt jaunam ir viegli.” Tā it kā norāda, ka jaunības gadi ir bezrūpīgi, pilni spēka, veselības un laika pārpilnības. Medijos, filmās un pat literatūrā jaunību nereti attēlo kā laiku, kad ikviens sapnis ir sasniedzams un problēmas – niecīgas. Tomēr, dzīvojot pašiem vai vērojot apkārtējos, redzam, ka aiz šī spīduma slēpjas arī grūtības, kuras nereti pieaugušie vai sabiedrība pamana pārāk vēlu. Šajā esejā dziļāk izpētīšu, kāpēc radies priekšstats, ka būt jaunam ir vienkārši, un kādi izaicinājumi un sarežģījumi sakņojas jauniešu dzīvē šodien Latvijā. Mans uzskats sakrīt ar Egila Līcīša romānā „Ugunī” pausto tēzi: „Katrs cilvēks iziet savu iekšējo cīņu.” Būt jaunam ir skaisti, taču tas nav viegli. Šim laikam raksturīgas gan lielas cerības, gan pārdroši sapņi, bet vienlaikus arī ievainojamība, meklējumi un spiediens.Mūsdienu sabiedrības priekšstati par jaunību
Latvijas sabiedrībā mediji un reklāmas daudz runā par jaunību kā „zelta laikmetu”, kad pasaule ir atvērta visām iespējām. Reklāmas aicina saglabāt jaunību, skaistumu, lietot noteiktus produktus un ievērot modes tendences. Populārie žurnāli, TV šovi un sociālo tīklu platformas – piemēram, „Instagram”, „TikTok” – nepārtraukti atgādina par to, kādam jāizskatās, jādomā un jādzīvo modernam jaunietim. Tajā pašā laikā Latvijā valda augstas cerības no sabiedrības puses – skolotāji un vecāki mēdz domāt, ka jauniešiem viss ir pieejams un tikai pašiem jākļūst uzņēmīgiem, lai gūtu panākumus. Par to liecina arī skolās un ģimenēs izplatītais uzskats: „Tagad jau jums viss ir daudz vieglāk nekā mums savā laikā.” Tomēr tas bieži pārvēršas slēptā spiedienā – jauniešiem jāizvēlas profesija agri, jāsasniedz labas atzīmes, jāņem dalība dažādās aktivitātēs.Turklāt sociālo tīklu ietekmi nevar novērtēt par zemu. Ik dienas jaunieši saskaras ar izciliem piemēriem no citiem – draugi šķiet laimīgi, ceļo, gūst panākumus, savukārt pats jūties ne tik veiksmīgs. Katrīna, 12. klases skolniece no Cēsīm, atzīst: „Liekas, ja neesi tik veiksmīgs kā pārējie Instagramā, esi atpalicis.” Šīs salīdzināšanās sekas ir pašvērtības problēmas, trauksme un arī depresija. Tas viss rada ilūziju, ka jaunība ir bezrūpīga tikai ārēji, bet iekšēji tā ir piepildīta ar nemieru, bailēm nepiederēt un nespēju atbilst augstām prasībām.
Jauniešu ikdienas izaicinājumi un problēmas
Pēdējos gados Latvijā arvien biežāk runā par jauniešu psiholoģiskajām grūtībām. Skolas kļūst par galveno stresa avotu – gan centralizēto eksāmenu, gan mācību slodzes dēļ. Kā norāda Annas Brigaderes darbos minētās tēmas, iederēšanās un pašapzināšanās krīze jaunībā ir dabiska, tomēr mūsdienās tā bieži kļūst smagāka sociālo tīklu un sabiedrības spiediena dēļ. Daudzi jaunieši izjūt eksistenciālu apjukumu: ko darīt pēc skolas, kādu profesiju izvēlēties, kā nezaudēt draugus?Bez tam Latvijā arvien aktuālākas kļūst veselības problēmas. Daļa jauniešu cieš no neveselīga dzīvesveida – nepareizas diētas, pārmērīgas tieksmes pēc „ideālā ķermeņa”, kā arī atkarībām: smēķēšana, alkohols un, retāk, narkotikas. Statistika rāda, ka jau pamatskolā daļa skolēnu ir saskārušies ar šīm vielām. Guntars, sporta skolotājs no Valmieras, atzīmē: „Skolotāji redz – aktīvajiem bērniem ir vieglāk neiesaistīties kaitīgās nodarbēs, bet ne visiem šādas iespējas ir pieejamas.”
Ne mazākas grūtības sagādā izglītības sistēmas prasības – it kā iespēju būtu bezgalīgi daudz, bet arī apjukums kļūst lielāks. Daudzviet trūkst kvalitatīvas karjeras konsultācijas, un vecākiem mēdz būt atšķirīgs redzējums par bērna nākotni, kas rada konfliktus un ierobežo pašizpausmi. Tāpat būtiski sociālie izaicinājumi – draudzības un mīlestības lietas Latvijā nav vienkāršas: jaunieši jūt spiedienu atbilst draugu lokam, reizēm rodas arī vientulība, īpaši reģionos vai, piemēram, ģimenēs, kur vecāki strādā ārzemēs.
Pieaugušo un valsts loma jauniešu dzīvē
Nav noslēpums, ka jaunieši visvairāk vēlas sapratni un atbalstu. Pieaugušo – it īpaši vecāku un skolotāju – loma ir būtiska. Ja vecāki tikai kritizē un norāda uz kļūdām, bet nesniedz emocionālu drošības sajūtu, jauniešiem zūd uzticība pieaugušajam pasaulei. Kā smalki attēlo Rūdolfs Blaumanis sava darba „Purva bridējs” galvenajā varonī – iekšējās pretrunas un sabiedrības nesapratne var radīt atstumtības sajūtu.Izglītības iestādēm būtu jārūpējas ne tikai par zināšanām, bet arī emocionālo labklājību. Skolās arvien vairāk parādās sociālie pedagogi un psihologi, kas palīdz risināt dažādas problēmas. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, piemēram, ir izveidotas atbalsta grupas skolēniem, kuri saskaras ar stresa vai mobinga situācijām. Laba iniciatīva, kas jāizplata arī citās skolās.
Valsts lomā ļoti nozīmīgi ir ne tikai nodrošināt materiālus resursus vai efektīvu cīņu ar atkarībām, bet arī veicināt mentoru programmas, brīvā laika iespējas, neformālās izglītības projektus. Latvijā jau vairākus gadus darbojas jauniešu iniciatīvu atbalsta fonds, kas palīdz īstenot pašu jauniešu idejas. Tomēr šādu projektu ir pārāk maz, īpaši reģionos.
Nozīmīga ir arī visas sabiedrības attieksmes maiņa pret jaunatni. Medijiem ir īpaša atbildība – gan informējot par jauniešu panākumiem, gan neuzkurinot negatīvus stereotipus. Ja sabiedrība būs saprotoša, uzticēsies un palīdzēs, jaunieši spēs atklāt savu potenciālu.
Praktiski ieteikumi, kā padarīt jaunības gados dzīvi vieglāku un saturīgāku
Ilgstoši strādājot ar dažāda vecuma jauniešiem, secinu – galvenais ir uzlabot komunikāciju. Sarunām jābūt atklātām, cieņpilnām un regulārām. Jāveido atbalsta grupas, kur skolēni var runāt par savām sajūtām, nesastopot nosodījumu. Labu piemēru rāda Latvijas Studentu apvienība, piedāvājot mentoru programmas, kur vecāki studenti palīdz jaunākajiem adaptēties.Veselīgs dzīvesveids un pašvērtības attīstīšana – neaizvietojami priekšnoteikumi. Latvijā notiek vairākas sporta un kultūras aktivitātes, piemēram, „Ghetto Games” vai „Jauniešu Saeima”, kas dod iespēju attīstīties ārpus skolas. Ir būtiski veicināt izpratni par atkarībām, veselīgu vidi, psihoemocionālo stāvokli tajā pašā laikā, apzinoties, ka katrs jaunietis ir atšķirīgs.
Svarīgi palīdzēt jauniešiem veidot reālistiskus sapņus un nākotnes plānus. Skolās jāattīsta karjeras konsultāciju sistēma, jānodrošina iespējas iepazīt dažādas profesijas, piedalīties praksēs Latvijā un ārvalstīs. Jauniešiem pašiem būtu vairāk jāiesaistās arī vietējā sabiedriskajā dzīvē – skolu pašpārvaldē, pašvaldības jauniešu domē. Jo vairāk pieredzes, jo pārliecinošāk būs doties dzīvē.
Nedrīkst aizmirst arī digitālo pratību. Skolās būtu jārunā par interneta drošību, viltus ziņām, emocionālo inteliģenci digitālajā vidē. Labākais aizsardzības veids – zināšanas gan par privātuma riskiem, gan psiholoģiskās noturības atbalstu.
Valstij un pašvaldībām jāveido pieejamas psiholoģiskā atbalsta sistēmas – no bērnu un jauniešu krīzes centriem līdz telefoniskai palīdzībai. Programmas jāveido tā, lai tās patiešām sasniegtu jauniešus, nevis tikai „būtu uz papīra”. Vienlaikus jāveicina atbildība un iesaiste – tikai izglītojot, motivējot un uzklausot, iespējama patiesa izaugsme.
Secinājumi
Lai gan ārēji šķiet – būt jaunam Latvijā ir vienkārši, patiesībā tas ir laiks, kas piepildīts ar izaicinājumiem un meklējumiem. Priekšstats par bezrūpīgo jaunību bieži ir radīts sabiedrības un mediju, realitātē jaunieši sastopas ar augstu emocionālu, sociālu un psiholoģisku spiedienu. Tieši tāpēc pieaugušajiem, skolām un valstij jāsniedz atbalsts, nevis tikai prasības, jāveicina komunikācija un kopīgi jāveido iesaistoša, atbalstoša vide.Jaunatne ir mūsu sabiedrības nākotne – tikai novērtējot šī laika grūtības un palīdzot tās pārvarēt, varam cerēt uz stipru, pārliecinātu un laimīgu jauno paaudzi. Empātija, atklātība un kopīga darbošanās – tie ir soļi, kas palīdzēs jaunajiem cilvēkiem piepildīt sapņus un atrast savu ceļu. Cerība saglabājas: ar sapratni, sabiedrības atbildību un reālu atbalstu jaunība patiešām var kļūt vieglāka, saturīgāka un laimīgāka.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties