Bauhauzs Telavivā: vai 'Baltā pilsēta' ir slēpta arhitektūras pērle?
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: šodien plkst. 11:49
Kopsavilkums:
Atklāj Bauhausa arhitektūras nozīmi Telavivā un uzzini, kā 'Baltā pilsēta' kļuvusi par unikālu modernisma stila paraugu. 🏛️
Ievads
Izraēla bieži piesaista uzmanību ar savu bagāto vēsturi, kultūru un reliģisko mantojumu, tomēr ne mazāk interesanta ir tās arhitektūra. Mūsdienu pilsētbūvniecības kontekstā Telaviva izceļas kā vieta ar pārsteidzošu modernisma arhitektūras koncentrāciju, īpaši ar tā saukto Bauhausa stilu. Bauhauss kā kustība pārveidoja 20. gadsimta arhitektūras un dizaina izpratni visā pasaulē – tādēļ rodas jautājums, vai Telaviva nav slēpta Bauhausa arhitektūras pērle, kas savu piesātināto identitāti atklāj tikai vērīgākajiem vērotājiem.“Baltās pilsētas” nosaukums Telavivai dots, pateicoties tās sārtajām fasādēm un gaišajiem arhitektūras audumiem. Šis apzīmējums ataino ne tikai ēku toņus, bet arī modernisma tradīciju un vēsturisko kontekstu, kas piemīt pilsētas centra apbūvei. Esejas mērķis ir izpētīt, vai Telavivā patiesi atrodams unikāls Bauhausa mantojums, kā šī stila principi pielāgoti vietējiem klimatiskajiem un sociālajiem apstākļiem, un kāda ir šīs arhitektūras nozīme mūsdienās, īpaši salīdzinājumā ar citiem pasaules arhitektūras centriem.
Bauhaus stils – teorētiskā un vēsturiskā ieskate
Bauhauss aizsākās Vācijā, Veimārā 1919. gadā kā progresīva dizaina skola, kuru dibināja Valters Gropiuss. Tās mērķis bija nojaukt robežas starp mākslu, amatniecību un rūpniecisko dizainu. Skolas teorija balstījās uz funkcionalitāti, racionālu formu un materiālu izvēli, pamatojot domu, ka arhitektūrā skaistums slēpjas tieši vienkāršībā un lietderībā.Raksturīgākās Bauhausa ēku iezīmes bija taisnstūrainas fasādes, horizontāli logu joslas, plakani jumti un minimāla dekorativitāte. Nozīmīga bija arī apjoma tīrība – nav lieku izciļņu vai rotājumu, kas traucētu saprast ēkas nesošo konstrukciju. Šis noteiktais estētiskais minimālisms sniedza Bauhausam identitātes nospiedumu, radot viegli pamanāmu un atpazīstamu arhitektūras valodu.
Bauhausa idejas Ādolfa Hitlera vadībā tika apspiestas un skolas darbu pārtrauca, daudzus arhitektus piespiežot emigrēt. Daudzi no viņiem devās uz Palestīnu, līdz ar to Bauhausa arhitektūra nonāca arī Izraēlā, kur Telavivā tā sastapa īpaši labvēlīgu attīstības vidi. Tieši šī migrāciju vilkme kļuva par pamatu “Baltās pilsētas” fenomenam.
Telaviva – Bauhausa stila izmantošana un īpašības pilsētvidē
Telavivas vēsturiskā izaugsme ir cieši saistīta ar 20. gadsimta 30.-40. gadiem, kad Eiropā pieauga antisemītisms un tūkstošiem ebreju arhitektu meklēja patvērumu Palestīnā. Šajā laikā pilsēta piedzīvoja strauju izplešanos – esošās apbūves blīvuma palielināšanās, jaunu kvartālu izveidošana un jauna tipa mājokļu projektēšana, kas bija jāsaskaņo ar Vidusjūras klimatu.“Baltā pilsēta” ir ne tikai poētisks apzīmējums. Daudzās ēkas apzināti tika krāsotas dažādās baltās un gaišās nokrāsās, lai atstarotu karsto sauli, ietaupītu uz dzesēšanas sistēmām un radītu gaisīgas, vieglas arhitektūras tēlu. Interesanti, ka šo gaišo amplu stiprināja arī tā laika melnbaltā fotogrāfija, kas akcentēja krāsu vienveidīgumu, faktūru tīrību un sabiedrības priekšstatā nostiprināja “baltās” pilsētas mītu.
Bauhausa formas tika ievērojami pārveidotas – logi Telavivā bieži ir šauri un horizontāli, papildināti ar žalūzijām, lai pasargātu iemītniekus no karstuma un ļautu telpām elpot. Balkoni un lodžijas kalpo gan kā vēsa atpūtas zona, gan kā komunikācijas vieta ar kaimiņiem – sava veida sabiedriskās dzīves pagarinājums. Arī plakanais jumts Telavivā ir kļuvuši par būtisku elementu: tie nav tikai būves noslēgums, bet arī dzīves telpas turpinājums, kur žāvēt veļu, sauļoties vai rīkot sabiedriskus saietus.
Funkcionalitāte šajās mājās bieži vien apvienota ar sabiedrisko ideju – pagalmi, iekšpagalmi un koplietošanas telpas ļāva veidot piederības sajūtu, solidarizēties un uzturēt kopienu, kas bija svarīgi tik strauji augošā un multikulturālā pilsētā kā Telaviva.
Telavivas Bauhaus arhitektūras saglabāšanas un mūsdienu nozīme
Liels izaicinājums Telavivas vēsturiskajai Bauhausa apbūvei ir saglabāšana. Daudzas ēkas cietušas laika gaitā, dažas bijušas zemu uzturētas, citas pakāpeniski pārbūvētas, zaudējot sākotnējo raksturu. Pieprasošais nekustamo īpašumu tirgus liek īpašniekiem domāt par modernizāciju, tomēr šīs izmaiņas ne vienmēr saskan ar saglabāšanas prioritātēm.2003. gadā Telavivas “Baltā pilsēta” tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas pievērsa starptautisku uzmanību pilsētai un lika vietējām institūcijām stingrāk rūpēties par ēku konversiju saskaņošanu ar autentisko stilu. UNESCO statuss ļāva saglabāšanas centieniem iegūt finansiālu un sabiedrisku atbalstu, kas ir nozīmīgi līdzsvarā ar komerciālajiem motīviem.
Mūsdienās Bauhausa mantojums ir Telavivas vizītkarte – tiek rīkoti arhitektūras festivāli, atvērtas ekspozīcijas un muzeji (piemēram, Bauhausa muzejs Benyehuda ielā), izstrādāti pārgājienu maršruti tūristiem. Tas pastiprina pilsētas tēlu, padarot to atšķirīgu no citiem Izraēlas centriem, piemēram, vēsturiskās Jeruzalemes ar tās smagnējo, tuksnešaino arhitektūru.
Pašiem telaviviešiem attieksme pret Bauhausa mantojumu ir mainījusies. Laikmeta gaitā bijuši periodi, kad šo stilu uztvēra kā novecojušu un neērtu, taču šobrīd, atjaunojot namus un pielāgojot tos mūsdienu vajadzībām, atdzimst lepnums par pilsētas unikālo arhitektūru. Stilīgo balkonu un jumtu lietojums kļūst pat modē, tiek radītas nišveida kafejnīcas un kultūras telpas, kas izmanto šo vēsturisko fonu.
Kritiska analīze – vai "Baltā pilsēta" ir tikai mitoloģija vai realitāte?
Jāsaka godīgi – ne visas “Baltās pilsētas” ēkas vairs ir sniegbaltas. Daļā rekonstruētu namu arhitektiem ļauts izmantot maigākas smilškrāsas un pelēcīgus toņus, kas atbilst gan vēsturiskajai realitātei, gan mūsdienu pilsētas tēlam. Arī oriģināli daudzām ēkām nebija spoži balta krāsa – tika lietotas kaļķa vai gaiša betona nokrāsas, kas telaviviskajā saulē izskatījās īpaši gaisīgas.Turklāt Telaviva nav tikai Bauhausa paraugs. Tajā savijas Eiropas funkcionālisms ar britu “mandāta laika” koloniju ietekmēm, vietējie eklektikas un klasicisma piemēri, kā arī mūsdienu debesskrāpji, kas demonstrē pilsētas vitālo dinamiku. Tomēr tieši Bauhausa stilā būvētais apjoms, kas saglabājies lielākajās Jeruzalemes bulvāru, Rotšilda, Dizengofa un Frishmana ielas daļās, dod pilsētai tās īpašo šarmu.
Ja, piemēram, Vācijas Dessau pilsētas Bauhaus kvartāli šķiet ideāla funkcionalisma laboratorija, tad Telavivā stils ieguvis Vidusjūras krāsas un dzīves vieglumu. Ielas, kur ēkas kārtojas ģeometriskā precizitātē, bet viņu iedzīvotāji dzīvo savu temperamentīgo, atvērto dzīvi, ir apliecinājums, ka arhitektūra spēj tikpat radoši pielāgoties vietējiem apstākļiem kā literatūra valodai.
Secinājumi
Telavivas Bauhausa arhitektūras nozīmi nav iespējams pārvērtēt – tā ir gan ebreju trimdas inteliģences, gan funkcionālās modernisma domas atspulgs, kas reiz industriālajā Vācijā dzima un jaunādi ieguva Austrumu zemēs. Šī arhitektūra adaptēta karstām vasarām un jūras brīzes iedvesmotai ikdienai, bet apvieno arī vēlmi saglabāt kopienas tuvību, kas raksturīga Latvijas pagalmam vai tirgus laukumam.Telaviva ir piemērs, kā arhitektūras stils nevar palikt nemetabols – tas mainās, ieaug, pielāgojas un atklāj jaunus kontekstus. “Baltās pilsētas” statusam ir ne tikai vizuāla, bet arī dziļa sociāla nozīme – tā simbolizē jaunu sākumu, sabiedriskas sadarbības garu, arhitektūras spēju apvienot cilvēkus un vidi.
Lai arī modernizācijas spiediens draud aizslaucīt daļu šīs vēstures, UNESCO atzinība un sabiedrības interese ir devusi impulsu vēsturisko kvartālu restaurācijai un saglabāšanai nākotnes paaudzēm. Jebkurā gadījumā, Telaviva paliek unikāla Bauhausa interpretācija pasaules arhitektūras kartē – ne imitācija, bet oriģināla laikmeta un vietas izpausme.
Tādēļ varu droši apgalvot – jā, Telaviva patiesi ir Bauhausa arhitektūras pērle, ne gluži slepena, bet noteikti nepietiekami novērtēta no tiem, kuri meklē arhitektūras brīnumus ārpus Eiropas robežām. Tas ir piemērs, kā modernisma idejas var kļūt par dzīvas pilsētas dvēseli, kas iedvesmo un pieder pie pasaules kultūras mantojuma.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties