Kā pārdomātas izvēles veido mūsu nākotni – ieskats dzīves lēmumos
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: šodien plkst. 8:02
Kopsavilkums:
Atklāj, kā pārdomātas izvēles ietekmē tavu nākotni un dzīves lēmumus, lai veidotu personīgu izaugsmi un atbildību. 📘
Ievads
Ikvienam no mums dzīvē nākas izdarīt neskaitāmas izvēles – dažas šķiet tik niecīgas, ka par tām aizmirstam jau nākamajā mirklī, citas savukārt ir tik lielas, ka par tām domājam vēl ilgi pēc tam. Tieši izvēļu daudzveidība un to ietekme uz mūsu dzīvi padara šo tēmu īpaši aktuālu – jo ikviena izvēle bruģē ceļu uz mūsu nākotni. Tāpat kā rakstnieks Aivars Kļavis reiz rakstīja – “Izvēle vienmēr ir nospiedums uz tavas dzīves jumta,” – mēs paši veidojam savu stāstu, un tieši mūsu izvēles kļūst par laika kapsulu, kurā ieliekam savus sapņus, cerības un kļūdas. Latvijā bieži tiek uzsvērts, ka cilvēks pats ir “savās rokās,” īpaši skolas gados, kad jāizvēlas mācību virzieni, draudzības, aizraušanās un vēlāk arī ceļš tālākajā dzīvē.Šajā esejā vēlos padziļināti aplūkot, ko nozīmē izdarīt apzinātas un pārdomātas izvēles, kā tās ietekmē mani kā personību, un kāpēc, tieši pārņemot atbildību par saviem lēmumiem, mums ir iespēja kļūt par savas nākotnes vadītājiem. Es centīšos to atklāt caur ikdienišķiem, bet nozīmīgiem piemēriem, pieskaroties arī Latvijas kultūras pieredzei un vērtībām, kas veido mūsu attieksmi pret izvēli.
Izvēle kā process. Tās nozīme ikdienā
Mums katru dienu jāveic simtiem mazu lēmumu — vai celties uzreiz pēc modinātāja, vai vēl brīdi pagulēt; vai izvēlēties mācīties papildus matemātiku, vai dot priekšroku mākslai; vai pievienoties draugiem pēc stundām, vai veltīt laiku lasīšanai. Šīs izvēles bieži šķiet ikdienišķas un nenozīmīgas, taču ar laiku tās veido mūsu ieradumus, raksturu un dzīves trajektoriju.Latviešu rakstniece Vizma Belševica reiz savā dzejā rakstīja: "Mēs paši esam savas zemes sēklas un izaugsme." Izvēles ir mūsu personīgā auglīgā augsne – katra izvēle, mazā vai lielā, ir solis kaut kurp. Skolas dzīvē īpaši svarīgi saprast – izvēle apmeklēt zinātnes pulciņu, uzņemties atbildību projektā vai labprātīgi palīdzēt vecākiem laukos – visas šīs mazās izvēles nosaka, kāds cilvēks topi.
Nav svarīgi tikai tas, ko mēs izvēlamies ārēji – daudz būtiskāk ir, kāds ir mūsu lēmumu psiholoģiskais pamats. Vai rīkojamies saskaņā ar savām vērtībām, vai tikai izdabājam apkārtējiem vai savu slinkumu? Tieši tad, kad sākam atbildēt sev uz šādiem jautājumiem, šķietami nenozīmīgas ikdienas izvēles kļūst par mūsu attīstības atslēgu.
Laika vērtība: Mans laiks, mana izvēle
Laiks ir viena no dārgākajām bagātībām, kāda mums dota. Bieži skolā dzirdam pateicienus par to, kā laiks "skrien vēja spārniem", un tikai pēc vairākiem gadiem saprotam, cik patiess ir šis sakāmvārds. Vienā stundā iespējams izdarīt vairāk, nekā daži paveic dienās – viss atkarīgs no tā, cik apzināti izvēlamies savas nodarbes.Kā piemēru varu minēt kādu savu klasesbiedru, kurš vienmēr 60 brīvās minūtes pēc stundām izmanto, lai atkārtotu mācību vielu, rakstītu dzeju vai palīdzētu pagasta bibliotēkā. Mēs pārējie reizēm šo laiku notrallinājām telefonā, bet viņš kļuva par vislabāko skolēnu mūsu klasē, kā arī ieguva lielu draugu loku un skolotāju uzticību. Šādi piemēri ir pārpilni arī Latvijas kultūrā – piemēram, režisora Jāņa Streiča filmas bieži uzsver, ka laiks nav pašsaprotams resurss, un tikai no mums pašiem atkarīgs, kā to piepildām.
Efektīva laika plānošana ir izvēle – izvēle noteikt, kas man ir svarīgākais, kas jādara tūlīt, ko var atlikt, kam nav jāpievērš uzmanība. Šī prasme palīdz ne tikai sekmēs un sasniegumos, bet veido arī pašapziņu un disciplīnu.
Nākotne – veidojama šodien
Bieži jaunietim šķiet, ka „īstās” izvēles būs vēlāk – kad jāizlemj, kuru universitāti izvēlēties vai kādu profesiju apgūt. Tomēr patiesība ir tāda, ka nākotne sākas šodien, ar katru apzinātu lēmumu. Plānojot savu dienu, nosakot prioritātes, mēs jau tagad iezīmējam ceļu, kuru kādu dienu sauksim par savu nākotni.Mūsdienu Latvijā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta mūžizglītībai – tā ir vēl viena būtiska izvēle. Tā nav „modīgs” vārds, bet attieksme pret dzīvi: ja esi gatavs nemitīgai mācīšanai, prasmu uzlabošanai un jaunu lietu apgūšanai, tieši tas kļūst par panākumu atslēgu. Kā piemēru var minēt rakstnieku Egilu Lukjanski, kurš savu pirmo romānu uzrakstīja tikai pēc piecdesmit gadiem, jo nekad nebija apstājies mācīties.
Manuprāt, būt pats savas dzīves „siltās cimdus” adītājam nozīmē pašam noteikt savu piederību un panākumus. Nevis tikai gaidīt, ka dzīve atnesīs iespējas, bet pašam radīt apstākļus, kuros izdarītās izvēles nes augļus.
Grūtības un izvēles: Kad jāizvēlas, nevis jānoklusē
Protams, neviena izvēle nenāk viegli. Mēs visi pazīstam to smagnējo sajūtu, kad priekšā grūts lēmums – varbūt tā ir pāriešanas uz citu klasi, atteikšanās no kopīgas izklaides, jo priekšroku dodam mācībām, vai drosme aizstāvēt savu viedokli. Bieži sastopamies arī ar draugu spiedienu vai vecāku gaidām, kas traucē būt godīgiem pašiem pret sevi.Tad atmiņā nāk Rainis: “Pastāvēs, kas pārmainīsies.” Šī doma palīdz, kad šaubos. Vajag drosmi dzīvot pēc savas pārliecības, pat ja apkārtējie domā citādi. Tāpat svarīgi ir uzticēties sev un būt apzinīgam: varbūt jāapstājas, jāuzklausa citu viedokļi, bet galīgo lēmumu jāpieņem pašam.
Ne vienmēr būs viegli. Tomēr no katra pārvarēta soļa mēs augam. Kāds skolotājs reiz teica: „Nav mazsvarīgu izvēļu – ir tikai tādas, kas vēl nav kļuvušas lielas.” Galvenais ir nezaudēt sevi, meklēt līdzsvaru, un, ja nepieciešams, palūgt padomu tiem, kuri mums patiešām vēlas labu.
Personīgas izvēles ietekme – stāsti no dzīves
Gribētos pastāstīt vienu mazu stāstu no savas pieredzes. Bērnībā vienmēr biju kautrīgs, izvairījos runāt klases priekšā. Vienu reizi skolotāja uzdeva sagatavot stāstījumu par mīļāko grāmatu – varēju izvēlēties, vai klusēt (kā parasti), vai tomēr mēģināt pārvarēt bailes. Lēmums piecelties priekšā bija mans pirmais solis ceļā uz pārliecību par sevi, kas vēlāk palīdzēja daudzās citās situācijās. Šī izvēle, lai arī niecīga, mainīja mani pašu.Līdzīgi arī izvēle, kā aizvadīt brīvdienas – sadarboties ar radošo pulciņu, palīdzēt vecvecākiem vai vienkārši “izlaist” nedēļu. Katra šāda izvēle noslēdz kādu loku, un ar laiku saproti – izvēloties nemainīt neko, tomēr esi izvēlējies. Dzīve sastāv no nepārtrauktiem lieliem un maziem lēmumiem, kur katrs no tiem nosaka, uz kuru pusi virzāmies.
Arī kultūras telpā šādi piemēri ir daudz – vai tās ir Valmieras drāmas teātra varoņu izvēles, vai Oskara Vailda noveles, kas latviešu lasītājam pazīstamas caur adaptācijām, taču tās nemitīgi uzdod jautājumu – cik godīgi esmu pret sevi?
Secinājumi
Izvēle ir viens no visspēcīgākajiem instrumentiem, kas mums dots – ar tās palīdzību veidojam savus ieradumus, attiecības, sasniegumus un arī neveiksmes. Ja dzīvojam apzināti, ar katru izvēli kļūstam stiprāki un prasmīgāki. Neviena izvēle nav pārāk maza, ja tā tuvina mērķim vai palīdz kļūt par labāku cilvēku.Vēlos iedrošināt katru – neatdot izvēli citiem, bet turēt “stūri” savās rokās. Pat ja kļūdāmies, tās būs mūsu pašu pieredzes, nevis kāda cita iegravēts ceļš. Kas zina, varbūt šodien pieņemtais lēmums pēc dažiem gadiem kļūs par pamatu lieliem panākumiem vai svarīgai dzīves mācībai.
Galu galā, katrs esam savas laimes kalējs, un tikai mēs paši varam noadīt savus “siltos cimdus”, ko lepni nēsāt nākotnes ziemā. Izvēle – tā vienmēr ir arī brīvība. Un brīvība saskan ar atbildību, kas ļauj piepildīt dzīvi ar piepildījuma sajūtu. Tāpēc, katru rītu ceļoties, domāsim: “Ko izvēlēšos šodien, lai kļūtu vēl labāks rīt?”
Un dzīve mums šo iespēju vienmēr dos no jauna.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties