Kā uzrakstīt 19 teikumu eseju: padomi skolēniem domas skaidrībai

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: šodien plkst. 8:13

19 teikumu eseja: Formas meistardarbs skolēnu domas pilnveidošanai

Latvijā 19 teikumu eseja tiek ieviesta pamatskolas un vidusskolas līmenī, sekmējot skolēnu prasmi izteikties precīzi un koncentrēti. Tā atspoguļo jauno pieeju, ko atbalsta Valsts izglītības satura centrs, mudinot izvairīties no liekvārdības un sekmēt domu koncentrāciju. Salīdzinājumam, līdzīgi koncepti atrodami arī igauņu un lietuviešu skolās, kur eseju rakstīšana strikti noteiktā apjomā māca strukturēt argumentāciju un domas secību. Tomēr Latvijā raksturīgais ir ciešais saikne ar kultūras mantojumu, valodas precizitāti un prasmi iekļaut latviešu literatūras vai vēstures piemērus argumentācijā, piemēram, atsaucoties uz Raiņa vai Aspazijas darbiem.

Starptautiskā mērogā īsas esejas formāts nav svešs: Vācijā izplatītas tā sauktās “kurz-essay” — īsās domrakstu pieejas, kas trenē prasmi koncentrēties uz galveno doma attīstību. Arī Skandināvijas valstīs tiek augstu vērtēta kodolīga viedokļa paušana, īpaši saskarsmē un akadēmiskajā rakstībā. Salīdzinājumā ar Latviju, kur uzsvars tiek likts arī uz valodas krāšņumu un tēlu lietojumu, citviet no skolēniem biežāk sagaida “sausāku” faktu izklāstu. Šis atšķirīgais akcents atspoguļo mūsu izglītības sistēmas vēlmi saglabāt latviskās rakstības nianses kopā ar mūsdienīgiem domāšanas principiem.

Taču galvenā nozīme 19 teikumu esejai ir tās pielietojamībā ikdienas dzīvē, īpaši komunikācijā gan starp skolēniem, gan nākotnē darba attiecībās. Proti, šīs prasmes attīsta spēju ātri, skaidri paust doma, kas ārpus skolas dzīves situācijās — darba intervijās, prezentācijās vai ikdienišķā e-pastu rakstīšanā — nereti ir veiksmīgas komunikācijas atslēga. Kā piemērs īpaši uzskatāmi vērtējama ir esa, kas veltīta ikdienas pārmaiņām, piemēram, digitālo tehnoloģiju ienākšanai izglītībā: laba 19 teikumu eseja spēj izcelt būtiskos ieguvumus (laika ekonomija, spēju attīstīšana), kā arī izaicinājumus (cilvēku atsvešināšana, uzmanības trūkums).

Par pozitīvajiem aspektiem runājot, īsā eseja liek domāt precīzi, attīsta spēju izteikt “domu kodolu” un norāda uz galveno, neapmaldoties detaļās. Šādas prasmes lieti noder arī citos mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā vai dabaszinātnēs, kur argumentētās atbildes bieži jāsniedz saīsinātā formā. Turklāt strukturētā pieeja ar stingri norādītu teikumu skaitu ļauj skolotājiem objektīvāk vērtēt skolēnu darbu — gan vai argumentācija ir pietiekama, gan vai atbilst prasītajai struktūrai.

Vairākās Latvijas skolās kā risinājums tam, kā motivēt skolēnus rakstīt labāk, ieviestas sacensības par labākām 19 teikumu esejām, kurām žūrija pievērš uzmanību gan saturam, gan valodas precizitātei. Šādi konkursi palīdz attīstīt noturību, prasmi pierādīt savu viedokli un izprast strukturētas komunikācijas nozīmi arī sabiedriskajā dzīvē. Piemēram, Valmieras vidusskolas “Eseju maratons” spilgti parāda, kā skolēni ar dažādu pieredzi un interešu loku spēj atklāt savu skatījumu uz Latvijas vēsturi vai vides jautājumiem ar pāris pārliecinošiem argumentiem.

Neraugoties uz daudzajiem ieguvumiem, šī pieeja nav bez izaicinājumiem. Daudzi skolēni sākotnēji uzskata, ka 19 teikumi stipri ierobežo izpausmes brīvību, īpaši tiem, kas pieraduši rakstīt plašāk un izteikt niansētākas pārdomas. Kā liecina skolotāju un skolēnu aptaujas, sākumā rodas bažas, vai šādā apjomā iespējams iekļaut visus svarīgākos argumentus, taču ilgtermiņā prasme domāt strukturēti atmaksājas. Cits risks — pārlieka koncentrēšanās uz noteiktu skaitu bieži noved pie virspusējuma, ja skolēns neizprot, ka katram teikumam jābūt pamatotam, domas attīstībai atbilstošam un secīgam.

Lai maksimāli novērstu šos riskus, ļoti svarīgi ir izmantot dažādus paņēmienus, kas padara tekstu interesantāku: mainīt teikumu garumu, izmantot izteiksmīgus salīdzinājumus, piemēram, kā Rainis reiz rakstīja: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Tāpat lietderīgi ik pa laikam atsaukties uz sabiedrībā aktuāliem notikumiem vai vēsturiskiem piemēriem, kas eseju padara dzīvu, nevis formālu. Īpaši svarīgi — neatkārtoties un izvairīties no tukšiem vispārinājumiem, kas raksturīgi vājiem domrakstiem.

Kādi tad varētu būt ceļi uz vēl lietderīgāku 19 teikumu esejas izmantošanu? Papildus tradicionālai vērtēšanai ieteicams arī lasīt skolēnu labākos darbus literāros vakaros vai publicēt skolas avīzēs, tādējādi motivējot centību un radošumu. Skolotāji var radīt “eseju banku”, kurā uzkrāt labākos piemērus, kuri iedvesmo citus skolēnus. Šāda pieredze jau veiksmīgi īstenota Ventspils 4. vidusskolā, kur katrs skolēns var iepazīties ar reāliem paraugiem un secināt, kas noder viņa darbā.

Apkopojot iepriekšminēto, 19 teikumu eseja nav tikai pārbaudes darbs — tā ir domāšanas veids, kas māca strukturēt viedokli un veidot pārliecinošu stāstījumu. Latvijas pieredze rāda, ka šī pieeja sekmē gan individuālo attīstību, gan arī valodas un kultūras saglabāšanu jaunajās paaudzēs. Lai dzīva doma ritētu arī nākotnē — vai spēsim mēs, latvieši, izkopt šo prasmi tikpat aizrautīgi, kā mīlam savu zemi un valodu? Tikai mēs paši esam atbildīgi par to, cik prasīgi būsim pret sevi savā domā un rakstībā!