Tiranizēšana skolās Latvijā: cēloņi un veidi, kā veidot drošu vidi

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: šodien plkst. 7:18

Kopsavilkums:

Izproti tiranizēšanas cēloņus un veidus Latvijā, lai veidotu drošu un atbalstošu skolas vidi visiem skolēniem.

Tiranizēšana Latvijas skolās: būtība, cēloņi un ceļš uz drošu vidi

I. Ievads

Saskarsme ar tiranizēšanu jeb mobingu izglītības iestādēs Latvijā joprojām ir realitāte, kas skar tūkstošiem bērnu. Kaut arī sabiedrībā un izglītības politikā tiek arvien plašāk atzīts, cik būtiski ir veidot drošu, atbalstošu skolas vidi, tiranizēšana daudzviet vēl aizvien paliek nemanīta vai netiek pilnvērtīgi risināta. Šo parādību saprast un atpazīt ir ārkārtīgi svarīgi – tikai tā iespējams laicīgi sniegt palīdzību un pasargāt gan tiešos upurus, gan pārējos kopienas locekļus no ilgtermiņa negatīvajām sekām.

Tiranizēšana ir apzināta, sistemātiska cita cilvēka pazemošana vai aizskaršana, izmantojot fizisku spēku, vārdisku uzbrukumu vai sociālu izolēšanu. Tā var izpausties tieši – ar lamām, sitieniem, draudiem – vai arī netieši, piemēram, veidojot sazvērestības, izslēdzot cilvēku no klases kopības vai izplatot nepatiesas ziņas internetā, kas pazīstams kā kiberbulings.

Diemžēl Latvijā pēdējo gadu pētījumi rāda, ka ap 40% skolēnu vismaz reizi pieredzējuši kādu no tiranizēšanas formām. Tamlīdzīgas situācijas var radīt nopietnus emocionālus un psiholoģiskus traucējumus, pasliktināt mācību rezultātus un aizsākt ilgstošas grūtības pašvērtējumā, attiecību veidošanā. Šajā esejā iecerēts padziļināti aplūkot tiranizēšanas būtību, tās izpausmes Latvijas izglītības kontekstā, analizēt cēloņus un piedāvāt iespējamos risinājumus, kas sekmētu skolas vidi, kur katrs jūtas droši, cienīti un pieņemti.

II. Tiranizēšanas būtība un formas

A. Kas ir tiranizēšana un kā tā atšķiras no konflikta?

Būtiski ir atšķirt parastas strīdus vai konfliktus no tiranizēšanas. Konflikts, kā tas bieži novērojams starp vienaudžiem, parasti ir īslaicīgs, notiek starp līdzīgi stipriem vai ietekmes ziņā vienlīdzīgiem indivīdiem. Savukārt tiranizēšana ir ilgstoša un atkārtota – upuris tiek apzināti izvēlēts, un situācijā pastāv acīmredzama spēka vai varas asimetrija. Kā piemēru var minēt latviešu literatūrā aprakstītos gadījumus, piemēram, Annas Brigaderes "Sprīdītī", kur galvenais varonis sastopas ar netaisnīgu izturēšanos, ko var uzskatīt par emocionālas vardarbības piezemētu formu.

Tiranizēšanu raksturo arī psiholoģiska ietekme: upurim ilgstoši tiek atgādināts par viņa neaizsargātību, līdz viņš sāk apšaubīt savu pašvērtību. Sociālajā psiholoģijā tas tiek apzīmēts kā mērķtiecīga citu noniecināšana, kas rada dziļas psihiskas rētas.

B. Fiziskā tiranizēšana

Viens no uzskatāmākiem un smagākajiem tiranizēšanas veidiem ir fiziskā vardarbība – sišanas, stumšanas, mantu bojāšana. Nereti šādas pazīmes ir ārēji redzamas: zilumi, saskrāpēta āda, nozaudētas vai sabojātas mantas. Tomēr skolās šāda uzvedība ne vienmēr tiek laikus pamanīta, jo upuri mēdz klusēt baiļu dēļ. Pirms dažiem gadiem, piemēram, Jelgavas skolā publiski izskanēja gadījums, kad piektklasnieks ilgstoši tika pazemots un fiziski ietekmēts no klasesbiedriem, līdz tikai krietni vēlāk pieaicināja psihologu.

C. Verbālā tiranizēšana

Šo formu Latvijā redzam īpaši bieži – tie ir izsmejoši vārdi, izzobošana akcenta, izskata vai ģimenes stāvokļa dēļ, regulāra aizskarošu izteikumu lietošana. Dažkārt verbāla vardarbība tiek maskēta kā “joki” vai “draudzīga ķircināšana”. Tomēr Ilzes Kalnāres “Bākas bērni” atklāj, cik postoši šādi vārdi ietekmē bērna pašapziņu – galvenā varone cieš no klasesbiedru pazemojuma, zaudējot drosmi piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs un kļūstot arvien noslēgtāka.

D. Netiešā un digitālā jeb kiberbulinga forma

Modernajā laikmetā sevišķi aktuāls ir kiberbulings. Skolēni izmanto WhatsApp grupas, “stalko” cits citu Instagram, raksta apmelojošus komentārus vai izveido viltus profilus, lai lejupielādētu vai izplatītu privātu informāciju bez atļaujas. Šīs darbības bieži vien skolotāji neredz un pat vecāki nevar uzreiz pamanīt. Dažos Rīgas skolās notikuši gadījumi, kad visa klase tiek iesaistīta apmelnošanā pret kādu vienu skolēnu – apkaunojošu videoklipu izplatīšanā, kas ne tikai sagrauj upura pašapziņu, bet arī kopējo klases mikroklimatu.

III. Kāpēc rodas tiranizēšana?

A. Individuālās īpatnības

Bieži vien tiranizētāji paši nāk no traucētas vides, kur viņi nav izjutuši patiesu pieņemšanu vai cieņu. Jauniem cilvēkiem ar zemu emocionālo inteliģenci iespējams grūti pārvaldīt savas dusmas vai vilšanos. Savukārt upuri parasti ir tie, kas ir kaut kādā ziņā atšķirīgi – klusi, akadēmiski talantīgi, vai nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kā redzams arī Imanta Ziedoņa “Kurzemīte” fragmentos par lauku bērniem un viņu saskarsmes grūtībām plašākā sabiedrībā.

B. Ģimenes un sabiedrības ietekme

Tiranizēšanas saknes bieži veidojas jau ģimenē. Audzināšanas modeļi, kur trūkst atbalsta vai valda strikti, nepieņemoši noteikumi, veicina bērnos agresivitāti vai tieksmi pēc varas apliecināšanas. Tas redzams gan sociālajos pētījumos par Latvijas ģimeņu situāciju, gan dažās klasiskās bērnu grāmatās, piemēram, Jāņa Poruka “Mūžības skartajos”, kur bērni nokļūst spiedienā, kāds bieži pārņem arī viņu uzvedību vidusskolā vai universitātē. Tāpat draugu grupu spiediens, vēlme “iederēties barā” vai savas statusa nostiprināšana caur citu pazemošanu diemžēl ir novērojama daudzu skolu kolektīvos.

C. Skolas un mācību vides īpatnības

Ja skolā ir vājš atbalsta tīkls, pedagogi nespēj atpazīt emocionālo vardarbību vai tiek dotas priekšrocības “spēcīgākajiem”, tiranizēšana var kļūt par nerakstītu normu. Šeit būtiska loma ir gan skolas vadībai, gan klases audzinātājam. Latvijas lauku skolās problēma dažkārt izpaužas klaiņojoši – mazo klašu dēļ bērniem nav iespēju izvēlēties jaunus draugus, līdz ar to konflikti ātri pārvēršas ilgstošā pārsvarā, jo skolēni neatstāj “ieslodzīto” vidi.

IV. Kā un kur tiranizēšana izpaužas Latvijas skolās?

A. Bērnudārzā un pirmsskolā

Lai arī šķiet, ka tiranizēšana ir “lielāko bērnu” problēma, arī pirmsskolā vērojams, ka dažiem bērniem ir tendence izstumt citus no rotaļām, nicināt vai atņemt mantas. Tomēr šajā vecumā robeža starp dabiskiem strīdiem un apzinātu pazemošanu ir trausla, tāpēc svarīgs pedagogu un vecāku skaidrojošais darbs.

B. Pamatskolas kontekstā

No 4. līdz 9. klasei īpaši aktualizējas nepieciešamība veidot savu identitāti. Pieaug konkurence, uzvedas “barveži”, kas uzņemas lomu nosvērt kolektīva hierarhiju, bieži vien izmantojot vārdiskus vai pat fiziskus uzbrukumus. Pieredzēts, ka dažās skolās bērnu starpā rodas pat “melnā saraksti” – saraksti, kuros tiek uzskaitīti tie skolēni, kuri jāignorē vai jāpazemo.

C. Vidusskola un tehnoloģiju ietekme

Vidusskolā noris brieduma meklējumi, bet šajā vecumposmā jau kiberbulings ieņem galveno lomu. Biežāk nekā jebkad agrāk tiek izmantoti viedtelefoni, slēptās grupas Facebook vai TikTok, kur var pārrunāt upura tā brīža “gļukus”, dalīties ar viņa privātām bildēm, izteikt publiskas “diss” runas. Sēklu šādai uzvedībai sēj ne vien informācijas trūkums par sekām, bet arī visbiežāk – izpratnes trūkums par cieņu pret otru cilvēku.

V. Tiranizēšanas sekas

A. Upura psiholoģiskā trauma

Vienaldzība pret vardarbību rada dziļas personības rētas. Daudzi bērni pēc tiranizēšanas epizodēm izvairās doties uz skolu, pārtrauc draudzību, cieš no miega traucējumiem, trauksmes. Vairāki psihologi Latvijā uzsver: bieži stiprākais trieciens tiek tieši pašvērtējumam – tāpēc ne velti depresijas un pat pašnāvības risks ir lielāks tieši tiranizēšanas upuru vidū.

B. Sociālā un akadēmiskā ietekme

Tiranizēšana atstāj pēdas ne tikai psihē, bet arī mācību sekmēs. Bērni, kuri baidās no pazemošanas, retāk piedalās stundās, izvairās no kolektīva darba, līdz ar to samazinās viņu iespējas pilnvērtīgai izglītībai. Sociālā izolācija dažkārt izraisa arī attiegtību traucējumus – pēc pētījuma “Drošāka interneta centrs” datiem ap 20% skolēnu ilgstoši izjutuši atstumtību tieši skolas dēļ.

C. Ietekme uz agresoru un vidi kopumā

Ja varmākas netiek laikus apturētas, viņiem arvien attīstās “varas” sajūta, kas var attīstīties arī vēlāk pieaugušo dzīvē vardarbīgās formās. Tiranizēšanas pastāvēšana iznīcina arī kopējo klases morāli – draudzība tiek aizvietota ar neuzticību, visa klase kļūst neveselīgi konkurējoša.

VI. Risinājumi un ceļš uz labāku vidi

A. Atbalsta sniegšana upuriem un darbs ar agresoru

Viens no pamata soļiem – atzīt tiranizēšanas problemātiku un piedāvāt psiholoģisku palīdzību, konsultācijas, pašapziņas pilnveides darbnīcas. Arī mediācijas metodes kļūst arvien populārākas, piemēram, “draudzības soliņi” skolu pagalmos, kas mudina atstumtos bērnus iepazīties ar citiem ar skolasbērnu atbalstu.

Savukārt agresoriem jānodrošina nevis sodīšana, bet personiskā atbildības izpratnes veidošana, piemēram, iesaistot labdarības vai komandas darbos.

B. Izglītības iestāžu loma un personāla apziņa

Klases audzināšanas stundās jāvelta laiks gan drošai sarunai par tiranizēšanu, gan pašrefleksijai. Skolotājiem būtiski regulāri apmeklēt apmācības, atjaunot zināšanas par vardarbības atpazīšanu; skolu vadībai – nodrošināt atbalsta speciālistus.

C. Sadarbība ar ģimeni

Svarīgākais ir atklāta saruna ar vecākiem. Bieži bērni kūtrums vai bailes neļauj pieaugušajiem ziņot notikušo – tāpēc vecākiem jāpiepūlas veidot uzticības pilnas attiecības, interesēties par bērna ikdienu arī tad, ja ārēji viss ir kārtībā.

D. Valsts un likumu nozīme

Latvijā jau spēkā ir noteikumi par emocionālo un fizisko drošību skolās, tomēr ikdienā tie ne vienmēr strādā pilnvērtīgi. Valsts programmām jānodrošina, lai katrā skolā būtu kvalificēts psihologs, pieejama ātra konsultatīva palīdzība un vecāki saņemtu skaidru informāciju par iespējām, kā atpazīt un risināt tiranizēšanas situācijas.

VII. Secinājums

Tiranizēšana ir dziļi komplekss, daudzslāņu fenomens, kura ignorēšana ir milzīgs zaudējums ne tikai upuriem, bet arī visai sabiedrībai. Nav vienkāršu, ātru risinājumu – tā prasa individuālu pieeju, sabiedrības, skolas un ģimenes saliedētu sadarbību. Katrā skolā svarīgi darīt visu iespējamo, lai ikvienam bērnam tiktu nodrošināta droša vide, kur piemēram, Rainis teiktu – “pastāvēs, kas pārvērīsies”, jo tikai mainoties mēs spējam izskaust varmācību un radīt ilgtermiņā draudzīgāku, iejūtīgāku Latviju.

Aicinu katru no mums neklusēt, saskatīt pazīmes, atbalstīt un mudināt izvēlēties līdzjūtību nevis vienaldzību par vājo likteni. Tikai tā varam cerēt, ka mūsu izglītības telpa kļūs patiesi droša, iekļaujoša un progresīva visiem!

Biežākie jautājumi par mācīšanos ar MI

Atbildes ir sagatavojusi mūsu pedagogu un ekspertu komanda

Kas ir tiranizēšana skolās Latvijā un kā tā izpaužas?

Tiranizēšana skolās Latvijā ir apzināta, atkārtota cita cilvēka pazemošana ar fizisku, verbālu vai sociālu vardarbību. Tā var izpausties kā sitieni, lamāšana, izstumšana vai kiberbulings.

Kādi ir biežākie tiranizēšanas cēloņi Latvijas skolās?

Galvenie cēloņi ir atšķirības skolēnu uzvedībā, emocionāla neinteliģence vai negatīva vide ģimenē un sabiedrībā. Tiranizētāji bieži nāk no vides, kur paši nav sajutuši cieņu.

Kādas formas tiranizēšana skolās Latvijā visbiežāk sastopama?

Visbiežāk sastopamas ir fiziskā, verbālā un digitālā (kiberbulings) tiranizēšana. Sevišķi izplatīta ir izsmejoša vārdu lietošana, izolēšana un mobings internetā.

Kā tiranizēšana skolās Latvijā atšķiras no parasta konflikta?

Tiranizēšana ir ilgstoša, atkārtota un saistīta ar varas asimetriju, kamēr konflikts ir īslaicīgs un notiek starp līdzvērtīgiem indivīdiem. Upuris tiek apzināti izvēlēts un pazemots.

Kā veidot drošu vidi, lai mazinātu tiranizēšanu skolās Latvijā?

Lai mazinātu tiranizēšanu, būtiski veidot atbalstošu skolas vidi, veicināt savstarpējo cieņu un savlaicīgi iesaistīt pedagogus un psihologus konfliktu risināšanā.

Uzraksti manā vietā sacerējumu

Tagi:#izglitiba #tiranizesana #raksts