Ceļojums pašizziņā: Kā ģimene un intereses veido personību
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: šodien plkst. 9:46
Kopsavilkums:
Izpēti, kā ģimene un intereses veido personību, mācoties atpazīt savas rakstura īpašības un attīstīt patstāvīgu pašizziņu.
Ievads
Katram cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kad viņš sāk uzdot sev īstus jautājumus: kas es esmu, ko es spēju, kāpēc tieši tā domāju vai jūtu? Šos jautājumus mēdz saukt par pašizziņas sākumu, un tie ir īpaši svarīgi katram jaunietim, uzsākot savu ceļu pieaugušo pasaulē. Tieši pašizziņa – vēlme iepazīt sevi, saprast savu raksturu un atšķirību no citiem – kļūst par pamatu, uz kura balstīta personības izaugsme. Latviešu rakstnieka Zigmunda Skujiņa varonis reiz atzina: “Dzīve sākas tad, kad sākam jautāt – kas esmu es.” Šī patiesība liek mums ielūkoties sevī un atrast to, kas padara mūsu dzīvi īpašu. Šī eseja būs mans mēģinājums ar piemēriem un pārdomām izskaidrot, kā ģimene, personīgās īpašības un intereses palīdz veidot manu patieso “es”.Ģimenes ietekme uz personību
Nav iespējams runāt par sevis iepazīšanu, neievērojot ģimenes nozīmi. Ģimene ir pirmā sabiedrība, kurā mēs mācāmies dzīvot un saprast, kas vairāk nozīmē ne tikai iegūt ārējās pazīmes, bet arī savdabīgus uzskatus un rakstura iezīmes. Latviešu tautasdziesmās bieži vien lasāms par tēva viedumu un mātes rūpību, un šīs vērtības caurvij paaudžu paaudzēs. Pašizziņa sākas ar ģimenes vērtību apzināšanos: vai esmu strādīgs kā vectēvs, vai manī mīt mātes laipnība, vai tēva spīts? Katra paaudze nodod zināmu raksturu, taču katrs cilvēks veido to pēc sava prāta un jūtas.Taču ārējās līdzības – matu krāsa, acu izteiksme vai balss tembrs – ir tikai aisberga redzamā daļa. Latvijā joprojām ir dzīva tradīcija svinēt dzimtas svētkus, kur redzamas savstarpējās līdzības, kas veicina ģimenisko piederību. Tomēr, lai gan fiziskās īpašības saista mūs ar senčiem, mūsu iekšējā pasaule bieži atšķiras. Kā rakstīja Astrīde Ivaska savās atmiņās par bērnību Latgalē: “No vecākiem mantojam ne tikai rokas un acis, bet arī sapņus un šaubas.” Tieši šīs iekšējās īpašības, kas var būt pilnīgi atšķirīgas no citiem ģimenes locekļiem, rada manu atšķirīgo “es”.
Nepietiek man tikai būt ģimenes atspulgam – svarīgi ir kļūt par apzinātu un patstāvīgu personību. Mana pašapziņa un uzdrošināšanās izpētīt savas dziļākās domas rada jaunas iespējas. Ģimene ir tas stūrakmens, kas sniedz drošību un atbalstu, kad mācībās kaut kas neizdodas vai dzīvē uznāk šaubas. Es novērtēju, cik lielu nozīmi atbalstoša ģimene sniedz drošībai būt pašam – zinot, ka mīlestība nemazinās, neatkarīgi no izvēlētā ceļa.
Rakstura un personības īpašību atklāšana
Iepazīt sevi nozīmē arī apzināt savas stiprās un vājās puses, kā arī atbildēt uz jautājumu, kā es mainos dažādās dzīves situācijās. Raksturs nav akmenī kalts – tas aug un attīstās līdz ar jaunām pieredzēm. Latviešu skolu literatūrā neskaitāmas reizes atrodams piemērs, kā galvenie varoņi pārvar grūtības un pilnveidojas. Līze Blaumaņa “Vecās pagastmājas” vai Rūdolfa Blaumaņa “Indrānos” parāda, cik svarīgi ir pašam būt stingram savās vērtībās, bet reizē arī pieņemt pašizaugsmi.Mēs bieži uzskatām, ka pašmotivācija – spēja sev uzstādīt mērķus, ir tikai dabas dots talants. Patiesībā šī īpašība tiek attīstīta, mācoties pārvarēt slinkumu, pārvarot bailes no neveiksmēm un cenšoties katru dienu kļūt labākam. Tāda pašizziņa ļauj arī saprast, kā es iekļaujos sabiedrībā un vai jūtos laimīgs savā lomā. Piemēram, piedaloties skolas pasākumos vai piedāvājot palīdzību klasesbiedram, es labāk apzinos savas rakstura iezīmes – vai esmu līderis vai vairāk atspoguļoju atbalstošo draugu.
Arī sabiedrības spiediena apstākļos svarīgi saglabāt pozitīvu attieksmi pret sevi – spēt pieņemt savas kļūdas, nevis pārmest par tām, un rast motivāciju turpināt censties. Dzīvojot pēc principa “neviens nav ideāls”, mēs uzdrošināmies kļūdīties un no katras pieredzes mācīties. Jo vairāk es izprotu sevi, jo drošāk varu iet uz priekšu, apzinoties, ka neviena neveiksme nav neatgriezeniska.
Intereses un aizraušanās – ceļš uz sevis atklāšanu
Vēl viena būtiska daļa manas identitātes veidošanā ir mani hobiji un intereses. Nereti tieši ārpusskolas nodarbes sniedz iespēju atklāt savas spējas, kas mācību procesā ir neredzamas. Priecājos, ka Latvijā ir daudzveidīgas iespējas izmēģināt dažādus pulciņus – mūziku, sportu, dzeju, teātri vai pat putnu vērošanu. Es, piemēram, atklāju savu aizraušanos ar literatūru nevis stundās, bet lasot Imanta Ziedoņa “Dzejnieka dienasgrāmatu” vientuļos, lietainos vakaros. Līdzīgi draudzene atrada savu aicinājumu dizainā, jo jau no mazotnes atpazina krāsu harmoniju savas vecmāmiņas izšuvumos.Ir svarīgi iepazīt intereses brīvi, nevis kopējot draugu izvēles vai ļaujot vecāku cerībām noslāpēt savu ziņkāri. Kā atšķirt īstu vēlmi no mirkļa ietekmes? Tikai izmēģinot un vērojot sajūtas, kas rodas – vai tas sagādā prieku, vai mudina domāt par to arī ārpus obligātā laika? Turklāt ģimenes pieredze un tradīcijas var kļūt par vērtīgu interešu avotu. Lielas ģimeņu svinības vai kopīgi pavadīts laiks mežā ogojot atklāj, kas mūs saista un kāpēc dažkārt tieši ģimenes hobiji kļūst par vērtīgu identitātes daļu.
Aizraušanās attīsta mūs vēl dziļāk – tās sniedz dzīvesprieku un palīdz tikt pāri ikdienas grūtībām. Atradis savu aicinājumu, cilvēks kļūst pārliecinātāks, jo zina, ka spēj iepriecināt sevi neatkarīgi no ārējām atzinībām. Vēl vairāk, intereses un hobiji bieži atklāj arī mūsu dziļākos sapņus. Latviešu dzejnieks Rainis reiz rakstīja: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” – šī doma atgādina, ka, mainoties un meklējot sevi, mēs spējam arī atrast negaidītus savas personības aspektus.
Pašizziņas nozīme šodienas pasaulē
Dzīvojot mūsdienīgā, mainīgā pasaulē, sevis iepazīšana kļūst par svarīgu ceļu uz panākumiem un saskaņu ar sevi un apkārtējiem. Vienīgi saprotot savas stiprās puses, vēlmes un mērķus, cilvēks spēj skaidri izvēlēties piemērotāko dzīves ceļu – profesiju, draudzību, pat brīvā laika pavadīšanas veidu. Latvijā, kur arvien biežāk dzirdams par izaicinājumiem gan izglītībā, gan darba tirgū, pašizziņa palīdz nepazust tūkstošiem iespēju jūklī un saglabāt apziņu par savu vērtību.Vēl nozīmīgāk – cilvēks, kurš sevi pazīst, spēj pārliecinoši komunicēt un risināt neskaidrības. Spēks būt pašam ļauj iestāties gan par savām tiesībām, gan arī ar cieņu izturēties pret citu viedokļiem. Tas arī palīdz veiksmīgi integrēties kolektīvā – skolā, universitātē vai darbā.
Pašapziņas attīstība nenozīmē lepnumu vai augstprātību, bet tieši reālistisku skatījumu uz sevi un mācību no katras dzīves situācijas. Māksla dzīvot harmonijā ar sevi sākas ar spēju atzīt savus talentus un arī vājības, pieņemot, ka tās ir katra cilvēka neatņemama daļa.
Secinājumi
Iepazīt sevi – tas nav vienas dienas uzdevums. Tā ir ilgstoša, nepārtraukta saruna pašam ar sevi, kurā iesaistīta gan ģimenes pieredze, gan personīgo īpašību apzināšanās, intereses un sapņi. Esmu pārliecināts, ka tikai pateicoties rūpīgai sevis izpētei, iespējams sasniegt izvirzītos mērķus un atrast savu vietu dzīvē. Ģimene kļūst par balstu un pirmo piemēru, rakstura apzināšanās – par dzinuli, bet aizraušanās un hobiji – par tiltu starp sapni un realitāti.Mana identitāte nav tikai nosaukums vai ieņemamā loma. Tā ir krāsaina, daudzveidīga, celta paši no saviem sirds stāstiem un ģimenes atmiņām. Pašizziņas process nekad nebeidzas – katrs gads, katrs piedzīvojums sniedz jaunas atbildes un reizēm arī jaunus jautājumus. Bet galvenais – būt pateicīgam par savām saknēm, saviem talantiem un saņemt spēku, lai kļūtu par labāku sevis versiju.
Ieteikumi skolēniem
Lai ceļš pie sevis būtu vieglāks, iesaku praktiski uztvert pašizziņas procesu. Palīdz dienasgrāmatas rakstīšana, kur godīgi pieraksta savas domas un pārdzīvojumus. Ik nedēļu veltiet dažas minūtes sev: uzdodiet sev jautājumu, kas mani šodien iepriecināja vai satrauca? Meklējiet sev piemērotas nodarbes arī tur, kur sākumā šķiet neiespējami interesantas – tikai izmēģinot iespējams atrast īsto aizraušanos.Svarīgākais – nekad nesalīdziniet sevi ar citiem, bet redziet, cik daudzveidīgi mēs tomēr esam. Pašizziņa palīdz atrast savu vietu ne tikai lielajā pasaulē, bet arī savā mazajā, īpašajā dzīvē, – un tieši tas dāvā pašlepnumu, pārliecību un drosmi iet uz priekšu.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties