Vai aktieri un profesionālie sportisti saņem pārāk augstu algu?
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: šodien plkst. 14:22
Kopsavilkums:
Izpēti aktieru un profesionālo sportistu algu pamatprincipus, darba prasības un sabiedrības viedokli par atlīdzības taisnīgumu Latvijā.
Vai aktieri un profesionālie sportisti saņem pārāk lielu atlīdzību?
Ievads
Jautājums par atalgojuma taisnīgumu dažādās profesijās Latvijā un pasaulē īpaši saasinās, kad saruna ievirzās par aktieru vai profesionālu sportistu atalgojuma apjomiem. Šie cilvēki bieži kļūst par simboliem veiksmīgai, pārtikušai dzīvei, un viņu ienākumu cipari publiski tiek diskutēti gan medijos, gan arī ģimenes vakariņās. Vajag tikai paskatīties, cik vērienīgas ir nacionālās basketbola līgas (LBL) vai hokeja komandu līgumsummas, cik dārgas ir biļetes uz “Dailes” vai “Latvijas Nacionālā teātra” pirmizrādēm, lai sāktu domāt: vai tiešām šie cilvēki saņem proporcionāli lielāku atlīdzību kā, piemēram, skolotājs, ārsts vai sabiedriskā transporta vadītājs?Šī esejā tiks aplūkots, kā tiek veidots aktieru un sportistu atalgojums, vērtēsim šo darbu specifiku, analizēsim sabiedrības skatījumu un tirgus nosacījumus, kā arī mēģināsim rast līdzsvaru starp materiālo atlīdzību un sabiedrības interesēm. Tiks ņemta vērā Latvijas kultūras un sporta vide: piemēri ņemti no nacionālās pieredzes – žilbinošās basketbola spēles “Arēnā Rīga”, Jāņa Blūma vai Kristapa Porziņģa stāsti, Ditas Lūriņas un Gundara Āboliņa aktierdarbs, Viestura Kairiša režijas panākumi.
Aktieru un profesionālo sportistu atalgojuma pamatprincipi
Lai runātu par “pārāk lielu” atalgojumu, vispirms jāsaprot, kā veidojas šīs profesiju ienākumi. Galvenokārt aktieru un sportistu ieņēmumus var iedalīt divās daļās: pamata alga – līgumā noteiktais atalgojums par konkrētu darbu – un papildus ienākumi no reklāmas darījumiem, sponsoru līgumiem, preču pārdošanas jeb tā sauktā “merchandising”.Piemēram, Kristapa Porziņģa sadarbība ar sporta zīmoliem un viņa “signature” basketbola apavi viņam nes tādus ienākumus, kādus Latvijas mediķiem vai universitātes pasniedzējiem nekad nav nācies pat iedomāties. Līdzīgi labāk atalgotajiem teātra aktieriem papildus algai valstī dotētajos teātros nereti parādās iespēja paspēlēt reklāmās vai piedalīties dažādos TV projektos. Tomēr, jāuzsver, ka šāda veiksme nav masveidīga – daudz vairāk teātra aktieru strādā par pazemīgiem honorāriem reģionālajos teātros vai kā pasākumu vadītāji.
Sportistiem papildus ienākumiem jāņem vērā arī augstie veselības riski un karjeras jautrums – tipiski, izcilākajiem hokejistiem vai basketbolistiem aktīvā karjera ilgst vien 10–15 gadus, kamēr citas profesijas sniedz stabilitāti vairāku desmitu gadu garumā. Atalgojuma apjoms šajās jomās tiek pamatots, balstoties gan uz tirgus pieprasījumu, gan uz unikālo talantu deficītu, uz risku un karjeras īslaicīgumu.
Darba specifika un prasības abās profesijās
Ne aktiera, ne profesionāla sportista ceļš nav viegls. Savu meistarību nākas slīpēt gadiem – bērnu jaunatnes sporta skolas “Rīga”, Latvijas Teātra akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas studenti labi zina, ka ceļš uz panākumiem ved caur neskaitāmiem treniņiem, mēģinājumiem, neveiksmēm, traumām, noraidījumiem kastingos vai klubos. Kā piemēru var minēt daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu, kura treniņu režīms ārpus sacensību sezonas ir tikpat smags kā olimpiskajiem čempioniem. Aktieris Lauris Dzelzītis ir intervijās atzinis, ka bieži vien iestudējumu laikā stress un publiskā uzmanība dara savu – emocionālais slogs ir pastāvīgs pavadonis.Turklāt publiskā dzīve piespiež personu būt par sava tēla ķīlnieku arī ārpus darba. Latvijā šovasar daudz diskutēts par privātās dzīves aizsardzību – presē vairs netiek apiets jautājums par to, cik grūti aktierim vai sportistam uzturēt līdzsvaru starp publiskajām gaidām un savām vēlmēm vai kļūdām.
Abām profesijām raksturīga arī augsta radošuma, aizrautības un neordināru spēju apvienošana. Spēja pārliecināt tūkstošiem skatītāju, aizraut līdzjutēju pilnas tribīnes vai TV ekrānā emocionāli aizkustināt skatītāju – tās nav īpašības, kas būtu viegli apgūstamas jebkuram cilvēkam.
Salīdzinājums ar citu nozaru darbinieku algām un sabiedrības vērtībām
Noskaidrojot, cik daudz pelna aktieri un sportisti, bieži vien tiek uzdots retorisks jautājums: “Vai tiešām labākais skolotājs, ekselents ārsts vai jauns inženieris nav Latvijas nākotnes veidotāji?” Paskatoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publicētajām algu kopsavilkumam, redzams, ka daudzu skolotāju neto alga valstī bieži svārstās no 900 līdz 1200 eiro mēnesī, mediķi pelna līdzīgi vai nedaudz vairāk, bet, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra vadoṣā aktiera alga, pēc Kultūras ministrijas datiem, ir ap 1600–2000 eiro (pirms nodokļiem) – salīdzinoši ar basketbola klubu līgumu virs 100 000 eiro sezonā tas šķiet niecīgi, pat ja ņem vērā izcilību.Tomēr ekonomiskā realitāte ir tāda, ka izklaides industrija (tai skaitā sports) piesaista milzīgus cilvēku pūļus un ģenerē naudas apriti, kas, piemēram, medicīnas vai izglītības sektorā Latvijā izpaliek. Līdz ar to rodas dilemma: sabiedrībai vērtīgas, bet maz peļņas nesošas profesijas tiek nenovērtētas finansiāli, kamēr līdzjutēju pirkto biļešu, TV raidtiesību un sponsoru nauda liek aktieru un sportistu atalgojumam augt. Latvijā šī atšķirība vēl nav tik dramatisku kā, piemēram, Vācijā vai Itālijā, tomēr tendence pastāv.
Sabiedrības ietekme uz atalgojumu – popularitāte un ekonomiskā vērtība
Svarīgs aspekts ir arī sabiedrības uzmanība. Tūkstošiem latviešu, gan Rīgā, gan laukos, gatavi skatīties svarīgākās “Dinamo Rīga” spēles vai FIBA Eiropas čempionāta cīņas, par biļetēm maksājot samērā dārgi, un pēcāk – pērkot atribūtus, kā kluba lakatus, cepures vai sporta apavus. Arī “Lielā Kristapa” balvas ceremonija ik gadu pierāda – māksla un izklaide cilvēkiem ir svarīga. Līdz ar to aktieriem un sportistiem aiz muguras stāv liela industrija, kurā apgrozās iespaidīgas naudas summas, kas rod atspoguļojumu arī viņu kontos.Mediju lauciņā šiem profesiju pārstāvjiem ir izcilas iespējas pievērst sev uzmanību: reklāmas kampaņas, intervijas žurnālos (“Ir”, “Privātā Dzīve”), publiskie pasākumi un sociālo tīklu konti. Piemēram, Elīna Dzelzkalēja, Latvijas basketbola izlases līdere, savu vārdu izmanto, lai piesaistītu projektus bērnu sportā. Patiesībā jau atalgojums šajā jomā bieži aug līdz ar mediju izraisīto popularitāti.
Jāpiemin arī, ka sabiedrībā valda priekšstats – liela nauda nozīmē vieglu darbu, taču patiesībā aiz viena veiksmīga sportista vai aktiera karjeras stāv simtiem neizdevušos. Desmitiem tūkstošu Latvijas bērnu trenējas “Rīgas Futbola skolā” vai Lielupes tenisa kortos cerībā uz panākumiem un lielu naudu, taču lielākā daļa viņu vēlāk dzīvo vidusmēra dzīvi ar vidējo atalgojumu.
Kritiska perspektīva – argumenti pret pārāk lielu atlīdzību
Tiek daudz runāts arī par to, vai tik liels atalgojums ir morāli attaisnojams. Aija Freimane, socioloģe, uzskata, ka pārāk augsti ienākumi šaurā profesiju slānī noved pie atšķirībām sabiedrībā, kur, piemēram, pedagogam nav iespējas bērniem sarūpēt pat visvienkāršāko brīvā laika pavadīšanu. Tāpat var minēt Dzintara Soduma atziņu – tikko māksla tiek padarīta par izklaides preci, tā zaudē savu pamatvērtību.Latvijā bieži tiek pausts viedoklis, ka liela nauda piesaista slavas medniekus – vai šāda motivācija ir cieņas vērta? Turklāt, nonivelējot darba vērtību līdz pelnītspējai, paliek novārtā garīgā izaugsme, pašizglītība, radošums un sabiedriskais ieguldījums. Piemēram, cik bieži sabiedrība piemin Rīgas Stradiņa universitātes profesorus, kuriem netiek maksāti simtiem tūkstošu eiro, bet kuru darba ieguldījums nākošo ārstu izglītošanā ir nenovērtējams?
Iespējami risinājumi un līdzsvara meklējumi
Ko darīt, lai mazinātu atalgojuma plaisu? Daļēji risinājums meklējams valsts nodokļu un atalgojuma politikā – varētu diskutēt par progresīvāku nodokļu sistēmu, kas lielus ienākumus novirzītu nozaru attīstībai. Izglītošana sabiedrībā spēlētu lomu, lai attīstītu cieņu pret dažādu darbu, neatkarīgi no prestiža.Labas prakses piemēri arī Latvijā ir redzami – atlēti un aktieri iesaistās labdarības pasākumos. Artūrs Irbe organizē hokeja nometnes bērniem, aktrise Maija Doveika vada meistarklases jaunajiem talantiem, sniedzot iespēju atklāt, ka arī citos sabiedrības segmentos ir sava pievienotā vērtība. Tāpat nepieciešams palīdzēt profesionāļiem pārkvalificēties, kad karjera teātrī vai sportā beidzas.
Vajadzētu rādīt piemērus, kuri akcentē ne tikai slavu un naudu, bet arī atbildību un pašaizliedzību, palīdzību citiem, ilgtermiņa izaugsmei nepieciešamas prasmes.
Secinājumi
Kopsavilkumā jāatzīst, ka aktieru un sportistu atalgojums – īpaši talantīgākajiem – patiesi pārsniedz citu nozaru darbinieku ienākumus. Tas saistīts ar tirgus pieprasījumu, sabiedrības interesi un spēju ģenerēt lielu ekonomisko vērtību. Tomēr šie atalgojuma apjomi nav piemērojami visai nozarei – lielākā daļa nozarē strādājošo dzīvo ar vidējiem vai pat zemākiem ienākumiem.Ir svarīgi sabiedrībā veicināt sapratni, ka pelnītspēja nevienmēr ir ciešā saistībā ar ieguldījuma nozīmīgumu. Nepieciešama līdzsvarota – gan morāla, gan praktiska – politika, kas ciena un atalgo dažādas profesijas, atbalsta sabiedrības pamatvērtības un palīdz sasniegt taisnīgākas iespējas visiem darbiniekiem.
Sabiedrībai un politikas veidotājiem būtu jāstrādā pie izglītības plāniem, sociālās atbildības iniciatīvām un atalgojuma sistēmas pārskatīšanas, lai katrs Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no amata, justos novērtēts ne tikai materiāli, bet arī sabiedriskajā dzīvē. Tikai tā iespējams veidot harmonisku un godīgu sabiedrību.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties