Radošā domāšana: nozīme, attīstība un pielietojums mūsdienu sabiedrībā
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: aizvakar plkst. 6:19
Kopsavilkums:
Atklāj radošās domāšanas nozīmi, attīstīšanas veidus un pielietojumu mūsdienu sabiedrībā, uzlabojot problēmu risināšanas prasmes.
Kas ir radošā domāšana?
Ievads
Mūsdienu sabiedrībā, kas attīstās līdz ar tehnoloģiju uzplaukumu un globalizāciju, arvien lielāka nozīme tiek piešķirta cilvēka spējai domāt radoši. Lai varētu risināt neskaidras un sarežģītas problēmas, saskatīt jaunas iespējas un pielāgoties mainīgiem apstākļiem, nepieciešams iziet ārpus tradicionālām normām un ierastajiem domāšanas rāmjiem. Latvijas izglītības sistēmā pēdējos gados daudz tiek runāts par inovācijām, par skolēnu motivāciju mācīties un par spēju radoši pieiet uzdevumiem. Bet kas tad patiesībā ir radošā domāšana, un kāpēc tā kļuvusi tik svarīga gan skolēnam, gan jebkuram sabiedrības loceklim?Šīs esejas mērķis ir analizēt radošās domāšanas būtību, atšķirības no citām domāšanas formām, tās izcelsmi un attīstīšanas iespējas. Tiks apskatīti arī priekšnosacījumi un šķēršļi, ar kuriem var sastapties ikviens ceļā uz radošumu, kā arī radošās domāšanas praktiskā nozīme personīgajā un profesionālajā dzīvē, izmantojot piemērus no Latvijas pieredzes – sākot no Rainas dzejas līdz informācijas tehnoloģiju uzņēmēju idejām.
Kas ir radošā domāšana?
Bieži skolās dzirdam aicinājumus “domā ārpus rāmjiem!” vai “esi radošs!” Taču ko tas nozīmē? Vienkāršāk sakot, radošā domāšana ir spēja radīt ko oriģinālu – jaunas idejas, risinājumus, skatījumu uz pasauli, kas atšķiras no pieņemtajām normām. Tā ir prasme asociēt, saskatīt sakarības, kuras citi, iespējams, neievēro, piemēram, kā to darīja mūsu klasiķis Rainis savās lugās, sapludinot filozofijas idejas ar latviešu tautasdziesmu tēliem.Radošais process ir daudzšķautņains un sevī ietver gan kognitīvo jeb prāta līmeni (ideju ģenerēšanu, daudzpusīgu domāšanu, asociāciju veidošanu), gan emocionālo komponenti – intuīciju, iekšējo sajūtu un drosmi sekot sapņiem, pat ja tie šķiet neērti vai nepieņemami. Šeit redzama atšķirība no analītiskās domāšanas, kura balstās strukturētā, noteiktā loģikas ķēdē; radošā domāšana drīzāk atgādina labirintu, kur ceļa izvēle ir brīva un neparedzama.
Radošās domāšanas izcelsme un īpašības
Daudzi domā, ka radošums ir dieva dots talants, ar ko piedzimst tikai reto. Taču psihologi un izglītotāji, tajā skaitā Latvijas vispārizglītojošo skolu un mākslas skolu pedagogi, arvien biežāk uzsver, ka vide un pieredze ietekmē šo spēju attīstību tikpat daudz kā iedzimtība. Ģimene, skolotāji un sabiedrība var gan veicināt, gan apslāpēt radošumu.Piemēram, atvērta prāta ieaudzināšana bērnībā ļauj bērnam būt ziņkārīgam un drosmīgam eksperimentēt, nebaidīties kļūdīties. Kā dziedātāja un komponiste Zigmars Liepiņš teicis savā intervijā, “radošums sākas tajā brīdī, kad atļauj pats sev sapņot.” Spēja riskēt, pieņemt neskaidrību, pacietīgi strādāt pie savu ideju realizācijas atšķir radošus cilvēkus no tiem, kas ierobežo sevi ar bailēm no kļūdām.
Vēl viens svarīgs aspekts ir nacionālās kultūras ietekme. Latviešu literatūras mantojums ir pilns piemēru par indivīdu konfliktiem starp tradīcijām un jaunajiem uzskatiem (piem., Jāņa Jaunsudrabiņa “Vēja ziedi”). Tāpat arī mūsu pieredze neatkarības atgūšanā bija milzīgs radošā gara izpausmes brīdis, kad cilvēki spēja riskēt, meklēt jaunus ceļus un rast nebijušus risinājumus.
Radošās domāšanas attīstīšana
Latvijā arvien vairāk skolās tiek izmantotas mācīšanās metodes, kas vērstas uz skolēnu iesaisti un domāšanu, piemēram, projektos balstīta mācīšanās, diskusijas, debates. Problēmu risināšana un aktīva refleksija palīdz skolēnam ne tikai iegaumēt faktus, bet arī radīt savus secinājumus. Tas attiecas arī uz mākslas nodarbībām, kurās galvenais uzsvars vairs nav tik daudz uz tehnikas apguvi, cik uz spēju izpaust savas domas oriģinālā veidā.Ne mazāk svarīga ir iespēja kļūdīties. Radošuma attīstībai noder brainstormings, domu kartes, laterālās domāšanas vingrinājumi – metodes, kas ļauj brīvi asociēt un meklēt dažādus risinājumus. Piemēram, Latvijas Universitātes “Ideju laboratorijas” laikā studenti tiek rosināti domāt ne tikai par acīmredzamiem risinājumiem, bet meklēt alternatīvus ceļus.
Arī ārpus mācību procesa liela loma ir nodarbībām un hobijiem – sākot ar zīmēšanu vai dziedāšanu, beidzot ar pārgājieniem, kas atver skatījumu uz pasaules daudzveidību un aktivizē domāšanas elastību. Psiholoģiski svarīgi ir veidot tādu vidi, kur cilvēks nejūt spiedienu kļūdīties, bet jūt atbalstu iniciatīvai. Dažkārt arī vienkārši ikdienas rutīnu izmaiņas – kā, piemēram, izvēlēties citu maršrutu uz mājām vai mēģināt jaunu sporta veidu – rosina prātu domāt elastīgāk.
Radošuma ierobežojumi un šķēršļi
Lai gan katram piemīt radošais potenciāls, ne visi to izmanto pilnā mērā. Biežākie šķēršļi ir bailes no kļūdām, kritiskā apkārtējo attieksme, kā arī pārlieku formāla pieeja mācībām. Tradicionālā Latvijas skola ilgu laiku balstījās uz zināšanu nodošanu un atbildēm “pareizi-nepareizi” kategorijās, kas veicināja bailes kļūdīties un līdz ar to – vēlmi neatšķirties.Sociālās normas un stereotipi, piemēram, uzskats, ka “zēniem jāmācās matemātika, meitenēm dejošana”, liedz jauniešiem pilnā mērā atklāt savas iespējas. Vēl viens ierobežojums ir paša cilvēka pašvērtējums – ja skolēns vienmēr izjūt spiedienu būt izcilam un nevēlas izrādīt savas idejas, tās visbiežāk tā arī paliek nerealizētas.
Lai pārvarētu šos šķēršļus, nepieciešama gan atsaucīga vide, gan mācību procesa pārmaiņas. Skolotājam būtu jādod pozitīva atgriezeniskā saite, jāveicina diskusijas un jāatzīst, ka arī kļūdas ir vērtīgs attīstības solis. Sabiedrībai kopumā būtu jānovērtē inovācijas un nestandarta domāšanu, nevis jānosoda atšķirīgā izvēle.
Radošās domāšanas nozīme
Radošā domāšana ir ne tikai instrumentāla mūsdienu konkurētspējā, bet arī cilvēka pašizpausmes pamats. Mūziķis Renārs Kaupers (grupa “Prāta Vētra”) bieži uzsver, ka spēju brīvi radīt jaunas idejas viņš iemācījies, esot atvērts pieredzei – ceļojumiem, sarunām, koncertiem un neparastām situācijām, kurās nākas improvizēt.Ikdienas dzīvē radošā domāšana palīdz risināt gan saskarsmes, gan praktiskās problēmas – piemēram, izdomāt alternatīvu veidu, kā izskaidrot bērnam sarežģītu jēdzienu, vai atrast efektīvāku mācību metodi. Darbā radoši kolēģi spēj radīt inovācijas, uzlabot darba procesu, radīt jaunas preces, kā arī stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū (skat. uzņēmumu “Printful” vai “Draugiem Group” piemēru).
Nozīmīga ir arī radošuma loma kultūras dzīvē – bez drosmes uzdrīkstēties un izaicināt pierasto nebūtu ne Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas”, ne mūsdienu latviešu laikmetīgā māksla, kas tiek pamanīta ārvalstīs.
Beidzot, radojša domāšana ir arī sabiedrības kopējās attīstības dzinējspēks – tā palīdz rast risinājumus ekoloģijas, izglītības, veselības un citu jomu izaicinājumiem. Zinātnes un tehnoloģiju progresā radošums izpaužas caur jaunu uzņēmumu un izgudrojumu radīšanu, piemēram, Latvijas skolēnu izdomātās viedierīces vai videospēles, kas guvušas atzinību ārpus mūsu valsts robežām.
Secinājumi
Radoša domāšana nav tikai izredzēto privilēģija – tā ir ikviena spēja, ko var un vajag attīstīt, ja vēlāmies pielāgoties un izcelties mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē. Šī spēja rodas gan no dabas dotībām, gan apzinātas vides un pieredzes. To veicina atsaucīga, atbalstoša atmosfēra ģimenē, skolā un sabiedrībā kopumā. Taču ierobežojumi, piemēram, bailes no kļūdām vai tradicionāli domāšanas stereotipi, var radošumu kavēt.Lai Latvija turpinātu būt inovatīva un kultūrai bagāta valsts, radošs gars jānovērtē ne tikai mākslā, bet arī zinātnē, uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē. Katram no mums, neatkarīgi no vecuma vai specialitātes, ik dienas ir vērts apzināti attīstīt un izmantot savu radošo potenciālu: izmēģinot jaunas pieejas, pieņemot neierastos risinājumus un nebīstoties būt atšķirīgiem. Tikai tā mūsu idejas spēs pāraugt darbos, kas maina Latviju un pasauli uz labu.
---
Ieteicamā literatūra un uzdevumi
- Imants Ziedonis “Krāsainās pasakas” - Rainis “Uguns un nakts” - Māra Cielēna “Radošuma anatomija” - Vingrinājums: nedēļu katru dienu uzraksti piecas idejas, kā iespējams uzlabot savu ikdienu vai skolas dzīvi – rūpīgi pārlasi un centies īstenot vismaz vienu. - Saruna: prasi vecākiem vai skolotājiem pastāstīt, kad viņi pēdējoreiz izmantojuši radošu risinājumu sarežģītā situācijā.---
Radošums sākas no domas – un pārveido pasauli caur darbiem. Apzināti to attīstot, mēs katrs varam kļūt gan laimīgāki, gan stiprāki, gan iedvesmot arī pārējos.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties