Naudas ietekme uz alkoholismu vidusskolēnu vidū Latvijā
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: šodien plkst. 10:02
Kopsavilkums:
Izpētī naudas ietekmi uz alkoholismu vidusskolēnu vidū Latvijā un saproti, kā finansiālās iespējas ietekmē jauniešu izvēles.
Vai nauda ietekmē alkoholismu starp vidusskolēniem
Ievads
Alkoholisma problēma jauniešu vidū ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrisko diskusiju objektu Latvijā, īpaši, ņemot vērā pieaugošo satraukumu par jauniešu veselību un nākotnes iespējām. Pēdējos gados notikuši dažādi pētījumi par alkohola patēriņa cēloņiem Latvijas skolās, secinot, ka alkoholēšana nereti ir saistīta ne tikai ar individuālām izvēlēm, bet arī ar apkārtējās vides, ģimenes un ekonomiskā stāvokļa ietekmi. Daudzi uzskata, ka tieši finansiālās iespējas, proti, pieejamā nauda, ir būtisks rādītājs, kas nosaka skolēna tendenci lietot alkoholu. Taču, vai tas tiešām ir galvenais motīvs, vai arī pastāv citi – sociāli, psihoemocionāli vai kultūrāli faktori?Šajā esejā tiks apskatīts jautājums: vai nauda ir būtisks alkoholisma virzītājs starp Latvijas vidusskolēniem? Rakstā balstīšos gan uz teorētiskām atziņām par naudas lomu pusaudžu dzīvē, gan uz Latvijā veikto pētījumu rezultātiem, kā arī aplūkošu citus iespējamos iemeslus, kas mudina pusaudžus lietot alkoholu. Tāpat analizēšu dzimumu atšķirības un sabiedrības attieksmi pret šo jautājumu. Lai iegūtu dziļāku izpratni, izmantošu Latvijas sabiedrībā atpazīstamus piemērus, statistiku un literatūras atsauces.
Naudas loma un tās ietekme pusaudžu uzvedībā
Nauda vienmēr ir bijusi neatņemama pusaudžu identitātes un brīvības sastāvdaļa. Kabatas nauda, ko tradicionāli piešķir vecāki, jau kopš pamatskolas laikiem simbolizē noteiktu uzticēšanos un atbildības līmeni. Daudzi vidusskolēni papildus savu maciņu papildina arī ar vasaras darbu vai citiem gadījuma darbiem, piemēram, palīdzot kaimiņiem vai pārstrādājot otrreizējās izejvielas. Taču svarīgs ir ne tikai pieejamais naudas apjoms, bet arī pusaudža attieksme un izpratne par finanšu pārvaldību – vai viņš zina, kā veidot budžetu, plānot izdevumus un saprot naudas patieso vērtību?Latvijas jauniešu vidū plaši izplatīta ir tendence izmantot kabatas naudu gan pašrealizācijas, gan socializēšanās mērķiem. Alkoholisko dzērienu lietošana bieži tiek asociēta ar vēlmi iederēties vienaudžu pulkā, kā to apraksta literārais varonis Emīls no Zentas Mauriņas esejām, kas uzsver pusaudžu nepieciešamību pēc piederības un savas vietas meklēšanas sabiedrībā. Nauda šeit kļūst par instrumentu, kas ļauj iegūt atbilstošu statusu draugu acīs, piemēram, iegādājoties dārgākus dzērienus, ielūdzot draugus uz pasākumiem vai piedaloties ballītēs.
Tajā pašā laikā sociologi, piemēram, Ilze Trapenciere, norāda, ka ne vienmēr lielākas finansiālās iespējas noved pie lielāka alkohola patēriņa – sociālā vide, draudzība, un ģimenes šaurāks vai plašāks atbalsts var būt vēl spēcīgāks motivators alkohola izmēģināšanai vai atturībai. Nereti pat turīgās ģimenēs izaudzināti jaunieši ir atturīgāki alkohola lietošanā nekā tie, kas nāk no trūcīgākiem apstākļiem, kur alkohols daudzviet tiek lietots kā ikdienas spriedzes mazināšanas līdzeklis.
Alkohola patēriņa empīriskā analīze starp vidusskolēniem
Dažādos Latvijas novados veikto skolu aptauju rezultāti iezīmē atšķirīgu ainu par naudas un alkohola saistību. Auduma mikrorajona vidusskolas direktore Iveta Krastiņa raksta, ka, pēc viņu skolas aptaujām, 75% skolēnu pirmoreiz pagaršojuši alkoholu draugu klātbūtnē, nereti izmantojot kopīgi samestu kabatas naudu. Lielāka naudas summa var pavērt iespējas iegādāties dārgākus vai vairāk alkohola, taču vairums aptaujāto norāda, ka, ja naudas nebūtu, viņi meklētu lētākus risinājumus – piemēram, jaukt dzērienus pašgatavotiem kokteiļiem vai pat aizņemtos naudu.Alkohola izvēle bieži svārstās atkarībā no dzimuma – meitenes, kā rāda Ilzes Aizsilnieces pētījums, biežāk izvēlas vieglākus kokteiļus un vīnus, savukārt zēni priekšroku dod alum un stiprākiem dzērieniem. Šeit atkal redzama ne tikai finansiālā ietekme, bet arī sabiedrības stereotipi un dzimumlomu paredzamais modelis: tēlainību par “īstiem vīriem” izkopj ne tikai vecāki, bet arī literatūras darbi, piemēram, Vizmas Belševicas “Bille”, kur sabiedrības vērtības tiek atainotas caur bērnu un pieaugušo attiecību prizmu.
Kad skolēniem jautā, vai alkohola patēriņš mainītos, ja viņi dzīvotu pilnīgi neatkarīgi no vecākiem, daudzi atzīst, ka finansiālā kontrole no vecāku puses tomēr ietekmē, cik daudz un cik bieži var “atļauties” lietot alkoholu. Taču netrūkst arī tādu, kuri savu alkohola lietošanu vairāk piedēvē vienaudžu spiedienam, nevis naudai. Viens no aktuāliem piemēriem – Jūrmalas vidusskolu audzēkņu aptaujā secināts, ka tikai neliela daļa skolēnu būtu ar mieru ziedot lielāko daļu iegūtās naudas alkohola iegādei, lielākā daļa priekšroku dotu apģērba, elektronikas vai brīvā laika aktivitāšu iegādei.
Papildu faktori alkohola lietošanā
Būtisks aspekts, kas ietekmē alkohola lietošanas paradumus, ir vecāku iesaiste un ģimenes klimats. Ja vecāki atļauj vai pat veicina nelielu alkohola dzeršanu “mājas apstākļos”, bērni, visticamāk, pierod uzskatīt alkoholu par ikdienišķu parādību. Savukārt striktāka kontrole bez skaidrojumiem var radīt pretēju efektu – vēlmi pārkāpt noteikumus. Literatūrā to spilgti apraksta Andris Akmentiņš savā romānā “Skolotāji”, kur ģimenes attieksme veido skolēna orientierus.Draugu grupa un sociālā vide ir vēl viens svarīgs faktors – dažkārt vēlme neizkrist no kolektīva noved pie alkohola lietošanas arī tiem, kuri citādi nebūtu tam pievērsušies. Latvijas lauku skolēnu pieredze bieži vien atšķiras no pilsētas skolēnu – laukos izteiktāks ir mazo kopienu spiediens, savukārt pilsētās vairāk iespēju izvairīties no “neveselīgas” kompānijas.
Ne mazāk svarīga ir pieejamība – kaut gan likumdošana nosaka stingrus vecuma ierobežojumus, praksē alkohols ir pieejams arī nepilngadīgajiem, īpaši nelielos veikalos vai saviesīgos pasākumos. Reklāma, kas izceļ “stilīgos” zīmolus vai piedāvā “jauniešu dzērienus”, spēlē milzīgu lomu izvēles procesā.
Diskusija: vai tiešām nauda ir noteicošais?
Analizējot Latvijas vidusskolēnu atbildes un pētījumus, šķiet, ka naudas apjomam ir ietekme uz alkohola lietošanas biežumu un daudzumu, taču tā nav vienīgā vai noteicošākais faktors. Daudz nozīmīgāku lomu spēlē sociālā vide, vecāku paradumi, draugu spiediens un individuālas psiholoģiskas īpatnības. Neviennozīmīgi vērtējamas arī kultūras tradīcijas – svētkos alkohols tiek pieņemts kā norma, kas veicina jauniešu interesi pārkāpt robežas.Vairāki pētījumi, piemēram, LU profesores Baibas Martinsones darbi, uzsver, ka bērni no ģimenēm ar zemākiem ienākumiem nereti lieto alkoholu gandrīz tikpat bieži kā tie, kuriem ir vairāk līdzekļu. Atšķirība parādās választajā dzērienā un daudzumā, bet ne tik daudz pašā lietošanas faktā. Turklāt daži skolēni kabatas naudu tērē citām vajadzībām, alkoholam pievēršoties tikai īpašos gadījumos.
Jāņem vērā arī aptauju ierobežojumi – skolēni ne vienmēr ir atklāti, dati var būt fragmentāri, statistika neizsaka par individuālajiem motīviem.
Secinājumi
Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka naudas daudzumam ir noteikta ietekme uz to, cik bieži un kāda veida alkoholu izvēlas lietot vidusskolēni, taču tas nebūt nav galvenais faktors. Daudz svarīgāks šķiet draugu spiediens, pieejamība, kā arī ģimenes un sabiedrības attieksme pret alkoholu. Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, alkohols nereti uzskatāms par daļu no “pieaugšanas rituāla”, ko uztur gan folklora, gan literatūra un masu mediji.Lai samazinātu alkoholisma izplatību jauniešu vidū, svarīgi ir gan vecāku iesaistīšanās, gan skolu un sabiedrības izglītojošais darbs. Jauniešiem piedāvājot aktīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī atbalsta grupas un psiholoģisku palīdzību, iespējams mazināt vēlmi pēc neveselīgas alternatīvas.
Turpmākiem pētījumiem būtu vērtīgi dziļāk analizēt psihosociālos motīvus, kā arī veikt ilglaicīgus novērojumus dažādu Latvijas reģionu skolās, lai izprastu lokālās atšķirības un mērķtiecīgi profilaksētu alkohola lietošanas cēloņus.
---
Atsauces
- Ilze Trapenciere (red.) “Jaunieši un veselība Latvijā”, LU Akadēmiskais apgāds, 2014. - Baiba Martinsone “Psiholoģiskais skats uz pusaudžu riskantu uzvedību”, žurnāls “Skolas Vārds”, 2020. - Ilze Aizsilniece “Veselība Latvijā”, LPA, 2018. - Zenta Mauriņa “Domas un atmiņas”, 1986. - Andris Akmentiņš “Skolotāji”, Jāņa Rozes apgāds, 2017. *(Aptauju dati atspoguļo vidējus rezultātus no Rīgas un Jūrmalas vidusskolām 2021./2022. mācību gadā)*
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties