Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi — efektivitāte, riski un droša lietošana
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 16.01.2026 plkst. 12:19
Uzdevuma veids: Analīze
Pievienots: 16.01.2026 plkst. 11:26
Kopsavilkums:
NSPL Latvijā: efektīvi, bet ar GI/nieru/kardiovask. risku. Lietot minimālo devu, izvērtēt riskus, favorizēt lokālo/alternatīvas.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: vērtība, riski un atbildīga lietošana Latvijas medicīnas kontekstā
Ievads
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) jau gadu desmitiem ieņem nozīmīgu vietu Latvijas pacientu ārstēšanā – gan ikdienas sāpju mazināšanā, gan sarežģītāku iekaisuma slimību kontrolē. Šāda popularitāte nav nejauša: NSPL ir pieejami gan bez receptes, gan ar recepti, daudzveidīgās formās un ar uzticamiem efektiem pret sāpēm, iekaisumu un drudzi. Tomēr savienojumā ar to salīdzinoši plašo lietojumu un vieglo pieejamību NSPL būtu jāpieiet ar izsvērtu attieksmi – jāsaprot ne tikai to priekšrocības, bet arī potenciālie riski un drošas lietošanas principi. Šajā rakstā analizēšu NSPL farmakoloģisko darbību, galvenās indikācijas, galvenos drošības aspektus, biežākās mijiedarbības, piemērotas alternatīvas, kā arī praktiskos klīniskos scenārijus un rekomendācijas, balstoties vietējo vadlīniju un reālās prakses pieredzē.NSPL vēsturiskais un farmakoloģiskais fons
NSPL vēsture sakņojas jau 19.gadsimtā: aspirīna ķīmiskā sintēze (no vītolu mizas izdalītā salicilskābe) Eiropā bija nozīmīgs lūzuma punkts gan farmācijas, gan medicīnas attīstībā. Vēlāk tika izstrādāti vairāki tūkstoši līdzīgu savienojumu ar atšķirīgām īpašībām – no pazīstamā ibuprofēna, diklofenaka un naproksēna līdz selektīviem COX‑2 inhibitoriem kā celekoksibs. Šo zāļu pamatmehānisms balstās uz ciklooksigenāzes (COX) enzīmu inhibēšanu, kas kavē prostaģlandīnu sintēzi – tādējādi mazinot sāpes, iekaisumu un drudzi.Klasiskie NSPL (piem., diklofenaks, ibuprofēns) inhibē gan COX‑1, gan COX‑2 fermentu, savukārt selektīvie līdzekļi (piemēram, celekoksibs) iedarbojas pārsvarā uz COX‑2. COX‑1 ir svarīgs gļotādas aizsardzībai, asins recēšanas funkcionēšanai un nieru perfūzijai; COX‑2 – aktīvās iekaisuma vietās. Tāpēc atšķirīga selektivitāte nosaka arī profilu: selektīvie līdzekļi mazāk bojā kuņģi, taču var būt bīstamāki sirds un asinsvadu sistēmai.
Galvenās klīniskās indikācijas
Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, NSPL ir galvenais risinājums dažādām akūtām sāpēm ‒ sporta traumas, izmežģījumi, zobu sāpes, pēcoperācijas diskomforts, kā arī muguras lejasdaļas sāpes, kas īpaši aktuālas ikdienas dzīvē. No hroniskajām diagnozēm NSPL prioritāri lieto osteoartrozes, reimatoīdā artrīta un spondilartropātiju gadījumā. Pusaudzēm bieža NSPL indikācija ir primāras dismenorejas gadījumā. Visbeidzot, drudža kontrole, īpaši bērniem, joprojām bieži balstās uz NSPL, piemēram, ibuprofēnu, bet jāuzrāda kritiska pieeja indikāciju izvērtēšanai.Ir arī gadījumi, kad NSPL lietot nav ieteicams – piemēram, akūtu infekciju bez izteikta lokāla iekaisuma, kas var palielināt sarežģījumu risku vai maskēt simptomus.
Farmakokinētika un formulācijas ‒ kā izvēlēties piemērotāko līdzekli
NSPL pieejami daudzās formās – tabletes, kapsulas, suspensijas (bērniem), injekcijas, svecītes, ķīmiskie plāksteri, kā arī vietējās aplikācijas geli un krēmi. Klīniskā izvēle balstās uz vairākiem aspektiem: vietējās terapijas priekšroka mazināt sistēmiskās blakusparādības, savukārt perorālie vai parenterālie līdzekļi nepieciešami dziļākām vai intensīvākām sāpēm. Piemēram, virspusēju locītavu iekaisuma gadījumā biežāk izvēlas NSPL gelu (piem., diklofenaks gels uz ceļa locītavas artrozes fona).Ibuprofēns (200–400 mg ik 6–8h; maksimālā dienas deva ap 1200–2400 mg atkarībā no vecuma un veselības stāvokļa) iedarbojas ātri, ir piemērots akūtām situācijām. Naproksēns (220–500 mg ik 12h) – ilgstošākai iedarbībai, bet, iespējams, nedaudz lielāks GI komplikāciju risks. Senjoriem vienmēr sākt ar mazākām devām (mg/kg), bet bērniem devu parasti rēķina pēc svara (10 mg/kg/dienā sadalot devās).
Latvijas ambulancē ārsti piekopj tradīciju – iespēju robežās dod priekšroku lokāliem vai īslaicīgas darbības līdzekļiem, turklāt NSPL bieži kombinē ar gastrorrotektoriem, ja pacienta riska profils to prasa.
Visbiežākās un nozīmīgākās blakusparādības
Gremošanas trakta bojājumi
NSPL var izraisīt dispepsiju, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un pat dzīvību apdraudošu asiņošanu. Piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, īpaši ar čūlas anamnēzi vai lietojot antikoagulantus/tabletes ilgi, risks palielinās vairākkārt. Ja parādās melnas izkārnījumi vai asiņošana, ir steidzami jāvēršas pie ārsta.Nieru komplikācijas
Prostaglandīnu inhibēšana samazina asinsriti nierēm, kas īpaši svarīgi riska grupās: pacienti ar dehidratāciju, sirds mazspēju, vienlaikus lietojot diurētiskos, RAAS inhibitorus. Tas var izraisīt akūtu nieru mazspēju, tāpēc jāievēro piesardzība un jāmonitorē kreatinīna līmenis.Kardiovaskulārais profils
Selektīvie COX‑2 inhibitori vairāk nekā tradicionālie līdzekļi palielina trombotisko notikumu risku (miokarda infarkts, insults). Arī diklofenaks, it īpaši lielā devā, uzskatāms par kardiovaskulāri "nedrošu". Tāpēc pacientiem ar šiem riska faktoriem vēlams izvēlēties ibuprofēnu vai naproksēnu minimālās efektīvās devās.Nervu sistēmas simptomi un alerģija
Daļai pacientu iespējamas galvassāpes, reibonis, miegainība. Retos gadījumos novēro alerģiskas reakcijas – izsitumi, bronhu spazmas (īpaši astmatiķiem vai ar polipiem). Anafilakse ir ļoti reta, bet iespējama; šādā gadījumā jāsniedz neatliekama medicīniska palīdzība.Citas reakcijas
Zināmi arī tūska, sirdsdarbības paātrinājums, ietekme uz trombocītu agregāciju – īpaši aktuāli, lietojot NSPL kombinācijā ar asins šķidrinātājiem.Farmakoloģiskās mijiedarbības un klīniskās situācijas, kam pievērst uzmanību
Katra NSPL recepte prasa pārskatīt pacienta pilno medikamentu sarakstu. Hazardas kombinācijas ir ar antikoagulantiem (sinerģisks asiņošanas risks), antihipertensīvajiem (iespējams nieru funkcijas samazinājums, asinsspiediena svārstības), kā arī ar SSRI antidepresantiem. Lietojot litiju vai metotreksātu, NSPL var palielināt šo vielu koncentrāciju asinīs. Prakse prasa rūpīgu riska novērtējumu, īpaši multimorbīdā vidē – kas Latvijas senioru populācijai ir bieži.Riska stratēģijas un profilakse klīniskajā praksē
Svarīgākais princips ir "uzsākt ar diagnostiku": jāanalizē anamnēze (čūlas, nieru vai sirds slimības), jāizvērtē esošie medikamenti, jānoskaidro alkohola patēriņš. Pacientiem ar augstu čūlas risku kā profilaktiska darbība jālieto protonu sūkņa inhibitori vai misoprostols. Ja nepieciešams ilgstošs NSPL kurss, periodiski jāmēra nieru funckijas rādītāji un jāveic H. pylori skrīnings. NSPL būtu jālieto minimālā efektīvā devā, pēc iespējas īsāku periodu. Ja iespējams, jāieplāno NSPL pārtraukumi hronisku slimību gadījumā.Speciālās pacientu grupas — rekomendācijas un piesardzība
Vecāka gadagājuma pacienti
Jāsāk ar mazākām devām, jāizvēlas lokāla terapija, jāveic biežāks klīniskais un laboratoriskais monitorings.Bērni
NSPL (izņemot aspirīnu!) deva rūpīgi jāpielāgo bērna svaram. Aspirīns netiek lietots drudža terapijā bērniem, jo draud Reye sindroma risks.Grūtnieces un sievietes laktācijas periodā
Trešajā trimestrī NSPL ir kontrindicēti. Pirmajā un otrajā trimestrī var diskutēt par īslaicīgu lietošanu pie ārsta uzraudzības, bet labāk izvēlēties alternatīvas (paracetamols).Pacienti ar hroniskām slimībām
Pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju un GI slimībām konsultācija ar speciālistu ir obligāta.Blakusparādību atpazīšana un menedžments
Vieglas blakusparādības var nozīmēt ciešāku monitoringu vai devas samazināšanu, taču smagu simptomu (asiņošana, stipras sāpes vēderā, tūska, izteikti izsitumi) gadījumā lietošana steidzami jāpārtrauc un jāmeklē neatliekama palīdzība. GI komplikāciju gadījumā – hospitalizācija, reanimācijas pasākumi. Anafilakses kontekstā ‒ antihistamīni, steroīdi, adrenalīna injekcija. Nieru funkcijas mazināšanās – tūlītēja medikamentu pārtraukšana un nefrologa konsultācija.Alternatīvas un papildus pieejas sāpju/iekaisuma mazināšanai
Nereti, īpaši bērniem un senioriem, pirmais solis ir paracetamols; ne vienmēr NSPL ir objektīvi nepieciešami. Lokālie NSPL ir laba izvēle perifēras sāpju lokalizācijas gadījumā, fizioterapija un ortopēdiskie palīglīdzekļi – papildus balsta kontrolei. Hronisku iekaisuma slimību gadījumā terapiju optimāli izvērtē ārsts-reimatologs un iespējama arī imūnsupresīvo vai bioloģisko līdzekļu piesaiste.Praktisks klīniskā lēmuma pieņemšanas ceļvedis
Klīniskais process: 1. Lietošanas indikācijas precīza noteikšana; 2. Pilns riska faktoru izvērtējums; 3. Atbilstošā preparāta, devas un ievadīšanas veida izvēle; 4. Pacienta izglītošana (ieskaitot simptomus, kas prasa neatliekamu palīdzību); 5. Laboratoriskās kontroles grafiks; 6. Reakcija uz blakusparādībām.Preskripcijas "check-list": anamnēze, medikamenti, alerģijas, deva, kursa ilgums, kontrole.
Pacientam sniedzamie norādījumi
NSPL lieto pēc ārsta norādījumiem, pēc iespējas ar ēdienu, jāizvairās no alkohola kombinācijas. Steidzamu simptomu gadījumā (asiņošana, melnas fēces, elpas trūkums, izteikta tūska) – uzreiz meklēt mediķu palīdzību. Hronisku sāpju gadījumā – izskatīt dzīvesveida un terapeitiskās alternatīvas.Prakses scenāriji
- Jauns sportists ar muskuļu sastiepumu: Norādīta īslaicīga ibuprofēna lietošana, lokāls gels, monitorings 3 dienu laikā. - Senioram ar osteoartrozi un čūlas vēsturi: Priekšroka – lokālam NSPL, kombinācijā ar protonu sūkņa inhibitoru, regulārs GI monitorings. - Pacients ar hroniskām sirds problēmām pēc zobu ekstrakcijas: Analgēzijai kā pirmā izvēle lietot paracetamolu, NSPL tikai pēc sirds speciālista konsultācijas, ja nepieciešams.Sabiedrības veselības un recepšu politikas aspekti
NSPL viegla pieejamība rada gan iespējas, gan riskus. Ir nepieciešama aktīva pacientu izglītošana par iespējamiem riskiem un blakusparādībām. Latvijas Zāļu valsts aģentūra sekmē farmakovigilanci – ikviens var ziņot par nopietnām blakusparādībām.Secinājumi
NSPL ir neatņemama mūsu medicīnas arsenāla sastāvdaļa, taču to nozīmē tikai individuāli izvērtētam, atbilstoši devu, kursa ilgumam, ar atbilstošu monitoringu un blakuslīdzekļiem. Izvēlē jābūt līdzsvarotai, ārstiem ‒ jāturpina pilnveidot zināšanas, sekojot aktuālajām vadlīnijām.Ieteicamā literatūra un resursi
- Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas “Vadītās aprūpes algoritmi” - Farmakoloģijas mācību grāmatu “Farmakoloģija studentiem un ārstiem” - Zāļu valsts aģentūras oficiālais portāls un farmakovigilances ziņojumu sistēma - Reimatoloģijas un terapeitiskās biedrības vadlīnijas---
PIELIKUMS: NSPL salīdzinošā tabula
| Nosaukums | Tipiskā deva (pieaugušiem) | Galvenie riski | Labākā alternatīva | |----------------|---------------------------|-------------------------|---------------------------| | Ibuprofēns | 200–400 mg ik 6–8h | GI asiņošana | Paracetamols, lokālais NSPL| | Naproksēns | 220–500 mg ik 12h | Čūlas, tūska | Ibuprofēns, fizioterapija | | Diklofenaks | 50 mg ik 8h | Sirds risks, čūlas | Lokāls diklofenaks, paracetamols| | Celekoksibs | 100–200 mg ik 12h | Sirds risks | Ibuprofēns, fizioterapija |
Ko darīt, ja... - Parādās melnas fēces: nekavējoties pie ārsta - Sāpes vēderā/asiņošana: pārtraukt zāles, meklēt neatliekamu palīdzību - Izsitumi, elpas trūkums: zāles pārtraukt, zvanīt neatliekamajam palīdzības dienestam
---
Padoms studējošajiem: Katrā situācijā jāsaprot gan teorētiskais pamats, gan jāpielieto individuāla pieeja, regulāri jāpārlasa aktualizētās Latvijas vadlīnijas un jāizmanto Zāļu valsts aģentūras resurss. Tikai droša, pārdomāta NSPL lietošana nodrošinās maksimālu ieguvumu pacientam, izvairoties no nevēlamām komplikācijām.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties