Voldemārs Matvejs: dzīve, daiļrade un viņa vieta avangarda mākslā
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 17.01.2026 plkst. 15:45
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 17.01.2026 plkst. 15:23
Kopsavilkums:
Izpēti Voldemārs Matvejs dzīvi, daiļradi un viņa vietu avangarda mākslā, atradīsi biogrāfiju, darbu analīzi, teorētiskās atziņas un ietekmes novērtējumu.
Voldemārs Matvejs – biogrāfija, daiļrade
Titullapa
Voldemārs Matvejs: starpformu meklētājs un avangarda domas virzītājs Autors: Jānis Bērziņš Kurss: Latvijas mākslas vēsture II Pasniedzējs: Dr. L. Lībiņa Datums: 2024. gada 21. aprīlis---
Kopsavilkums
Šī eseja veltīta Voldemāra Matveja (1877–1914) dzīvei un mantojuma izvērtējumam, īpašu uzmanību pievēršot viņa ieguldījumam modernisma procesā un neakadēmiskās mākslas principu ieviešanā Latvijas un Krievijas avangarda kontekstā. Darbā izsekota Matveja biogrāfija no dzimšanas līdz ietekmei pēc nāves, analizēti viņa mākslas darbi un teorētiskās publikācijas, kā arī vērtēta viņa nozīme vēlākajos Latvijas mākslas attīstības posmos. Secināts, ka Matvejs bijis būtisks vidutājs starp etnogrāfiskajām formām un modernās mākslas meklējumiem, kaut arī viņa devuma apzināšanās un novērtējums Latvijas mākslas vēsturē ir pakāpenisks un daudzslāņains.---
Ievads
Voldemārs Matvejs ierindojas starp visvairāk apcerētajiem, tomēr līdz galam nenovērtētajiem Latvijas izcelsmes radošajiem personāžiem. Viņa vārds tradicionāli izskan kopā ar Pēterburgas avangarda aprindām un krievu modernistiem, tomēr viņa saknes un daļa domas dzimuma neapšaubāmi saistītas ar Latvijas kultūrtelpu. Matveja mūžs sakrīt ar 20. gadsimta sākuma radikālajām pārmaiņām Eiropas estētikā – laikā, kad akadēmisku standartu vietu sāk ieņemt interese par “primitīvo”, marginālo un ne-eiropisko. Tas ietekmē arī Matveja skatījumu uz mākslas formu un funkciju, ļaujot kļūt par teorētisko tiltu starp tā brīža starptautisko ideju apriti un Latvijas mākslas vidi.Matveja darbības izpētei ir nozīmīgs ne tikai biogrāfisks, bet arī metodoloģisks aspekts: viņš bija viens no retajiem, kas mēģināja teorētiski strukturēt mākslas “elementāro pamatu” izpratni. Vienlaikus viņa devums vēl aizvien fragmentāri saglabāts arhīvos vai muzejos dažādās valstīs. Šīs esejas ierobežojumi galvenokārt saistīti ar arhīvu pieejamību un vēl pilnībā nepublicēto materiālu trūkumu, kas mudina nākamos pētniekus paplašināt pētījumu loku.
Tā kā Matveja ideju iedarbība uz latviešu modernisma attīstību bieži palikusi ēnā, šeit tiks meklētas atbildes uz jautājumu – cik nozīmīga bijusi viņa tēla klātbūtne Latvijas mākslas pašapziņā un daiļrades vēsturē.
---
Literatūras pārskats un metodoloģija
Par Voldemāru Matveju pēdējos gadu desmitos pieaug interese Latvijas un Krievijas mākslas pētnieku vidū. Rīgas mākslas muzeja arhīvi sniedz datus par Matveja agrīnajiem eksponātiem un kritiķu uztveri. Līdzvērtīgi noderīgi ir Pēterburgas ievērojamo mākslas biedrību izstāžu katalogi, kas ļauj izsekot viņa darbu ceļam līdz starptautiskai auditorijai. Starp monogrāfijām jāizceļ A. Vilka “Latviešu māksla un tās upes” un Jelgavas mākslas vēsturnieku apkopotie pētījumi par Baltijas reģiona avangardu.Metodoloģiski šis darbs apvieno četras galvenās pieejas – hronoloģisku faktu apkopojumu, vizuālās analīzes (formālā analīze) pielietošanu, Matveja darbu un tekstu recepcijas pētniecību (kā viņu uztvēra kolēģi un vēlākie zinātnieki), kā arī salīdzinājumus ar laikabiedriem – piemēram, Natāliju Gončarovu vai Romānu Sutu. Izmantotas tiešās atsauces no Matveja publikācijām krievu un vācu valodā, kā arī laikmeta recenzijas latviešu presē, piemēram, “Domas” un “Zalktis”.
Būtiski avoti ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas un LMA bibliotēkas digitalizētās kolekcijas, kā arī personīgās vēstules, kas glabājas Tukuma muzeja arhīvā. No sekundārajiem avotiem jāmin arī Krievijas avangarda izstāžu katalogi, kas palīdz rekonstruēt Matveja kontaktu loku ar tādām grupām kā “Sojuz Molodyoži”.
---
Hronoloģiskā biogrāfija
Bērnība un ģimenes fons
Voldemārs Matvejs piedzima 1877. gada 19. februārī Tukuma apriņķī, Kurzemes guberņā. Viņa ģimenes izcelsme bijusi cieši saistīta ar latviešu lauku inteliģenci, kas 19. gadsimta beigās piedzīvoja izglītības un kultūras uzplaukumu. Par Matveja bērnību zināms maz, tomēr droši var apgalvot, ka mākslas intereses aizmetņi veidojušies jau laukos – vēlākos gados pats mākslinieks atzīmējis savu aizrautību ar vietējās tekstilmākslas un amatniecības priekšmetiem.Izglītība un profesionālā formašanās
Pēc pamatskolas pabeigšanas Vietalvā Matvejs turpināja izglītoties Rīgā un vēlāk Pēterburgā, kur studēja Mākslas akadēmijā (apmēram no 1897. gada). Tur viņu būtiski ietekmēja ne tikai akadēmiskā zīmēšanas un glezniecības skola, bet arī interese par tā laika jauninājumiem – īpaši formu stilizāciju un “austrumnieciskā” dekorativitāti. Tieši Pēterburgas daudzveidīgā mākslas vide ar tās muzejiem, kolekcijām un progresīvām izstāžu sabiedrībām izveidoja Matveja savdabīgo domāšanas un radošā darba virzienu.Karjeras posmi
Vēl 20. gadsimta sākumā Matvejs aktīvi izstādījās vairāku mākslinieku grupu organizētajos pasākumos – gan Pēterburgā, gan citviet Krievijā. Viņa vizuālais rokraksts pārliecinoši liecina par interesi par “primitīvajām” formām, līniju vienkāršību un ekspresiju. Tomēr ap 1911. gadu vērojama skaidra pāreja uz teorētisku darbu – Matvejs aktīvi publicē rakstus, piedalās diskusijās un kļūst par avangarda teorijas balsi.Viņa kontakti izplešas no Maskavas futūristu līdz Rīgas modernistiem. Zināms, ka Matvejs uzturēja saraksti ar latviešu gleznotājiem, sniedza lekcijas un iedvesmoja arī citus savam pētnieciskajam skatījumam uz mākslu.
Pēdējie gadi un nāve
Matveja dzīve pārtrūka traģiski agri – viņš nomira 1914. gada pavasarī, iespējams, no tuberkulozes. Šajā laikā Eiropu satricināja Pirmais pasaules karš, kam sekoja revolūcijas. Tieši šīs katastrofas būtiski ietekmēja viņa mantojuma glabāšanu un izplatību – daļa darbu tika iznīcināti, citi nonāca muzeju fondos vai privātkolekcijās, bet domas mantojums atstāja pēdas gan Latvijā, gan Krievijā.---
Mākslinieciskā daiļrade – stilu un tematu analīze
Periodizācija un galvenās iezīmes
Matveja māksliniecisko darbību var iedalīt divos posmos: agrīnais (ap 1897–1907) un teorētiski orientētais (1908–1914). Agrīnajos darbos dominē klusās dabas un portreti, kas izceļ kompozīcijas vienkāršību un līnijas tīrību. Pēcāk vērojama pievēršanās formu abstrahēšanai, modernam kolorītam un etnogrāfisko elementu iekļaušanai.Formālā analīze
Vienā no ievērojamākajiem darbiem (piemēram, “Klusā daba ar vāzi”, 1908, TMM krājums) redzama līniju savaldība, izsvērts krāsu lietojums un sakārtota telpa. Darbs piešķir lielu nozīmi materiālu faktūrai – rūpīgi apdomātas otas triepienu virsmas, kuras met asociācijas ar tautas dekorativitāti. Salīdzinājumā ar viņa laikabiedriem, piemēram, Rudolfa Pērles-skicēm vai Kārļa Zāles agrīnajiem darbiem, Matvejs aktīvi eksperimentē ar kompozīcijas sadalīšanu laukumos, abstrahējot priekšmetu atpazīstamību.Tematiskās līnijas
Būtisks Matveja avots iedvesmai bija ne tikai latviešu, bet arī Āfrikas, Austrumu un seno kultūru formu izpēte. Viņš īpaši izcēla to, ko sauca par “krāsu spēku” un “ikonistisko konstrukciju” – formu organizāciju, kas pamatā nav atdarinājums, bet izteiksmes kods. Matveja textos lasāms: “Primitīvās mākslas pamatā ir patiess emocionāls spēks, kas caurstrāvo formu.” Šīs idejas viņš ieviesa arī savā grafikā, kur dažādu tautu motīvi saplūst vienotā, dekoratīvā stilizācijā.Tehnikas un mediji
Matvejs strādājis ar otu un zīmuli, izmantojis tintes un dažādu papīra veidu faktūras. Viņa vēlākie darbi grafikas jomā izceļas ar smalku līniju daudzveidību – piemēram, ornamentālas sērijas “Maska” (ap 1912) rāda, kā Matvejs sintezē latviešu un afrikāņu mākslas ekspresiju vienā attēlā.Konkrētu darbu gadījumu izpēte (case studies)
1. “Klusā daba ar masku” Šajā kompozīcijā (1911; atrašanās vieta: LMA muzeja krājums) mākslinieks apvieno vairākus kultūrmateriālus – keramiku, tekstilu, koka masku. Formu vienkāršojums un zemes toņu kolorīts liecina par cieņu pret tautas mākslas vizuālajiem kodēšanas principiem. Skatītājs uzreiz sajūt spēku, ko sniedz priekšmetu “klusā pieticība,” vienlaikus – to šifrētās nozīmes daudzslāņainību.2. “Ainas no Rīgas nomales” Realizēta ap 1907. gadu, šī grafika attēlo pilsētas dinamiku, ko Matvejs redzēja kā ritmu pār bagātīgu faktūru (lietus, ielas, apgaismojums). Darbs paņēmis motīvus no viņa bērnībā redzētajām tautas leģendām, ieaužot modernisma formu elementus.
Katrā šajā piemēra gadījumā redzama Matveja spēja apvienot formu ekonomiju ar emocionālu intensitāti. Viņš mēģina atklāt – kas mākslā ir galvenais un nepārejošs.
---
Teorētiskās atziņas un rakstiskā darbība
Matveja ievērojamākie teorētiskie darbi regulāri parādījās publikācijās, piemēram, periodikā “Apollons,” viņa slavenā eseja “Par plastiskās mākslas elementārajām formām” (1913) kļuva par rokasgrāmatu avangarda diskusijās. Viņš nodefinē priekšstatu par “krāsu spēku” (krāsas iedarbība uz uztveri) un patiess emocionālās intensitātes lomu mākslas radīšanā.Matvejs salīdzināja “primitīvās” mākslas modeļus ar akadēmiskajiem, meklēja to nozīmi modernisma kontekstā: “No ‘vienkāršā’ nāk īsta estētiska pieredze, kas spēj pārveidot arī mūsdienu cilvēka pasaules skatījumu.”
Šie raksti būtiski ietekmēja Rīgas mākslas akadēmiskās vides domāšanu, īpaši 20. gs. 20.–30. gados, kad LMA studentu vidū sāka apzināti ieviest etnogrāfisku un “primitīvu” formu studiju. Matveja tekstos parādās jēdzieni, kas mūsu dienās ir mainījuši savu nozīmi – piemēram, “primitīvais” šodien apzīmē daudzslāņainu, nevis hierarhiski zemāku mākslas veidu.
---
Pēcnāve un mantojuma ceļš
Matveja darbi pēc viņa nāves piedzīvo zināmu zudumu un aizmirstību. Pirmajos gados daļu viņa gleznoto portretu un zīmējumu saglabāja privātkolekcionāri, vēl daļa – tika nodota muzejiem Pēterburgā un vēlāk Rīgā. Tikai vēlākās desmitgadēs, ar mākslas vēsturnieku interesi par avangarda posmu, Matvejs atgriezās uzmanības centrā. 1960. un 1970. gados Latvijas Mākslas muzejs izvietoja viņa zīmējumu izstādēs, savukārt 1990. gados Tukuma muzeja vāciski publicētajā katalogā Matvejs tika atklāts Vācijas pētniekiem.Viņa mantojuma pārvietošana, īpaši padomju režīma gados, nebija vienkārša. Daļa darbu tika uzskatīti par “formālistiskiem,” tomēr citos muzejos tie glabājās kā avangarda paraugi. Līdz ar Latvijas neatkarību pieauga interese par Matveja dzīves un teoriju pētniecību, rīkotas izstādes LNMM, skaidrots, kā un kādēļ viņa idejas nonāca pie latviešu modernistiem, piemēram, Jāņa Rozentāla sekotājiem 1920. gadu beigās.
---
Ietekme uz Latvijas mākslas vēsturi
Sākotnēji Matveja teorijas tieši ietekmēja nelielu mākslinieku grupu Rīgā, piemēram, Ansi Cīruli, kas ap 1910.–1920. gadiem eksperimentēja ar latviešu ornamentiku un formu eklektiku. Nozīmīga bija arī viņa domas ietekme uz LMA dekoratīvās mākslas akadēmiskajiem projektiem. Latvijā modernisma attīstībā Matveja izpratne par kompozīciju un līnijas spēku kļuva par teoretisku pamatu diskusijām 1920. gadu beigu mākslas presē.Netiešās ietekmes, piemēram, atspoguļojas 1930. gadu kultūras forumos, kur runāts par “tautisko” izteiksmes veidu un tā lomu interjera mākslā. Salīdzinot ar kopējo Latvijas modernisma attīstību, Matveja idejas atšķīrās ar to, ka viņš nevis vienkārši adaptēja, bet interpretēja tradīcijas – tas kļuva nozīmīgi vēlīnajā padomju modernismā, kad meklēja autentiskuma un oriģinalitātes avotus mākslā.
---
Saglabāšana, katalogizācija un pētniecības iespējas
Mūsdienās Matveja darbi lielākoties glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā, kā arī krājumos Pēterburgā un atsevišķos gadījumos Vācijā. Daži darbi pieejami privātkolekcijās un vēl nav pilnībā publicēti; piemēram, tukumnieku dzimtās mantoto zīmējumu apkopojums.Restaurācijas speciālisti uzsver, ka Matvejs strādājis ar smalkiem materiāliem, kuru saglabāšana prasa īpašu uzmanību gaismai un temperatūrai. Vēl daudz nepublicētu arhīva materiālu atrodami Tukuma muzeja un LMA bibliotēkas fondos. Joprojām nepieciešams pilns katalogs-raisonné; tas atvieglotu arī starptautisku izstāžu rīkošanu un pētījumus.
Turpmāka sadarbība ar muzeju kuratoriem un arhīvu speciālistiem, piemēram, LNMM mākslas krājuma aprakstu veidotājiem, paver plašas iespējas nākamajiem mākslas vēsturniekiem un studentiem Matveja mantojuma izziņā.
---
Kritiska novērtēšana un argumentu debašu punkti
Atsevišķi pētnieki, īpaši padomju periodā, uzskatījuši Matveju par marginālu un formālistisku, apgalvojot, ka viņa teorijas nav tieši ietekmējušas Latvijas mākslu. Tomēr rūpīga darbu un dokumentu analīze rāda pretējo – Matveja domas pēdas atrodamas iepriekš mazāk pētītos avotos, piemēram, studentu atmiņās un nelielu izstāžu katalogos.Nozīmīgs ir jautājums, cik lielā mērā Matveja izmantotā terminoloģija (“primitīvais,” “afrikāņu māksla”) uztverama laikmeta kontekstā. Lai arī šodien šīs nozīmes krietni transformējušās, nedrīkst ignorēt Matveja oriģinālo ieceri – meklēt universālu valodu mākslā.
Pastāv vēl iztrūkstoši avoti un līdz galam neatbildēti jautājumi – piemēram, cik tieši cieši Matvejs sadarbojies ar Latvijas avangarda aprindām, kā arī, kuri vēl darbi atrodas privātkolekcijās un gaida pilnu interpretāciju.
---
Secinājumi
Voldemārs Matvejs ir spilgta personība Latvijas un starptautiskajā modernisma ainā. Viņa ceļš no Kurzemes līdz Pēterburgai, no formālās kompozīcijas līdz teorētiskai domāšanai sniedza platformu jaunu mākslas virzienu veidošanā. Pierādīts, ka viņš ne tikai meklējis, bet arī atradis veidus, kā tautas mākslas kodu padarīt par daļu no modernā laikmeta pašrefleksijas.Izvērstā Matveja daiļrades un teoriju analīze apstiprina viņa lomu kā starpniekam – viņš pārtulkoja, bagātināja un virzīja mākslas izpratni ārpus savas dzimtās valsts robežām. Viņa idejas, kaut arī sākotnēji šķietami perifēras, vēlāk iedzīvojās Latvijas un Eiropas modernisma diskursā.
Novērojams, ka Matveja piemiņa prasa joprojām aktīvu kopšanu – nepieciešami jauni izdevumi, pilnīgs darbu katalogs un pastāvīgas izstādes Latvijas muzejos, lai dotu iespēju nākamajām paaudzēm pašām novērtēt viņa atstāto bagātību.
---
Bibliogrāfija un avotu saraksts
Primārie avoti: Matvejs, Voldemārs. “Par plastiskās mākslas elementārajām formām.” Apollons, 1913. Tukuma muzejs. Zīmējumu un vēstuļu arhīvs. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Periodika: “Domas”, “Zalktis”.Sekundārie avoti: Vilks, A. Latviešu māksla un tās upes. Rīga: Neputns, 2012. Jelgavas avangarda ekspresionisms (red. L. Zālīte). Jelgava: Latvijas Universitāte, 2015. LNMM izstāžu katalogi 1967, 1993, 2008. Rīgas mākslas akadēmijas bibliotēkas katalogs, Matvejam veltīta sadaļa.
---
Pielikumi
1. Hronoloģiska laika skala ar dzīves un izstāžu datumiem 2. LNMM izstāžu saraksts ar Matveja darbu ekspozīcijām 3. Attēlu saraksts un apraksti – piemēri no LNMM un Tukuma muzeja krājumiem---
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties