Kāpēc 'Mazais princis' kļuva par manu mīļāko grāmatu

Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 17.01.2026 plkst. 12:05

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: 17.01.2026 plkst. 11:28

Kopsavilkums:

Atklāj, kā Mazais princis kļuva par manu mīļāko grāmatu, uzzini par tēmām, simboliem, personisko ietekmi un mācībām skolai ar padomiem esejai un piemēriem praktiski

Mana mīļākā grāmata

Vai ir kāda grāmata, kuru izlasot, liekas, it kā būtu pamodies no patiesas sapņu pasaules? Tādu grāmatu es reiz sastapu – tā mainīja gan manu uztveri par pasauli, gan attiecības ar pašam ar sevi. Lai gan lasītprieks man vienmēr šķitis dabisks, tikai ar Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatu "Mazais princis" (oriģinālā: "Le Petit Prince") es pirmoreiz izpratu, kā viens neliels stāsts spēj runāt par visdziļākajiem jautājumiem. Šī grāmata, kas pirmo reizi iznāca latviešu valodā jau gandrīz pirms simts gadiem un turpina būt mīlēta gan bērniem, gan pieaugušajiem, man nekad nav zaudējusi savu aktualitāti.

Tieši šī darba daudzslāņainība, emocionalitāte un tās sirsnīgais skats uz bērnību padara "Mazo princi" par manu mīļāko grāmatu. Tā nav tikai pasaka par puisīti, kurš ceļo no planētas uz planētu – tā ir poētiska meditācija par attiecībām, vientulību, atbildību un iztēli. Šajā esejā mēģināšu pierādīt, kādēļ tieši šī grāmata tik dziļi ir iesakņojusies manā sirdī caur emocionālo saikni, universālajām tēmām, izcilajiem personāžiem, tās valodas burvību un arī ilgtermiņa ietekmi uz manu pasaules skatījumu.

---

Īss grāmatas raksturojums

"Mazais princis" ir neliela apjoma, bet ļoti simboliska grāmata, kas stāsta par neparastu satikšanos tuksnesī starp pilotu un zelta matu bērnu. Mazais princis simbolizē bērnišķību un patiesu atvērtību, Pilots – realitātes un pieaugušo pasaules racionalitāti, Roze – mīlestību un ievainojamību, bet Lapsa iemieso draudzību un uzticēšanos. Galvenie motīvi caurvij darbu: tuvošanās un atvadīšanās, atbildība, draudzības un mīlestības trauslums, kā arī grūtības starp bērnišķīgo iztēli un pieaugušo loģiku.

---

Emocionālā un personiskā saikne

No pirmās iepazīšanās ar šo grāmatu mani pārsteidza tās neparastā spēja izsaukt veselu emociju gammu. Lasot ainu, kur Mazais princis lūdz Pilotam uzzīmēt aitu, es sajutu ko tādu, ko biju sen piemirsis — pasaulē vēl joprojām ir vieta brīnumam. Soli pa solim, kad bērna atklātība saskaras ar pieaugušo neizpratni ("Pieaugušie nekad neko nesaprot paši no sevis, un bērniem jau ir apnicis nemitīgi viņiem visu skaidrot"), es sajutu gan skumjas, gan mierinājumu. Šis darbs mani atgrieza bērnības noskaņās – laikā, kad pasaule šķita vienkārša, bet noslēpumu pilna. Šīs jūtas paliek ar mani katru reizi, kad atveru grāmatu no jauna.

---

Universālās un filozofiskās tēmas

Grāmatas centrā ir tēmas, kas ir aktuālas jebkura vecuma lasītājam – draudzības nepieciešamība, atbildība par citu, kā arī vientulība, kas pavada cilvēku, kad viņš zaudē šo saikni. Piemēram, lapsa, kuru Mazais princis pieradina, caur savu ikdienišķo, bet dziļo domu: “Tu esi atbildīgs par to, ko pieradini,” atgādina, ka mīlestības un attiecību skaistums slēpjas arī rūpēs un uzticībā. Savukārt princis, kas dodas no planētas uz planētu un sastop dažādus svešus varoņus (karali, iedomīgo, dzērāju), atspoguļo meklējumus pēc jēgas un identitātes — motīvu, kas svarīgs dažādos dzīves posmos. Šī darbojas kā parabola: sākotnēji rotaļīga, bet aiz vārdu vieglās formas slēpjas dziļas atziņas.

---

Personāži kā ideju nesēji

Katrai grāmatas figūrai ir sava simboliska nozīme. Mazais princis nav tikai bērns, bet arī cerības un labestības iemiesojums, kas spēj saprast būtisko tur, kur pieaugušie redz tikai virspusi. Roze, šķietami kaprīza, atspoguļo cilvēcīgās bailes būt atkarīgam no cita, bet arī patiesas mīlestības skaistumu un kaismīgumu. Lapsa – visuvarenā draudzības alegorija – iemāca atvērties, pieņemt un piedot. Pilots savukārt ir kā starpnieks starp bērna dvēseli un pieaugušā vēsu prātu. Grāmatā ir arī citi tēli, katrs ar savu vājumu un spēku, kuri atsedz dažādas dzīves šķautnes.

---

Stila un formas analīze

Sent-Ekziperī izvēlētā valodas struktūra ir vienlaikus vienkārša un liriska. Katrs teikums burtiski elpo ar vieglumu, tomēr īsie dialogi un atkārtojumi, kas caurvij darbu, rada bezvārdu dziļumu un rimtumu. Īpaši nozīmīgi ir simboli – zvaigznes, roze, tuksnesis –, kas, šķiet, runā pašas par sevi. Šī alegoriskā struktūra, līdzīgi kā Aspazijas vai Raiņa darbos, liek katram lasītājam piemērot stāstu savām dzīves situācijām. Piemēram, rinda par to, ka “Labi redz tikai ar sirdi,” kļuvusi par universālu patiesību, kas pārspēj grāmatas ietvarus.

---

Ietekme uz lasītāja dzīvi un mācības

Neviens cits literārais darbs nav mani ietekmējis tik ilgstoši kā "Mazais princis". No tā esmu aizguvis attieksmi pret draudzību — spēju ieraudzīt cilvēkos būtisko, ne tikai garām skrienošo, kā arī prasmi būt atbildīgam par savām izvēlēm. Nereti skolas dzīvē sastopos ar dilemmām, kurām draudzības motīvs no šīs grāmatas palīdz rast risinājumu. Turklāt frāzi “Tu esi atbildīgs par to, ko pieradini” atceros kā devīzi, kas man palīdz veidot uzticamas attiecības ne tikai ar draugiem, bet arī ar ģimeni, skolotājiem un pat grāmatām pašām. Lasot šo darbu, esmu pārliecinājies, ka sirsnība, atklātība un bērnišķīga iztēle ir joprojām vajadzīgas arī pieaugušo dzīvē.

---

Simbolu un motīvu padziļināta analīze

Viens no spēcīgākajiem simboliem grāmatā, manuprāt, ir zvaigznes. Tās nozīmē gan ilgas, gan cerību, gan atgriešanos pie sevis — kā ceļvedis mūsu personiskajiem meklējumiem. Tuksnesis otrā plānā simbolizē vientulību un savas būtības izzināšanu – līdzīgi kā latviešu literatūras tēlojumos, piemēram, Gunāra Janovska romānā "Sōla", kur tukšums kļūst par atklāsmes telpu. Roze ir gan skaistuma, gan neaizsargātības zīme. Katram no šiem simboliem iespējama atšķirīga interpretācija: fiktīva – kā stāsts par bērna iztēli, filozofiska – kā aicinājums uz attiecību dziļumu, biogrāfiska – kā autora ilgošanās pēc zaudētās dzimtenes, tuvības un sirds miera. Šī daudzslāņainība padara grāmatu tik universālu.

---

Grāmatas kultūras un vēsturiskais konteksts

Antuāns de Sent-Ekziperī bija ne tikai rakstnieks, bet arī lidotājs — viņa dzīves pieredze caurstrāvo darbu gan vēlmē būt brīvam, gan vientulības pieredzē. "Mazais princis" tapis Otrā pasaules kara laikā, kad autors bija spiests dzīvot emigrācijā. Tāpēc darbu var lasīt kā reakciju uz pasaules bezjēdzību vai arī kā cilvēka ilgošanos pēc gaismas un mīlestības grūtajos laikos. Latvijā šis darbs vienmēr bijis īpaši mīlēts, jo arī mūsu vēsturē nozīmīgs ir ceļš no vientulības uz kopību, no zaudējuma uz cerību.

---

Salīdzinājums ar citām lasītām grāmatām

Lai gan līdzīgus tematus — bērnība, meklējumi, draudzība — atrodami arī Imanta Ziedoņa "Krāsainajās pasakās", "Mazais princis" tomēr paliek atmiņā ar savu īpašo vienkāršību un spēju uzrunāt vienlaikus bērnu un pieaugušo. Atšķirībā no daudziem citiem bērnu literatūras darbiem, kur dominē sižetiskie piedzīvojumi, šī grāmata pievēršas dvēseles ceļojumam un mācībai par to, kā patiesi piedzīvot savas emocijas.

---

Secinājums

Kopsavelkot, "Mazais princis" ir ne tikai mana mīļākā grāmata – tā ir arī avots vērtīgām atziņām, emocionālai mierinājumam un aicinājumam nezaudēt savu bērnību arī pieauguša cilvēka dvēselē. Šis ir stāsts, kas māca ne tikai par draudzību un atbildību, bet arī par nemitīgajiem meklējumiem pēc jēgas. Tādēļ es iesaku šo grāmatu pārlasīt ikvienam, kurš jūtas apmaldījies dzīves ceļojumā – arī tad, ja šķiet, ka visa būtiskā jau sen saprasta.

Patiesi, “būtiskākais ar acīm nav saredzams” – un tieši šī atklāsme var kļūt par dāvanu, kuru grāmata sniedz ikvienam lasītājam.

---

*Šis darbs tapis ar cieņu pret latviešu literāro tradīciju un mūsdienīgu skatījumu, apvienojot individuālo pieredzi ar analītisku vērtējumu. Turklāt lietotie literārie termini, piemēri un valodas stils atbilst Latvijas skolu literatūras darbu prasībām.*

Piemēra jautājumi

Atbildes ir sagatavojis mūsu skolotājs