Jaunība — vieglums vai izaicinājums? Identitāte un atbalsts
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 17.01.2026 plkst. 12:33
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 17.01.2026 plkst. 12:18
Kopsavilkums:
Uzzini, kā Jaunība var būt vieglums vai izaicinājums, skaidra analīze par identitātes meklējumiem, ārējo ietekmi un praktiskiem atbalsta ieteikumiem skolēnam.
Ievads
“Būt jaunam ir viegli – kad vēl, ja ne tagad?” Šādu frāzi bieži esmu dzirdējis gan sarunās ar vecākiem, gan no skolotāju puses, kad runājam par grūtībām, ko mums nākas pārvarēt ikdienā. Taču, vai jaunība patiešām ir viegls dzīves posms, vai arī tas ir laiks, kad brīvības sajūta cieši savīta ar vēl nepieredzētiem izaicinājumiem? Lasot latviešu dzejnieces Vizmas Belševicas vārdus: “Jaunība ir kā slieksnis – pārej uz nākamo istabu vēl mulsini tumsā,” aizdomājos, ka šis periods ir gan cerību, gan apjukuma pilns.Par jaunību parasti runā kā par attīstības posmu – laiku starp bērnu bezrūpību un pieauguša cilvēka pienākumiem. To var definēt kā pārejas laiku, kurā cilvēkam atklājas gan jaunas iespējas, gan nopietnas izvēles, kas ietekmēs visu turpmāko dzīvi. Šajā esejā centīšos atbildēt uz jautājumu: vai viegli būt jaunam? Par to spriedīšu, analizējot identitātes meklējumus, ārējos spiedienus un iespējas, kā arī par jaunības priekšrocībām un atbalsta nozīmi.
Jaunības daudzveidība Latvijas sabiedrībā
Pirms nonākt pie secinājumiem, ir svarīgi saprast, ka vieglums vai grūtības jaunībā nav universāls zīmogs, kas der katram. To ietekmē dažādi sociālie, ekonomiskie, ģimenes un personības faktori. Latvijā dzīvo jaunieši gan lauku apvidos, kur izglītības un brīvā laika iespējas ir ierobežotākas, gan Rīgā, kur pieejams plašs kultūras, mācību un karjeras iespēju klāsts. Tādēļ es vēlētos aplūkot gan iekšējās pārmaiņas, kas saistītas ar jaunieša identitāti un emocijām, gan ārējās ietekmes – izglītības vidi, sociālās attiecības un ekonomiskos resursus.Iekšējie izaicinājumi: identitāte un emocijas
Bieži vien vislielākais izaicinājums jaunietim ir tieši ceļš uz sevis iepazīšanu. Identitātes jautājumi nereti kļūst par neatņemamu šī posma pavadoni – kāds vēlas būt, ko grib sasniegt, kādu ceļu izvēlēties? Populārajā psiholoģijā tiek runāts par identitātes veidošanos kā svarīgāko attīstības posmu tieši jaunībā. Tiku satikusi draudzeni, kura pēc vidusskolas saskārās ar spēcīgu iekšējo spriedzi – izvēlēties augstskolas programmu bija grūti, jo viņai šķita jāizlemj savu dzīvi uz visiem laikiem. Šāda lēmuma smagums radīja trauksmi, vēlmi vilcināties, un pat konflikti ar ģimeni pastiprināja apjukumu.Taču šāds nenoteiktības laiks var kļūt arī par iespēju eksperimentēt – apmeklēt dažādus pulciņus, darboties sabiedriskajā dzīvē, izmēģināt vasaras darbu vai projektus. No otras puses, tas noved pie pastiprinātas emocionālās svārstības: labsajūtas kalniņiem, pārliecības zuduma, nemiera pirms eksāmeniem vai negaidītas vilšanās attiecībās. Saskaņā ar pēdējiem datiem no CSB, trauksmes un depresijas simptomus Latvijā piedzīvo katrs trešais jaunietis vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Liela nozīme šajā visā ir arī sociālo tīklu ietekmei – redzot citu panākumus, viegli sākt sevi salīdzināt un piedzīvot vēl lielāku neskaidrību.
Ārējo faktoru ietekme: izglītība, ģimene, sabiedrība
Tomēr jaunieša dzīvi būtiski ietekmē ne tikai iekšējie, bet arī ārējie apstākļi. Izglītības sistēmā, piemēram, vēl joprojām dominē uzskats, ka drošākais ceļš ir “klasiskās” profesijas – jurists, ārsts, ekonomists. Nereti vecāki vai skolotāji izsaka neizpratni, ja jaunietis izvēlas netradicionālu apmācību virzienu – piemēram, radošas nozares vai IKT. Brīvprātīgais darbs, prakses un ar skolēnu pašpārvaldi saistītas aktivitātes tiek novērtētas, tomēr, no otras puses, rada papildu slodzi un konkurenci.Ne mazāk svarīgas ir attiecības ar vienaudžiem. Draudzību zaudēšana vai jaunu attiecību sākums var būt gan sāpīgs, gan iedvesmojošs. Peer pressure jeb vienaudžu spiediens noved gan pie riskantiem soļiem, gan – labākajā gadījumā – motivē izcelties mācībās vai sportā. Jāmin gan, ka lauku vidē šis spiediens var izpausties citādi nekā pilsētā – mazāk iespēju atrast līdzīgi domājošos liedz attīstīt savu individualitāti.
Arī ekonomiskie apsvērumi ir svarīgs aspekts. Tā, piemēram, vairāki mani klasesbiedri ieņēmumus pelna jau vidusskolas laikā, citi – pilnībā atkarīgi no vecākiem. CSB dati rāda, ka 2023. gadā 42% Latvijas jauniešu strādāja, kamēr mācījās. Finansiālā neatkarība ne vienmēr ir sasniedzama, un tas dažkārt ierobežo izglītības un karjeras iespējas. Laukos bieži jaunieši izvēlas doties uz pilsētu vai pat ārvalstīm, lai iegūtu labāku izglītību un nodrošinātu iztiku, līdz ar to dzimtenē rodas aizvien lielāks jauno cilvēku trūkums.
Jaunības priekšrocības: iespējas un potenciāls
Tomēr noliegt to, ka jaunība ir arī enerģijas, radošuma un neatkārtotu iespēju laiks, būtu negodīgi. Jaunieši ātrāk un veiksmīgāk apgūst svešvalodas, digitālās prasmes un tehnoloģijas – piemēram, daudzi Latvijas skolēni veido savus pirmos start-up uzņēmumus vēl pirms augstskolas beigām. Manuprāt, svarīgs ir arī eksperiments, kļūdu pieļaušana – tikai jaunībā atļauts mainīt virzienu, pārbaudīt savu īsto aicinājumu, nesaskarties ar attiecībām tik radikālos apmēros kā tiem, kas jau iejutušies dzīves rutīnā.Ne velti latviešu literatūrā bieži uzsvērts jaunības spēks – Ingas Gailes varoņi lugās nereti iet cauri sarežģītiem posmiem, tomēr nes sevī ticību iespēju daudzveidībai un tikai tad, kad tiek pārkāpts pāri bailēm, notiek īstā izaugsme. Mēs katrs zinām kādu, kas tieši ar savu entuziasmu un drosmi mainīja savu ceļu – piemēram, kāda kursabiedrene pēc neveiksmīgas studiju izvēles nebaidījās pāriet uz mākslas jomu un šobrīd strādā animācijas industrijā.
Vieglums un smagums: divas puses vienai monētai
Pastāv uzskats, ka jaunība ir bezrūpīgas dzīves laiks, kad vēl nav jāuzņemas atbildība par ģimeni, darbu vai kredītiem. Taču bieži dzirdu arī gluži pretēju viedokli – tieši šobrīd uz pleciem gulstas vissmagākā spriedze, pārpilnība ar izvēlēm, lēmumu slogs un vēlme neizgāzties nākotnē. Realitātē abas šīs sajūtas var pastāvēt vienlaikus: brīvība dotas iespējas mēģināt, bet bailes kļūt atbildīgam tikai par visu notikušo ir nemitīgs pavadonis.Praktiski ieteikumi jauniešiem pašpalīdzībā
Lai jaunības posms nekļūtu tikai par neizsmeļamu stresu, uzskatu, ka ikviens var iemācīties pārvaldīt savus izaicinājumus. Tāpēc dalos ar dažiem ieteikumiem:1. Eksperimentē ar iespējām: Izmēģini vakara kursus, īslaicīgus projektus, vasaras darbu – neuzņemies visu uzreiz, meklē savu patieso interesi soli pa solim. 2. Plāno laiku un mērķus: Pieraksti dienas plānu, noteikti sev sasniedzamus (SMART) mērķus, izmēģini Pomodoro metodi mācībās. 3. Rūpējies par veselību: Regulāri kusties – izvēlies sporta veidu, kas sagādā patiesu prieku. Piemēram, kopā ar draugiem skrien rītos pirms skolas. 4. Ierobežo sociālo tīklu laiku: Katru mēnesi atvēli sev “digitālo detoksu” – vismaz vienu vakaru nedēļā pavadi, nelietojot telefonu. 5. Veido finanšu ieradumus: Mēģini ik mēnesi atlikt 10% no kabatas naudas vai algas iekrājumos. Ja ienākumu nav, sāc ar simboliskiem 2 eiro nedēļā. 6. Komunicē atklāti: Runā ar draugiem vai ģimeni par raizēm – ja nepieciešams, droši vēršos arī pie skolas psihologa. 7. Samierinies ar nelielām neveiksmēm: Neuztver katru kļūdu kā katastrofu – no kļūdām mācās. Analizē, kādas atziņas vari gūt no neveiksmes. 8. Attīsti jaunas prasmes: Pieraksties uz kursiem, kas saista, piemēram, programmēšanas pamati vai pieredzes apmaiņas projekti ar citiem jauniešiem. 9. Meklē mentoru: Sazinies ar cilvēkiem, kuri jau darbojas izvēlētajā jomā, un uzklausi padomus. 10. Atrodi līdzsvaru starp darbu un atpūtu: Ieplāno arī laiku vaļaspriekiem, lai novērstu izdegšanu.
Pieaugušo, skolas un sabiedrības atbalsta nozīme
Skolas sistēma Latvijā soli pa solim attīsta karjeras konsultāciju un emocionālo izglītību, taču vēl ir daudz darāmā. Pagājušajā gadā mūsu skolā ieviesa īpašu stundu emocionālās pratības attīstīšanai, kur, kopā diskutējot, daudzi skolēni pirmo reizi atklāti dalījās par savām trauksmēm un bažām. Esmu piedzīvojusi, ka tas palīdz gan iepazīt sevi, gan uzklausīt citus. Arī vecāku uzdevums nav “pateikt priekšā ceļu”, bet gan radīt drošu vidi, kur kļūdas nav apkaunojamas, mentori sniedz objektīvu atgriezenisko saiti bez pārliekas kritikas.No politikas puses būtu noderīgi nodrošināt jauniešiem plašāku pieeju psiholoģiskajam atbalstam skolās, valsts apmaksātām prakses vietām un atvieglot studentu finansiālo slodzi, kā arī tām ģimenēm, kur zināmas grūtības ar bērna izglītību. Šādas iniciatīvas pamazām parādās, bet, piemēram, pēc Eurostat pētījumiem, Latvijā joprojām zemāks sociālais atbalsts salīdzinājumā ar dažām citām ES valstīm.
Pretargumenti un to atspēkojums
No malas raugoties, jaunība tiešām var šķist visvieglākā dzīves fāze: nevajag rūpēties par ģimenes budžetu, nav kredītu, pastāv liela rīcības brīvība. Taču šī brīvība slēpj sevī arī risku kļūdīties, baiļu slogu un neziņu par nākotni. Daudzi jaunieši šodien piedzīvo trauksmi tieši tādēļ, ka izvēļu ir pārāk daudz un nav skaidrs, kādas būs to sekas. Tāpēc jāatsakās no priekšstata, ka jaunība ir tikai prieka un atpūtas laiks – tā ir realitāte ar gan vieglām, gan smagām pusēm, kas katram atklājas citādi.Secinājums
Apkopojot teikto, nav vienas vienkāršas atbildes uz jautājumu – vai viegli būt jaunam. Katram savs ceļš cauri šim posmam, bet to vienmēr pavada gan iekšējie identitātes meklējumi, gan ārējais spiediens, gan arī unikālas priekšrocības, kas sagatavotas tieši šim vecumam. Turklāt mūsdienu Latvijā iespēju daudzveidība vienam var kļūt par atspēriena punktu, citam – radīt jūtamu apjukumu.Gribu iedrošināt katru lasītāju – uztvert jaunību kā ceļu, kurā ļauts gan kļūdīties, gan augt. Sāc ar kodolīgu dienasgrāmatas ierakstu par savām domām un izvēlēm, runā ar draugiem vai mācies no citu pieredzes. Katra nākamā diena ir kā vēl neatvērusies lapa – tikai mēs paši varam izvēlēties, kā to aizpildīt.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties