Vispārcilvēciskās vērtības izglītībā un audzināšanā: praktiskas metodes
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 17.01.2026 plkst. 13:11
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 17.01.2026 plkst. 12:53
Kopsavilkums:
Uzziniet, kā ieviest vispārcilvēciskās vērtības izglītībā un audzināšanā ar praktiskām metodēm; saņemsiet idejas, aktivitātes un vērtēšanas rīkus skolai.
Ievads
Vispārcilvēciskās vērtības izglītībā un audzināšanā ir viena no stūrakmeņiem, kas palīdz jaunajai paaudzei veidoties ne tikai par labiem speciālistiem, bet arī par atbildīgiem un empātiskiem sabiedrības locekļiem. Šīs vērtības aptver tādas īpašības kā cieņa, godīgums, atbildība, empātija, tolerance, solidaritāte, kritiskā domāšana un radošums. Latvijas izglītības sistēmā, īpaši pēc kompetenču pieejas ieviešanas, vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšana ir kļuvusi vēl aktuālāka. Mūsdienu mainīgajā un daudzveidīgajā pasaulē ir svarīgi ne tikai apgūt zināšanas, bet arī iegūt prasmes un attieksmes, kas balstītas uz ētikas un humānisma pamatiem.Šīs esejas mērķis ir parādīt, kā sistemātiski iedzīvināt universālas vērtības mācību procesā, audzināšanā un skolēnu ikdienā. Analizēšu teorētiskās nostādnes, praktiskas metodes, izaicinājumus un piedāvāšu konkrētus piemērus no Latvijas izglītības vides, lai atklātu vērtību audzināšanas nozīmi un iespējas tās attīstībā.
Teorētiskā bāze: kas ir vispārcilvēciskās vērtības
Vispārcilvēciskās vērtības ir normas un ideāli, kas ir atzīti un cienīti neatkarīgi no tautības, reliģijas vai laikmeta. Tās atšķiras no kultūrspecifiskām vērtībām ar savu universālumu: piemēram, cieņa pret otru, godīgums, empātija ir vērtības, kas ir svarīgas ikvienā sabiedrībā. No psiholoģiskā skatu punkta vērtības palīdz veidot stabilu un motivētu personību. Socioloģiski – tās viedē kopienas saliedētību un attīsta sociālo kompetenci. Ētikas ziņā tās palīdz izvēlēties pareizu rīcību sarežģītās situācijās.Latvijā vērtību izglītības nozīme nostiprināta tādos dokumentos kā Izglītības attīstības pamatnostādnēs un skolēnu mācību saturā. Starptautiski – UNESCO un Eiropas Padomes uzsver iekļaujošu, uz vērtībām vērstu pieeju izglītībai. Šādas vērtības palīdz ne tikai akadēmisko sasniegumu uzlabošanā, bet arī drošības sajūtas, pašcieņas un kopienas apziņas veidošanā. Latvijas valsts prezidenta Egila Levita uzsvērums par cieņu kā galveno sabiedrības attīstības kritēriju sasaucas ar šiem principiem.
Galvenās vispārcilvēciskās vērtības izglītībā – definīcijas un praktiska nozīme
Cieņa
Cieņa izpaužas kā attieksme pret līdzcilvēkiem, viņu domām un atšķirībām. Latvijā šī vērtība tiek atspoguļota, piemēram, Dainās – “Cienīt ļaudis, godāt savu zemi.” Skolā cieņu māca, uzklausot katra skolēna viedokli, nepieļaujot pazemošanu starp bērniem, izveidojot skaidrus, draudzīgus noteikumus.Godīgums un atbildība
Atbildība pret saviem darbiem – gan sekmēm, gan attiecībām klasē – ir neatņemama. Godīgums nozīmē nestāstīt nepatiesību, atzīt savas kļūdas, dot un turēt solījumus. Skolotājs var veicināt godīgumu, kopā analizējot kļūdas un uzslavējot atklātu, atbildīgu rīcību.Empātija un līdzjūtība
Šīs vērtības attīsta spēju saprast citu jūtas un situāciju. Skolās tās trenē ar emocionālās inteliģences vingrinājumiem, stāstot literāros piemērus (piemēram, Annas Brigaderes darbos par bērnu emocijām), lomu spēlēm un pašrefleksijai veltītiem uzdevumiem.Tolerance un sadarbība
Sabiedrībā, kurā dzīvo dažādu kultūru, tautību un uzskatu cilvēki, tolerance un prasme sadarboties ir it īpaši nozīmīgas. Latvijā, kur ir gan latvieši, gan krievvalodīgie, gan citas etniskās grupas, skolās īpaši tiek akcentēts cieņpilns dialogs un komandas darbs, piemēram, kopīgos projektos.Solidaritāte un sociālā taisnīguma apziņa
Tas nozīmē ne tikai palīdzēt līdzcilvēkiem, bet arī saprast sabiedrības kopējās vajadzības. Skolas bieži organizē ziedojumu vākšanas akcijas, talkas, apmeklē seniorus, tā attīstot solidaritāti.Radošums, ziņkāre, kritiskā domāšana
Mūsdienu Latvijas izglītībā šīs vērtības nozīmē nebaidīties eksperimentēt, uzdot jautājumus, izvērtēt informāciju. Literatūras stundās tiek analizētas dažādas ētiskas situācijas, bet dabaszinātnēs – risināti reāli izaicinājumi un meklētas inovatīvas pieejas.Vērtību iekļaušana izglītības sistēmā
Formālā mācību programma
Vērtību ieaudzināšanai nepieciešami caurviju elementi visos mācību priekšmetos. Piemēram, latviešu literatūras stundās var analizēt Raini vai Aspaziju, uzdodot jautājumus par varoņu izvēlēm un vērtībām. Vēsturē – apspriest, kā rīkojušies dažādi cilvēki krīzes brīžos. Daudzskaitlīgā sabiedrībā īpaša loma ir valsts svētku svinēšanai, kas attīsta piederības izjūtu.Neformālā mācība
Projektu nedēļas, tematiskie pulciņi un skolēnu pašpārvalde ļauj skolēniem praktiski piedzīvot vērtību nozīmi. Piemēram, izveidojot palīdzības akciju Ukrainas bēgļiem, skolēni paši plāno, vada aktivitātes, apgūstot atbildību, empātiju un sadarbību.Slēptā mācība
Vērtības “iestiepjas” arī tajā, kā skolā tiek sagaidīti skolēni, kā tiek risināti konflikti un kāds ir skolotāju piemērs ikdienas komunikācijā. Ja skolotājs pats parāda atklātību, laipnību, uzklausa un atzīst savas kļūdas, tas iedvesmo skolēnus rīkoties līdzīgi.Ģimenes loma
Regulārs dialogs ar vecākiem par vērtību audzināšanu stiprina sadarbību – skolā ieviestās vērtības dzīvo arī mājās, ja tās tiek izrunātas un ievērotas gana konsekventi. Skolas ziņu lapas un vecāku sapulces var veltīt vērtību tēmai.Pedagoģiskās metodes un pieejas vērtību iedzīvināšanai
Skolotāja modelēšana
Svarīgi, lai skolotājs pats ar savu uzvedību demonstrē vērtības – taisnīgumu, cieņu, gatavību atvainoties. Piemēram, pēc stundu noslēguma ieviest īsu pārdomu brīdi, kurā kopīgi analizē kļūdas un sasniegumus.Dialogs un diskusija
Sokrātiskā diskusija ļauj skolēniem analizēt ētiskas dilemmas, piemēram, diskutēt par “Sēņu vecīša” pasakas varoņu rīcību. Skolotājs uzdod atvērtus jautājumus, veicina drošu, cienošanu attieksmi.Projekttīkla mācīšanās
Skolēni īsteno kopīgus projektus, piemēram, vides sakopšanas akcijas vai palīdz senioriem pagastā, attīstot solidaritāti un komandas prasmes.Lomu spēles
Emociju spektra atpazīšanu var trenēt arī ar lomu spēles palīdzību, attēlojot konfliktu situācijas un pēc tam reflektējot kopā. Piemēram, inscenēt izdomātu situāciju starp draugiem un analizēt, kā to atrisināt.Kooperatīvā mācīšanās
Strādājot nelielās grupās, skolēni iemācās sadalīt pienākumus, sarunāties un sasniegt vienotu rezultātu, apgūstot cieņu un sadarbību.Restoratīvā prakse
Šī pieeja paredz problēmu risināšanu, nevis vainīgo sodīšanu, piemēram, izrunājot notikušo ar visiem iesaistītajiem klases rīta aplī un kopīgi meklējot risinājumu.Pakalpojumu mācīšanās
Brīvprātīgais darbs – vai nu palīdzot dzīvnieku patversmē, vai organizējot talku apkārtnē – palīdz skolēniem izprast kopības un atbildības sajūtu.Praktiskas ikdienas aktivitātes vērtību nostiprināšanai
- Rīta aplis, kurā katrs pastāsta vienu labo darbu, ko veicis vakar. - Klases “vērtību stūrītis”, kur uz afišas tiek uzrakstīta nedēļas vērtība. - Regulāra vērtību dienasgrāmatas rakstīšana, kur skolēns reflektē par savu uzvedību. - “Pateicību kaste” – ikviens var iemest lapiņu ar paldies kādam klasesbiedram. - Skolēnu vadīti pasākumi, piemēram, “diena bez telefona”, kas liek aizdomāties par uzmanību līdzcilvēkiem. - Īsas mini-stundas, piemēram, 15 minūšu aktivitāte par ētisku lēmumu pieņemšanu.Individuālā pieeja: darbs ar skolēnu dažādību
Latvijas skolās arvien biežāk sastopami audzēkņi ar ļoti atšķirīgām pieredzēm un vajadzībām. Svarīgi pielāgot uzdevumus vecumam un interesēm, atbalstīt talantus un stiprināt katra skolēna pozitīvās īpašības. Strādājot ar bērniem, kuriem ir uzvedības grūtības, jāiesaista atbalsta personāls un jāveido ilgtermiņa plāns, kas balstīts uz pozitīvu stiprinājumu, nevis tikai sankcijām.Sadarbība ar ģimeni un kopienu
Latvijā daudzas skolas ir cieši saistītas ar vietējo kopienu, piemēram, piedalās kultūras pasākumos, talkās, sadarbībā ar pašvaldību un bibliotēku. Vecāku sapulces, kopīgas sporta dienas un brīvprātīgā darba akcijas palīdz skolēniem piedzīvot vērtības ikdienā, redzot tās piemērus reālajā dzīvē. Arī kontakti ar vietējām nevalstiskām organizācijām paplašina skolēnu redzesloku un stiprina solidaritāti.Vērtību novērtēšana un mērīšana
Lai saprastu, vai vērtību audzināšana ir efektīva, skolotāji regulāri vērtē ne tikai akadēmiskos, bet arī uzvedības un attieksmes rādītājus. Tiek izmantoti gan kvantitatīvi dati (piemēram, disciplināro pārkāpumu skaits), gan kvalitatīvi – aptaujas, skolēnu un vecāku atsauksmes, refleksijas dienasgrāmatas. Skolas bieži izstrādā īpašas rubrikas, kurās vērtē sadarbību, atbildību, empātiju.Izaicinājumi un risinājumi
Bieži vien izaicinājumu rada laika un resursu trūkums, viedokļu dažādība sabiedrībā, kā arī mediju ietekme. Risinājumi ietver mūsdienīgu mācību materiālu izmantošanu, digitalizētu pašrefleksijas praksi, skolotāju sadarbības tīklu veidošanu, iecietības un atvērtības veicināšanu daudzveidīgā skolēnu vidē. Jāapzinās, ka vērtību audzināšanas augļi nebūs redzami uzreiz – tas ir ilgtermiņa process.Skolas līmeņa plāns
1. mēnesī tiek veikta vērtību audzināšanas pašnovērtējuma anketa, 2.–3. mēnesī izvēlēta pilotklase, kurā sāk ieviest rīta apli un vērtību stūrīti. 4.–6. mēnesī skolotāji apmeklē apmācības par vērtību audzināšanu. 7.–12. mēnesī ieviestas vērtību aktivitātes visā skolā, veikta pirmā gada izvērtēšana, pēc gada – plānots uzlabojumu cikls.Secinājumi
Vispārcilvēcisko vērtību izkopšana Latvijas izglītības sistēmā ir iespējama un nepieciešama. Tikai caur ilgstošu, pārdomātu darbu skolas, ģimenes un sabiedrības līmenī mēs varam nodrošināt, ka jaunieši izaugs par atbildīgiem un empatiskām personībām. Svarīgākais ir konsekvence, atvērts dialogs un sapratne: pietiek sākt ar vienu vērtību un soli pa solim veidot drošu, atbalstošu vidi, kur kļūdas tiek uzskatītas par izaugsmes iespēju.Priekšlikumi rīcībai
Sāciet ar vienu vērtību – piemēram, cieņu – un atvēliet laiku tās nostiprināšanai. Organizējiet rīta apļus, kur katrs var dalīties pieredzē. Iesaistiet skolēnus kā iniciatīvu autorus, uzticot vadīt aktivitātes. Atrodiet brīdi pārdomām par to, kā vērtību attīstība ietekmē klases atmosfēru un skolēnu motivāciju.Resursi
- Valsts izglītības satura centra materiāli - Sadarbības iespējas ar Latvijas Bērnu fondu, “Papardes zieds” - Apgāda “Zvaigzne ABC” mācību līdzekļi par vērtību audzināšanas metodiku - Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas fragmenti - "Skola2030" tematiskie materiāli par iekļaujošu izglītību---
Kopsavilkums: Vispārcilvēciskās vērtības nav tikai “skaisti vārdi” – tās ir darbaholiķis, kas skaļi vai klusi maina mūsu sabiedrību, dzīvi, skolu, ikvienu klasi. Tieši skolā, kur bērni pavadā lielu dienas daļu, šīm vērtībām ir vislielākais spēks. Ja mēs pratīsim iedzīvināt cienīgu, godīgu, uz empātiju un solidaritāti balstītu vidi, Latvijas nākotne kļūs vēl gaišāka.
---
Padoms skolotājam: Sāciet šodien – atgādiniet bērniem vienu vērtību, atzīmējiet to uz ziņojumu dēļa un ar laiku redzēsiet, kā tā izaug par klases kopīgu īpašību un lepnumu.
Piemēra jautājumi
Atbildes ir sagatavojis mūsu skolotājs
Kas ir vispārcilvēciskās vērtības izglītībā un audzināšanā?
Tās ir universālas normas un ideāli, piemēram, cieņa, godīgums, empātija un atbildība, kas veicina skolēnu kā pilnvērtīgu, atbildīgu sabiedrības locekļu veidošanos.
Kādas ir galvenās vispārcilvēciskās vērtības izglītībā?
Galvenās vērtības ir cieņa, godīgums, atbildība, empātija, tolerance, solidaritāte, radošums un kritiskā domāšana, kas palīdz skolēniem attīstīties gan personīgi, gan sabiedrībā.
Kādas praktiskās metodes var izmantot vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanai skolā?
Metodes ir rīta apļi, diskusijas, projektu darbi, lomu spēles, kooperatīvā mācīšanās un vērtību dienasgrāmatu rakstīšana, lai aktīvi attīstītu vērtības ikdienā.
Kāda ir ģimenes loma vispārcilvēcisko vērtību audzināšanā?
Ģimene stiprina skolā ieviestās vērtības ar dialogu un sadarbību, tā nodrošinot, ka tās tiek ievērotas un realizētas arī mājās.
Kāpēc vispārcilvēciskās vērtības izglītībā ir svarīgas Latvijas nākotnei?
Vērtības palīdz jauniešiem kļūt par atbildīgiem, empātiskiem cilvēkiem, kas ilgtermiņā stiprina sabiedrību un veido drošāku, solidārāku valsti.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties