Kā sociālie mediji maina pusaudžu dzīvi

Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 17.01.2026 plkst. 15:22

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: 17.01.2026 plkst. 14:26

Kopsavilkums:

Uzzini, kā sociālie mediji maina pusaudžu dzīvi: ietekme uz psihisko veselību, mācībām, identitāti un praktiski risinājumi skolēniem, vecākiem un skolotājiem.

Kā sociālie mediji ietekmē pusaudžus

Ievads

Vai esi kādreiz apturējis skatienu uz pulksteni un ieprātojies, cik ilgi esi jau "iestrēdzis" telefonā, pārskatot Instagram vai TikTok plūsmu? Daudzi Latvijas pusaudži atzīst – sociālie mediji nu ir kļuvuši par viņu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, piedāvājot gan iespējas, gan izaicinājumus. Sociālie mediji – t.i., dažādas tiešsaistes platformas, sākot no Facebook un draugiem.lv līdz TikTok un Snapchat – kļuvuši par digitālu telpu, kur jaunieši gan komunicē ar draugiem, gan pauž savu individualitāti, gan meklē informāciju vai vienkārši izklaidējas.

Šī tēma ir īpaši aktuāla Latvijas sabiedrībā, jo pēdējos gados gan starptautiskie, gan vietējie pētījumi (piemēram, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes aptaujas) uzrāda, ka vidējais ekrāna laiks Latvijas pusaudžiem arvien pieaug, un ar to nāk ne tikai priekšrocības, bet arī riski un jauni izaicinājumi psihiskajai veselībai, mācību rezultātiem un attiecībām.

Tātad, jāsecina – sociālie mediji pusaudžiem sniedz daudzveidīgas iespējas socializēties, attīstīt prasmes un pašizpausmi, taču vienlaikus tie var kļūt par neatbilstoša satura, salīdzināšanās un emocionāla spiediena avotu. Precīzāka izpratne par šiem aspektiem ir būtiska gan pašiem jauniešiem, gan vecākiem, skolotājiem un politikas veidotājiem.

Fons un mehānismi

Lai spriestu par sociālo mediju ietekmi, vispirms jāizprot to darbības principi. Platformas, kā Instagram, Youtube vai Facebook, balstās algoritmos, kas automātiski izvēlas, kuru saturu lietotājs redzēs savā plūsmā. Šie algoritmi analizē lietotāja klikšķus, komentārus, meklēšanas vēsturi, lai personalizētu piedāvāto saturu – tādēļ pusaudzis, kas bieži vēro sporta video, visbiežāk arī turpmāk redzēs tieši šādus klipus. Populārākās Latvijas jauniešu lietotnes ir Instagram, TikTok un, vēl nesen, draugiem.lv (kas šobrīd zaudē savu popularitāti).

Sociālajos medijos vizuālajam saturam ir milzīga nozīme – attēli, video, stāsti nosaka ne tikai komunikācijas stilu, bet arī to, kā indivīds sevi prezentē pasaulei. Tā, piemēram, komentāru un “like” (patīk) sistēma stiprina dažādu satura veidu izplatību, radot emociju kaskādi – prieku, kad kāds ieliek patīk, vai gluži otrādi, vilšanos, ja reakcijas trūkst. Šādas interaktīvas sistēmas pastiprina gan sociālās saites, gan konkurenci popularitātes dēļ.

Saskaņā ar SKDS datiem (2023), Latvijas pusaudži vidēji sociālajos medijos pavada vairāk nekā trīs stundas dienā, bet katram otram šis laiks ir vēl garāks brīvdienās. Interešu grupām un vecuma atšķirībām ir liela nozīme – piemēram, 16–18 gadus veci jaunieši biežāk izmanto Instagram, bet jaunākie – TikTok.

Sociālo mediju pozitīvā ietekme

Neraugoties uz bieži dzirdētajām bažām, sociālie mediji pusaudžiem sniedz arī paliekošas vērtības. Viens no galvenajiem ieguvumiem ir iespēja veidot un stiprināt sociālās saites. Piemēram, jaunieši, kas dzīvo mazpilsētās, izmantojot Discord, WhatsApp vai Facebook grupas, var atrast domubiedrus ar līdzīgām interesēm arī ārpus savas skolas vai apdzīvotās vietas. Latvijas Bērnu fonda veiktie pētījumi rāda, ka tiešsaistes atbalsta grupas un tematiski forumi var būt būtisks resurss pusaudžiem ar īpašām vajadzībām vai tiem, kas jūtas izolēti.

Tāpat sociālie mediji kļūst par radošuma platformu. Daudzi skolēni no Rīgas, Jelgavas vai Cēsīm izmanto Instagram portfeli, lai publicētu savas fotogrāfijas, vai Youtube – lai dalītos savās mūzikas interpretācijās. Šādā veidā paaugstinās pašapziņa un veidojas jaunas prasmes – video montēšana, digitālais dizains, programmēšana. RSU studentu izveidotās sabiedrisko iniciatīvu kampaņas pierāda, ka radošas idejas, ko sākotnēji publicē sociālajos medijos, var izvērsties par nozīmīgiem sabiedriskajiem projektiem.

Vēl viens būtisks guvums ir informācijas pieejamība. Piemēram, izglītojoši profili Instagram, kā "Zinātne skolās" vai "Ķīmija vienkārši", palīdz vienkāršā un vizuāli pieejamā veidā izskaidrot mācību saturu, papildinot tradicionālos avotus. Sociālie mediji ļauj mobilizēt jauniešus arī sabiedriskām aktivitātēm – no ziedojumu vākšanas līdz akcijām skolās (piemēram, Lielā Talka).

Negatīvā ietekme uz psihisko veselību

Taču katrai monētai ir otra puse. Pētījumi pierāda – pārmērīga sociālo mediju lietošana var radīt nopietnus draudus pusaudžu psihiskajai veselībai. Viena no visizplatītākajām problēmām ir salīdzināšanās ar citiem. Perfekti attēli Instagram vai gleznainās “story” privātās dzīves ainas var likt justies nepietiekamiem, radīt zemāku pašnovērtējumu un pat izraisīt ķermeņa tēla traucējumus. Daudzi pusaudži sacenšas, kurš uzņems iespaidīgāku pašbildi vai “sasniegs” vairāk skatījumu, un bieži vien tas saistās ar dārgām drēbēm vai rediģētiem attēliem, kas neatbilst īstenībai.

Latvijas Universitātes pētnieces Ditas Sondores darbi liecina, ka augstākā mērā tieši meitenēm ir tendence vērtēt savu vērtību pēc “like” un komentāru skaita, kas rada trauksmi un neveiklības sajūtu. Savukārt pastāvīgā informācijas plūsma un nepieciešamība būt vienmēr sasniedzamiem rada stresu, veicina uzmanības zudumu un var izraisīt depresīvus simptomus.

Ne mazāk bīstama ir atkarība no satura – nekontrolēta “scrollēšana” ilgstošā laika posmā samazina spēju koncentrēties un noved pie noguruma, kas ietekmē gan emocionālo, gan fizisko veselību. Turklāt, pieaug arī kiberhuligānisms – tiešsaistes draudi, apvainojumi, pazemošana vai pat šantāža (tā dēvētais “catfishing” vai “sexting”). Pusaudžu uzvedības problēmas bieži tiek saistītas ar anonimitātes sajūtu internetā – kā norāda psiholoģe Laura Ķīse, ar šo izaicinājumu īpaši saskaras Latvijas mazākajās pilsētās, kur identitātes noslēpšana šķiet drošība, taču sekas dažkārt ir vēl smagākas – emocionālais pārdzīvojums bieži noved pie attālināšanās no reālās vides un pat domām par sevi kaitēšanu.

Ietekme uz identitātes veidošanos un sociālo attīstību

Sociālo mediju vide ir interesanta ar to, ka tā ir kā eksperimentāla “telpa” – pusaudzis var izmēģināt dažādus tēlus, valodas, intereses un stilu. No vienas puses, tas palīdz atklāt, kādi mēs esam vai gribētu būt; no otras, rada apjukumu un neskaidrības, kas ir “es patiesībā” un ko sagaida publika. Digitālā identitāte spēlē arvien nozīmīgāku lomu – profils Instagram vai TikTok nereti ir pirmais priekšstats, ko citi par tevi iegūst. Rakstniece Inga Žolude savā prozā apraksta, ka pašizpausmes centieni sociālajos tīklos dažkārt kļūst par svarīgāko pašvērtējuma avotu, aizstājot tiešo mājienu no līdzcilvēkiem.

Tomēr tiešsaistes komunikācijai ir savi ierobežojumi – emodži, saīsinājumi un video nevar pilnībā aizvietot intonāciju, sejas izteiksmi, pieskārienu. Jaunieši skrien līdzi “like” kultūrai, kur atzinība ir viegli saskaitāma, bet galvenais – virspusēja. Šādi apstākļi var vājināt empātijas prasmes un padarīt grūtāku reālo attiecību veidošanu. Skolās Latvijā jau tiek novērota tendence, ka, piemēram, klases kopīgi atpūtas brīži pārvēršas klusās, paralēlās “čatošanās” sesijās, un sarunas dzīvajā kļūst retākas.

Sociālais spiediens – gan apzinātais, gan nemanāmi klātesošais – ir vēl viens būtisks aspekts. Piemēram, ja lielākā daļa draugu piedalās kādā interneta globālajā izaicinājumā (piemēram, "Ice Bucket Challenge" vai līdzīga mēroga akcijā Latvijā), rodas sajūta, ka arī pašam tas jādara, lai “iekļautos” grupā.

Ietekme uz mācībām, miegu un fizisko veselību

Liela daļa pusaudžu Latvijā atzīst, ka sociālo mediju lietošana nereti pārņem laiku, kas būtu jāpavada mācībām vai fiziskām aktivitātēm. Skolotāji norāda – uzmanības trūkums klasē bieži ir saistīts ar pārmērīgu viedierīču lietošanu brīvajā laikā. Neviens nav pārsteigts – ja prāts pierod pie ātrām, mazām uzmanības devām (īsi video vai attēli), tad lasīt garāku tekstu vai veikt matemātikas uzdevumu kļūst sarežģītāk.

Vēl viena būtiska problēma ir miega kvalitāte. Gaišā ekrāna gaisma izjauc dabiskā miega hormona – melatonīna – izdalīšanos, tāpēc pusaudži biežāk cieš no bezmiega un dienas laikā ir nervozi un noguruši. Fiziskā aktivitāte cieš dēļ sēdoša dzīvesveida – viedierīces tiek lietotas gultā, uz dīvāna vai pat ejot pa ielu. Ilgtermiņā tas rada risku aptaukošanai, stājas traucējumiem un pat veselības problēmām.

Šādos apstākļos skolās tiek ieviesti pasākumi: tehnoloģiju brīvie brīži, vecāku un skolēnu zināšanu uzlabošanas semināri, sporta aktivitātes ar mērķi sabalansēt fizisko un digitālo ikdienu.

Demogrāfiskās atšķirības un sociālekonomiskais konteksts

Ne visi pusaudži lieto sociālos medijus vienādi. Pētījumi rāda, ka meitenes biežāk izvēlas vizuālās platformas kā Instagram vai Pinterest un ir vairāk pakļautas izskata un pašvērtējuma jautājumiem, savukārt zēni priekšroku dod YouTube un datorspēļu kopienām. Rīgas un lielo pilsētu jaunieši biežāk izmanto vairākas starptautiskās platformas un runā angliski tiešsaistē, bet reģionos joprojām aktīva ir saziņa vietējās grupās, arī izmantojot draugiem.lv vai WhatsApp.

Konteksts ir svarīgs arī sociālekonomiskā ziņā: ģimenēs ar augstākiem ienākumiem ir ne tikai vairāk piekļuves dažādiem “gadgetiem”, bet biežāk arī lielāki riski, jo vecākiem trūkst laika uzraudzīt jauniešu digitālo dzīvi. Savukārt trūcīgākās ģimenēs pusaudži bieži jūtas atstumti, jo nevar atļauties jaunas ierīces vai atbalstīt populārākās tendences.

Latvijas nacionālie pētījumi uzsver – vispārinājumi šajā jautājumā ir bīstami. Katram gadījumam ir savas nianses, kas prasa līdzsvarotu pieeju.

Pierādījumi un metodoloģiskie aspekti

Lai izprastu sociālo mediju ietekmi, nepieciešama daudzpusīga pieeja. Piemēram, LU Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki izmanto kombinētu metodoloģiju – gan kvantitatīvas aptaujas (piemēram, "Cik stundas tu lieto sociālos tīklus nedēļā?"), gan dziļintervijas ar skolotājiem, psihologiem, vecākiem. Tā kā daudzos gadījumos nav viegli noteikt vai sociālie mediji izraisa noteiktas problēmas, vai tikai pastiprina jau esošās tendences, pētniekiem jābūt piesardzīgiem, analizējot cēloņsakarības.

Līdz ar to uzticamākie avoti ir tie pētījumi, kas seko dinamiskām izmaiņām ilgākā laika periodā vai balstās uz dažādām datu kombinācijām. Turklāt nepieciešams ievērot informācijas avotu uzticamību – piemēram, atsaukties uz Pusaudžu resursu centra ziņojumiem vai Latvijas Universitātes projektiem.

Praktiski ieteikumi un risinājumi

Pusaudžiem

Praktiskā līmenī pusaudžiem būtu vērtīgi apgūt digitālās higiēnas iemaņas – uzstādīt ekrāna laika ierobežojumus, izmēģināt “bez ekrāna” stundas pirms miega (tā uzlabosies gan atpūta, gan noskaņojums nākamajā dienā). Kritiskā mediju pratība – prasme atšķirt uzticamu informāciju no viltus ziņām – šodien ir vitāli svarīga. Emocionālās pašpalīdzības elementi, piemēram, runāt ar draugu vai uzticības personu, kad digitālajā vidē piedzīvoti apvainojumi, palīdz saglabāt emocionālo līdzsvaru.

Vecākiem un aizbildņiem

Vecāki varētu veidot atklātu sarunu ar bērnu, nevis tikai kontrolēt vai aizliegt – tas veicina uzticību un samazina nevēlamas uzvedības risku. Noteikumu elastība, atkarībā no bērna vecuma – laika ierobežojumi, noteiktas platformas, digitālais profils audits – padara šos procesus efektīvākus. Labs piemērs ir ģimenes “mediju vakari”, kad kopā izvērtē, kā tiek lietots laiks sociālajos tīklos. Ne mazāk svarīga ir vecāku pašu uzvedība – bērni bieži kopē pieaugušo paradumus.

Skolām un pedagogiem

Skolas jau tagad integrē mediju pratību savās programmās – piemēram, izglītošanas stundas par digitālo etiķeti, drošību internetā un informācijas kritiku. Skolotāji var organizēt “digitālos prakses projektus”, kur skolēni analizē, kā rodas viltus ziņas vai kā algoritmi izvēlas saturu, tādējādi nostiprinot kritisko domāšanu. Mācību procesā tehnoloģiju lietošana jāregulē – piemēram, pārtraukumos iesakot nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, nevis tikai sērfot internetā.

Politikas veidotājiem un tehnoloģiju uzņēmumiem

No politikas puses aktuāli jautājumi ir algoritmu atvērtība, datu aizsardzība un piekļuves vieglums profesionālai palīdzībai. Izglītojošas kampaņas – piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra organizētās akcijas bērnu un jauniešu veselības veicināšanai – ir efektīvs instruments ilgtermiņa pārmaiņām.

Kontrargumenti un to izvērtējums

Ir izplatīts viedoklis, ka sociālie mediji nav paši par sevi nevēlami – tie ir tikai rīki, un atbildība gulstas individuālā lietotāja pusē. Daži norāda, ka tieši sociālie mediji atrodas uz tehnoloģiju attīstības priekšplāna un sniedz izcilus resursus izglītībai, sadarbībai un jaunu draudzību veidošanai. Svarīgi atzīmēt – šie argumenti ir pamatoti; lietotāja izglītošana, pašregulācija un labās prakses izplatīšana ļauj izmantot sociālo platformu potenciālu pozitīvi.

Tomēr, praksē ne visiem pusaudžiem vai viņu vecākiem ir līdzvērtīgi resursi vai zināšanas. Tādēļ tikai izglītošana bez platformu atbildības vai valsts uzraudzības nav pietiekama. Vislabākie rezultāti tiek sasniegti, apvienojot izglītošanu ar tehniskiem un regulatīviem risinājumiem.

Secinājums

Apkopojot, sociālie mediji pusaudžu dzīvē ir kā pamīšus risks un iespēju telpa – tie palīdz socializēties, attīstīt talantus un iegūt zināšanas, bet vienlaikus pakļauj jauniešus emocionālām, psiho-fiziskām un akadēmiskām grūtībām. Risinājumi būs ilgtspējīgi tikai tad, ja visi – jaunieši, vecāki, skolotāji un platformu veidotāji – strādās kopā, lai radītu drošu, uz informāciju un atbalstu balstītu digitālo vidi.

Izveidojot personīgo digitālās higiēnas plānu vai veicot “digitālo detoksu” uz nedēļu, ikviens pusaudzis var pārliecināties, kā izmainās viņa ikdiena – uzlabojas miega kvalitāte, palielinās brīvais laiks, uzlabojas attiecības ģimenē un draugu lokā. Nākotnē būtiski būs turpināt vietējos pētījumus un ilgstoši analizēt algoritmu ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām Latvijā.

Sociālie mediji ir un paliks ikdienas sastāvdaļa – jautājums tikai, kā mēs paši iemācīsimies ar tiem sadzīvot, lai veidotu sevi par zinošiem, pārliecinātiem un saticīgiem sabiedrības locekļiem.

Piemēra jautājumi

Atbildes ir sagatavojis mūsu skolotājs