Dienasgrāmata: vai vērts rakstīt? Ieguvumi un padomi

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: šodien plkst. 8:07

Kopsavilkums:

Atklāj dienasgrāmatas rakstīšanas ieguvumus, iemācies pašizziņu un emocionālo atvieglojumu skolēniem Latvijā ar praktiskiem padomiem 📔

Ievads

Dienasgrāmata – šis nelielais, bieži vien slepenībā turētais pierakstu klade vai fails, katram nozīmē ko citu. Kādam tā ir bērnības nošu burtnīca ar prieka brīžiem, citam – saraksts ar sapņiem un ikdienas pārdomām. Arī Latvijas kultūrā dienasgrāmatu rakstīšana ir sena tradīcija: no pirmo brīvvalsts laiku skolēnu piezīmēm līdz izsūtījuma atmiņu pierakstiem. Mūsdienās, kad digitālā vide pārņem teju katru dzīves jomu, perspektīva par dienasgrāmatu šķiet gan pievilcīga, gan nedaudz arhaiska. Tomēr jautājums „Vai man ir vērts rakstīt dienasgrāmatu?” nezaudē savu aktualitāti. Šajā esejā es apskatīšu, kāpēc dienasgrāmatas rakstīšana var kļūt par vērtīgu pavadoni pašizziņai un emocionālai labsajūtai, piedāvājot piemērus no latviešu literatūras, tradīcijām un izglītības pieredzēm, kā arī praktiskus ieteikumus, kas mudina ikvienu izmēģināt šo introspektīvo ieradumu.

Dienasgrāmatas rakstīšanas galvenie ieguvumi

Emocionālā atvieglošana

Viens no dienasgrāmatas rakstīšanas būtiskākajiem ieguvumiem ir iespēja droši izrakstīt savas domas un jūtas. Tā ir vieta, kur nav jābaidās no ārējās kritikas vai pārpratumiem – tikai tu pats un papīrs. Latviešu rakstniecībā un tradīcijās šis aspekts atspoguļojas, piemēram, Annas Brigaderes triloģijā "Dievs, daba, darbs", kur pieredzes, ieradumi un dvēseles pārdomas tiek atklātas tieši caur personīgo skatījumu un emocionālo refleksiju, ko varētu salīdzināt ar dienasgrāmatas ierakstiem. Arī psihologi atzīst rakstīšanas terapeitisko nozīmi: regulāra domu izlikšana palīdz mazināt stresu un trauksmi, ļaujot cilvēkam sakārtot savas jūtas. Daudzi skolēni Latvijā atzīst, ka brīžos, kad šķiet, ka nav ar ko padalīties, dienasgrāmata kļūst par uzticamu „sarunu biedru”, kas palīdz atvieglot prātu un rast risinājumus.

Pašizziņa un personīgā attīstība

Latviešu literatūrā bieži tiek pausta doma par pašizziņas nozīmi. Imanta Ziedoņa „Epifānijas” un vizionārie ceļojumi pa Kurzemi vai Māra Bērziņa „Svina garša” – tās ir grāmatas, kas patiesībā balstās uz dziļu sevis izzināšanu un refleksiju. Arī dienasgrāmata ikvienam cilvēkam piedāvā līdzīgu ceļu – iespēju paskatīties uz savu dienu, piedzīvoto un sajūtām no malas, apzināt vērtības un ieraudzīt savu attīstību laikā. Pierakstot, kas šodien noticis, ko esmu sajutis vai uzzinājis, mēs mācāmies analizēt savu rīcību, uzlabojam kritisko domāšanu un paaugstinām pašapziņu. Vēl svarīgāk – ilgtermiņā šie pieraksti sniedz informāciju par to, kā esmu mainījies, kādus dzīves mērķus esmu sev izvirzījis un sasniedzis.

Atmiņu saglabāšana un dzīves liecība

Līdzīgi kā tautasdziesmas un dzimtas vēstures pieraksti saglabā tradīcijas, dienasgrāmata kļūst par mūsu pašu personīgo arhīvu. Ikvienā ģimenē pastāv stāsti, kas nodoti no paaudzes paaudzē – gan pašu rakstīti, gan mutiski. Domājot par, piemēram, Aleksandra Čaka dzeju, kas memorē laikmeta pulsāciju, arī mēs, rakstot dienasgrāmatu, veidojam liecību par savu laiku. Šādi pieraksti ne vien ļauj atskatīties uz pagātnes notikumiem, bet arī palīdz labāk izprast savus lēmumus un dzīves ceļu. Turklāt, ja kādreiz servirēsim šos pierakstus saviem bērniem vai mazbērniem, tie kļūs par neatņemamu dzimtas vēstures daļu, kas ļauj izjust saknes.

Radošuma un rakstītprasmes attīstība

Ir latviešu valodā teiciens: „Kam nav pierakstīts, tam nav noticis.” Rakstīšana attīsta ne vien valodas bagātību un izteiksmes prasmes, bet arī trenē radošo domāšanu. Dienasgrāmatu rakstot, mēs aizvien brīvāk spējam izteikt savas domas, aprakstīt notikumus, pārdomāt idejas, radīt stāstu fragmentus vai pat dzejas rindas. Tādi meistari kā Rainis un Aspazija ir atstājuši apjomīgus pierakstus, kas dažbrīd šķiet kā personīgās dienasgrāmatas. Šī rakstīšanas pieredze noder arī mācoties – sacerējumu, esejas vai projekta darbu izstrādei. Ar laiku kļūst vieglāk noformulēt domas, izvēlēties piemērotus vārdus, strukturēt tekstu gan latviešu, gan svešvalodās.

Praktiski padomi, kā efektīvi sākt un turpināt rakstīt dienasgrāmatu

Dienasgrāmatas formāta izvēle

Katram cilvēkam piestāv savs rakstīšanas veids: vienam tuvāk stāv ar roku rakstīta klade ar skaistu grāmatzīmi; citam – digitāls vietnes žurnāls vai dokuments datorā. Papīra dienasgrāmata dod taktilu sajūtu, ļauj radīt piezīmes, skices vai līmēt klāt fotoattēlus. Savukārt digitālā versija ļauj ātri meklēt pēc atslēgvārdiem, pievienot video, piemēram, balss ierakstus vai fotogrāfijas. Gan vienā, gan otrā gadījumā ir svarīgi, lai izvēlētā forma der ikdienas tempu un rakstītājam sagādātu prieku.

Rakstīšanas paraduma izveidošana

Lai rakstīšana nepaliktu tikai kā noskaņas uzplūds, ir vērtīgi noteikt konkrētu rakstīšanas brīdi. Daudziem palīdz ieviest nelielu rituālu – pie tējas krūzes vakara mierā atvērt savu kladi vai, pirms izslēgt telefonu naktī, atvērt digitālo piezīmju lietotni. Nav jāuztraucas, ja ieraksts ir tikai pāris teikumi. Svarīgākais ir regularitāte, nevis apjoms. Dažkārt ir noderīgi uzdot sev jautājumus: „Kas mani šodien pārsteidza?”, „Ko es vēlētos izdarīt citādi?” – tas palīdz pārvarēt tukšuma sajūtu un neļauj atlikt rakstīšanu.

Rakstīšanas blokāžu pārvarēšana

Ir pavisam normāli, ka reizēm šķiet – nav ko rakstīt vai ka domas nav pietiekami svarīgas. Tieši šajos brīžos ir jāatceras, ka dienasgrāmata ir tikai tava vieta – šeit nav vērtētāju, nav kļūdu. Ir pieļaujams paužot arī nepilnīgas un nesakarīgas domas; galvenais – dot sev vaļu izteikties. Ja šķiet, ka nav par ko rakstīt, var vienkārši aprakstīt kādu redzētu ainu, sarunu, sapni vai, piemēram, dabu, kas Latvijā mainās tik izteiksmīgi līdzi gadalaikiem.

Iespējamie izaicinājumi un to risinājumi

Laika trūkums

Daudzi skolēni un studenti Latvijā atzīst, ka starp skolu, pulciņiem un ģimenes pienākumiem laika sev nepietiek. Taču 5–10 minūšu īsi ieraksti bieži vien nes vairāk vērtības nekā gausi rakstīti romāni. Galvenais ir izvēlēties ērtu brīdi un padarīt rakstīšanu par dienas neatņemamu sastāvdaļu – piemēram, pirms gulētiešanas, kā to savās atmiņās minēja dzejniece Vizma Belševica.

Privātuma un drošības jautājumi

Dienasgrāmata ir ļoti intīma vērtība, un ir saprotamas bažas, ka kāds to varētu atrast. Papīra dienasgrāmatu var paslēpt drošā vietā – atvilktnē vai skapītī, var izmantot atslēdziņu vai pat šifrēt vēstījumu ar simboliem, kā bērnībā rakstīja daudzi. Digitālajām dienasgrāmatām ir iespēja šo failu aizsargāt ar paroli vai izmantot īpašas aplikācijas, piemēram, „Diarium” vai „Journey”, kas piedāvā ērtu piekļuves nodrošinājumu.

Bailes no sevis atklāšanas

Bieži emocionāli klupieni vai nepatīkamas pārdomas liek sevī noslēgties. Tomēr pieņemot faktu, ka nav jābūt perfektam, dienasgrāmata kļūst par drošu telpu pat nepieņemamām domām. Rakstīt par neveiksmēm, kļūdām vai trauksmi palīdz tās pārstrādāt. Katru reiz, kad ļaujamies brīvai izpausmei, mūsu pašapziņa aug: kā raksta Māra Zālīte savos biogrāfiskajos romānos, vienīgi autentiskums ļauj dziedināt dvēseli.

Dienasgrāmata mūsdienu kontekstā

Digitālā un sociālā dimensija

Mūsdienās daudzi izvēlas uzturēt digitālu „dienasgrāmatu” – blogu vai video platformas, kuros iti kā dienasgrāmatu tradicionālā nozīmē aizvieto interneta dienasgrāmata (tā dēvētais blogs vai vlogs). Atšķirība starp šiem risinājumiem ir privātuma līmeņos: tradicionālā dienasgrāmata ir jāskatās tikai pašam, savukārt publiski rakstīšana sociālajos tīklos vai blogā piesaista lasītāju vērtējumu. Šeit svarīgi novilkt līniju – ko vēlos dalīt ar citiem, ko paturēt sev. Turklāt digitālās dienasgrāmatas atvieglo darbu ar multimediju, ļauj apvienot tekstu ar fotogrāfiju, skaņu vai video.

Emocionālā ietekme

Plašā izvēle starp privāto un publisko rakstīšanu ļauj pielāgot pieredzi sev. Ja pastāv vēlme attīstīt savas rakstīšanas prasmes, iegūt atsauksmes, blogs var būt lieliska platforma. Ja tomēr vēlies saglabāt īstu privātu pieredzi, klasiskā dienasgrāmata sniedz sirdsmieru. Taču jāatceras, ka publiskā rakstīšana var radīt spiedienu asociēties ar citu viedokļiem un bažām par sabiedrības reakciju. Tādēļ ir svarīgi domāt par savu emocionālo robežu.

Noslēgums

Atbildot uz jautājumu – „Vai man ir vērts rakstīt dienasgrāmatu?” – secinu, ka šis ieradums ir vērtīgs ikvienam neatkarīgi no vecuma vai dzīves situācijas. Dienasgrāmata nest tikai palīdzību emocionālai atslodzei vai radošām prasmēm; tā ir instruments pašizziņai, kritiskās domāšanas attīstīšanai, atmiņu saglabāšanai un pat sava veida garīgās bagātības vairošanai. Ikdienas pieraksti palīdz noķert mirkļus, ko citādi varētu aizmirst, un stiprina saikni ar sevi. Tā ir tradīcija, kas pazīstama arī Latvijas literatūrā un ģimenēs, un nav iemesla tā nebūtu derīga arī šodien.

Tādēļ mudinu ikvienu – neatkarīgi, vai esi skolēns, students vai pieaudzis cilvēks –, iemēģināt šo it kā vienkāršo, bet dzīvē ļoti dziļo pašizziņas rīku. Sāc ar pāris teikumiem, uzzīmē, pievieno fotogrāfiju, mēģini pavērot, kā ar laiku mainās tavs skats uz dzīvi. Tu būsi pārsteigts, cik daudz spēka un atziņu atradīsi pats sevī tieši caur šo brīvo pierakstīšanu.

---

Pielikums: Papildu iedvesmai

Iespējamās tēmas pirmajiem ierakstiem: - „Kas šodien bija visinteresantākais notikums?” - „Par ko esmu pateicīgs šajā dienā?” - „Kā es jūtos tagad un kāpēc?” - „Ko gribētu izdarīt līdz nākamai nedēļai?” - „Kādu grāmatu/s filmu/s dziesmu ieteiktu sev nākotnē?”

Ieteicamā literatūra un resursi: - Annas Brigaderes „Dievs, daba, darbs” – bērnības pieredžu apraksts ar dienasgrāmatai līdzīgu vaļsirdību - Vizmas Belševicas atmiņu grāmatas – par sevī vēršanos un iekšējo dialogu - Imanta Ziedoņa „Epifānijas” – pārdomas, kas kalpo kā ideju avots refleksijai - Latviešu folkloras krātuves resursi – iedvesmai, kā cilvēki dažādos laikos pierakstījuši dzīvi - Prakses resurss: mājaslapa „Dienasgramata.lv” – dažādi iedvesmas avoti un praktiski padomi (interneta meklējumos iespējams atrast arī vairākus digitālu dienasgrāmatu rīkus latviešu valodā)

Lai piepildīta un domām bagāta pierakstīšana!

Piemēra jautājumi

Atbildes ir sagatavojis mūsu skolotājs

Kādi ir dienasgrāmatas rakstīšanas ieguvumi skolēniem?

Dienasgrāmatas rakstīšana palīdz izprast savas emocijas, samazina stresu un stiprina pašizziņu. Tā veicina arī rakstītprasmi un radošumu.

Kā dienasgrāmata palīdz attīstīt personību un pašizziņu?

Dienasgrāmata ļauj analizēt piedzīvoto, attīstīt kritisko domāšanu un izvērtēt dzīves mērķus. Tā palīdz labāk iepazīt sevi.

Kādu nozīmi Latvijas kultūrā ieņem dienasgrāmatas rakstīšana?

Dienasgrāmatas rakstīšana Latvijā ir sena tradīcija, kas saglabā atmiņas un veido personīgo vēsturi. Tā ir svarīga arī dzimtas stāstu nodošanai.

Kādi praktiski padomi ir, lai sāktu rakstīt dienasgrāmatu?

Izvēlies sev piemērotāko formātu – papīra vai digitālu, raksti regulāri un nekritizē savas domas. Svarīgākais ir būt patiesam pret sevi.

Kādi ir radošuma un rakstītprasmes ieguvumi no dienasgrāmatas rakstīšanas?

Dienasgrāmata palīdz brīvāk izteikt domas, uzlabo valodas prasmes un trenē teksta struktūru. Šī pieredze noder arī sacerējumu rakstīšanā.

Uzraksti manā vietā sacerējumu

Tagi:#izglitiba #dienasgramata #essajs