Zemestrīces drošība: ko darīt pirms, zemestrīces laikā un pēc tās
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 28.01.2026 plkst. 15:18
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 27.01.2026 plkst. 7:04
Kopsavilkums:
Uzzini, kā rīkoties pirms, zemestrīces laikā un pēc tās, lai aizsargātu sevi un savu apkārtni no zemestrīču radītajiem riskiem.
Ievads
Zemestrīces ir viena no tām dabas stihijām, kas nereti pārsteidz cilvēkus negaidīti, rada milzīgus postījumus un apdraud gan dzīvības, gan mantas visā pasaulē. Lai gan Latvijā zemestrīces nav biežas, tomēr globālā mērogā tās ik gadu prasa simtiem, pat tūkstošiem dzīvību, kā arī iznīcina apdzīvotas vietas, infrastruktūru un kopienu iztikas avotus. Piemēram, 1988. gadā Armēnijas Spitakas zemestrīce un 2011. gada zemestrīce Japānā ir uzskatāmi pierādījumi tam, cik neprognozējamas un postošas var būt šīs dabas parādības. Un arī Latvijā – vairāki vāji seismiski notikumi (piemēram, Sāremā 1976. gadā reģistrētā vibrācija) lika rasties jautājumam: vai esam gatavi negaidītam satricinājumam? Zemestrīces cēloņi meklējami Zemes garozas tektoniskajās plātnēs, kas savstarpējās spriedzes un pārvietošanās rezultātā izraisa augsnes vibrācijas. Šīs kustības var būt vieglas – tādas, ko cilvēks vispār nepamana, vai arī graujošas, izraisot ēku sabrukšanu, infrastruktūras bojājumus, kā arī, piekrastes reģionos, pat cunami viļņus.Šī eseja vērsta uz to, lai detalizēti izskaidrotu, kā Latvijas un citu valstu iedzīvotājiem rīkoties pirms, zemestrīces laikā un pēc tās, lai aizsargātu savu un līdzcilvēku dzīvību, kā arī samazinātu postījumus. Esejā aplūkošu būtiskākos sagatavošanās soļus, drošas rīcības principus satricinājuma brīdī un darbības pēc zemestrīces – lai kopīgi, ar zināšanām un atbildību, kļūtu noturīgāki pret šīs stihijas izaicinājumiem.
Zināšanas un sagatavošanās pirms zemestrīces
Izpratne par zemestrīču dabu un riskiem
Jebkurai aizsardzībai pret dabas katastrofām pamatā jābūt sapratnei par šo parādību raksturu. Zināms, ka zemestrīces rodas, kad Zemes garozas plātnes, kas visu laiku “spiežas” viena pret otru, pēkšņi atbrīvo sakrājušos spriedzi – to apraksta ģeoloģijas nozare ar jēdzieniem “seismiskā aktivitāte” un “plātņu tektonika”. Kaut arī Latvija atrodas ģeoloģiski stabilā teritorijā, Latvijā dažas reizes gadsimta laikā tiek reģistrēti nelieli satricinājumi. Lielāka riska reģioni Eiropā ir Itālijas, Turcijas un Balkānu valstis – no to pieredzes Latvija var mācīties, kā organizēt gatavības darbus.Bīstamākie apdraudējumi zemestrīcēs pārsvarā ir ēku sabrukšana, elektropadeves, gāzesvai ūdens vadu bojājumi, kā arī nāvējoši sekundārie riski, piemēram, ugunsgrēki vai zemes nogruvumi. Gan skolas apmācībās, gan Latvijas civilās aizsardzības dienesta ieteikumos uzsvērts, ka pilna izpratne par šiem riskiem palīdz sagatavoties jebkurai ārkārtas situācijai.
Mājas un apkārtnes sagatavošana
Viens no svarīgākajiem sagatavošanās posmiem ir dzīvesvietas pielāgošana. Piemēram, līdzīgi kā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības lekcijās skolās, arī zemestrīču gadījumā nepieciešams izvērtēt, cik droša ir ēkas konstrukcija. Latvijā celtniecības normas nav pielāgotas spēcīgām zemestrīcēm, taču daudzas jaunuzceltas ēkas tiek būvētas ar piedauzīgāku drošību – īpaši, ja tiek ņemtas vērā Eiropas vienotās regulas. Ļoti svarīga ir priekšmetu nostiprināšana: smagi plaukti jāpiestiprina pie sienām; brīvi stāvoši spoguļi, skapji vai lustras jānostiprina tā, lai zemestrīces laikā tie neapgāztos vai neizkristu. Tāpat nepieciešams izplānot evakuācijas ceļus – ģimenes locekļiem ir jāzina tuvākās izejas, kā rīkoties, ja kāpņu telpa ir bloķēta.Personiskā izglītošanās un plāna izveide
Latvijā, kur dabas katastrofas, tāpat kā plūdi vai vētras, nav retums, katrai ģimenei būtu jābūt savam drošības plānam. Tajā jāietver rīcība zemestrīces brīdī, saskaņošanās vietas, radiosakari, kā arī svarīgāko lietu saraksts, kas jāsakārto: ūdens, pārtika, pirmās palīdzības aptieciņa, bateriju radio un dokumentu kopijas. Modernajā laikmetā būtiski ir arī digitālie sakari – mobilie telefoni ar uzlādētu bateriju, krīzes situāciju lietotnes un kontakti ar svarīgākajām iestādēm.Sabiedrības informēšana un līdzdalība
Pieredze rāda, ka izglītoti iedzīvotāji labāk tiek galā ar krīzes situācijām. Piemēram, Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kā arī civilās aizsardzības mācības skolās veidoja izpratni par rīcību ķīmisku avāriju, vētru vai plūdu gadījumā. Iekļaujot simulācijas arī zemestrīču tematā, sabiedrība būtu vēl noturīgāka jebkuras kataklizmas priekšā. Ne mazāk nozīmīga ir brīvprātīgo kustība, kas krīzes brīžos spēj sniegt pirmo palīdzību un nodrošināt atbalstu, kamēr glābšanas dienesti vēl tikai organizē darbu.Rīcība zemestrīces laikā
Galvenie drošības principi
Zemestrīces sākas pēkšņi un pārsteidz. Svarīgākais – nezaudēt mieru un neļauties panikai, jo tikai racionāla rīcība ļauj pasargāt sevi un citus. Fizikas skolotājs bieži atgādina, ka seismiskie viļņi var būt īslaicīgi, bet ļoti spēcīgi un visi manāmie bojājumi rodas tikai dažās sekundēs. Tieši šajā brīdī ir veikli jāpieņem lēmumi.Drošas darbības iekštelpās
Ja atrodaties ēkā, visdrošāk ir paslēpties zem stabilām mēbelēm – piemēram, masīva galda vai gultas. Nekādā gadījumā nevajag meklēt patvērumu pie logiem, smagiem skapjiem vai durvīm, kas var aizcirsties. Ir ieteicams ar rokām aizsargāt galvu un kaklu – tas samazina ievainojumu iespējamību, krītot priekšmetiem. Ja atrodaties skolā vai darbavietā, jāievēro iepriekš izstrādātā evakuācijas kārtība, ja tāda pastāv.Rīcība brīvā dabā
Ja zemestrīces laikā atrodaties ārā, jāatiet no ēkām, elektrolīnijām un kokiem – tie var nogāzties vai sašķīst. Atklāts laukums ir drošāka vieta nekā blīva apbūve. Ja braucat ar mašīnu, vislabāk droši apstāties, bet palikt automašīnā līdz beidzas satricinājums.Pēcšoka risks un apkārtnes apsekošana
Zemestrīcēm mēdz sekot pēcšoki – mazāki, bet reizēm gana bīstami grūdieni. Tādēļ, tiklīdz galvenais grūdiens ir pagājis, nesteidzieties atgriezties sabrukušās ēkās vai pieskarties bojātiem elektrības vadiem. Jābūt uzmanīgiem arī attiecībā uz iespējamiem gāzes noplūdēm vai ūdens cauruļvadu bojājumiem.Rīcība pēc zemestrīces
Pašpārbaude un palīdzības sniegšana
Pēc satricinājuma pirmā rūpe ir par savu veselību – jāpārbauda, vai nav ievainojumu, jāapkopj brūces un jāpalīdz tiem, kuriem nepieciešams atbalsts. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, gados veciem cilvēkiem un tiem, kas psiholoģiski vāji pārcieš krīzes. Kā apliecināja arī reālie notikumi pēc Spitakas zemestrīces, liela daļa cilvēku izdzīvoja, pateicoties savlaicīgai savstarpējai palīdzībai.Dzīvesvietas drošības pārbaude
Pirms iešanas atpakaļ ēkā, tā rūpīgi jāpārbauda – vai nav plaisu nesošajās sienās, nav apdraudējuma konstrukciju nestabilitātes dēļ. Ja ir aizdomas par gāzes vai elektrības noplūdi, nekavējoties jāslēdz attiecīgie vārsti un jāsazinās ar glābējiem. Nedrīkst lietot bojātas elektroierīces vai atgriezties dzīvot ēkā, kamēr par drošumu nav pārliecinājusies atbildīgā institūcija.Informācijas iegūšana un sabiedriskās kārtības ievērošana
Krīzes brīžos svarīgi klausīties radio vai sekot oficiālajiem paziņojumiem aplikācijās vai vietējā televīzijā. Nedrīkst izplatīt nepārbaudītu informāciju vai baumas – tas tikai palielina paniku. Jāievēro glābēju norādījumi un jāizrāda savaldība.Psiholoģiskā palīdzība un kopienas spēks
Krīzes situācijās liela nozīme ir arī psiholoģiskajai izturībai. Kā rāda pieredze pēc 2004. gada zemestrīces Gruzijā, daudziem bija nepieciešamas atbalsta grupas, lai pārvarētu bailes un traumas. Tas attiecas arī uz Latviju – atbalsta sniegšanas kultūra un savstarpējās palīdzības tīkli sniedz iespēju ātrāk atgūties pēc katastrofām.Profilakse un nākotnes izaicinājumi
Moderno tehnoloģiju nozīme
Lai arī zemestrīces nav prognozējamas ar pilnīgu precizitāti, mūsdienu tehnoloģijas – seismogrāfi, agrīnās brīdināšanas sistēmas, arī dažādas aplikācijas – ļauj laicīgāk reaģēt uz pirmajiem trīces viļņiem. Digitālo platformu nozīme informācijas izplatīšanā kļūst aizvien lielāka, kas īpaši svarīgi lielu pilsētu iedzīvotājiem.Inženiertehniskie risinājumi
Līdzīgi kā pēc 1986. gada Ļubļinas zemestrīces Polijā, arī Latvijā būvnormas tiek pārskatītas, lai ēkas būtu noturīgākas pret iespējamām seismiskām slodzēm. Mūsdienu inženieri izmanto elastīgas pamatnes, drošības metodes un materiālus, kas palīdz samazināt bojājumus.Izglītošana un sagatavošanās
Skolas programmas arvien biežāk iekļauj dabaszinību stundās scenārijus par rīcību traumatiskās situācijās. Sabiedrības izglītošana – sākot no brīdinājuma plakātiem līdz apmācībām pašvaldībās – paliek galvenā profilakses iespēja.Starptautiskā sadarbība
Latvija, būdama ES, var gūt no citu valstu pieredzes. Piemēram, Itālijas civilās aizsardzības dienesta procedūras bieži tiek atdarinātas Latvijas Aizsardzības ministrijas ieteikumos. Savlaicīga informācijas apmaiņa, kopīgās mācības un resursu koordinācija ir nozīmīga spēcīga aizsardzības tīkla izveidei.Secinājumi
Lai gan zemestrīces Latvijā nav bieži sastopams drauds, tās spēj negaidīti satricināt ikdienas dzīvi. Pilnībā šo risku novērst nevar, bet ar sistemātisku sagatavošanos, izglītošanu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu iespējams ievērojami samazināt draudus dzīvībai un īpašumam. Svarīgi ir gan individuālie drošības plāni, gan sabiedrības kopdarbība krīzes brīžos. Tehnoloģiju attīstība, seismo-monitoringa uzlabošana un starptautiska pieredzes apmaiņa būs nākotnes atslēga. Aicinājums katram no mums – būt zinošiem, apdomīgiem un solidāriem, lai kopā kļūtu drošāki pret dabas stihiju radītiem izaicinājumiem, kas nav sveši nevienai tautai pasaulē.Biežākie jautājumi par mācīšanos ar MI
Atbildes ir sagatavojusi mūsu pedagogu un ekspertu komanda
Kādas ir galvenās rīcības zemestrīces laikā saskaņā ar rakstu zemestrīces drošība?
Zemestrīces laikā svarīgi ir nezaudēt mieru, patverties drošā vietā prom no logiem un nestabilām konstrukcijām, kā arī atslogot galvu un kaklu ar rokām.
Ko darīt pirms zemestrīces atbilstoši rakstam zemestrīces drošība?
Pirms zemestrīces jānostiprina smagie priekšmeti, jāizplāno evakuācijas ceļi un jāizveido drošības plāns ar pārtikas, ūdens un aptieciņas rezervēm.
Kā sagatavot māju atbilstoši zemestrīces drošības principiem?
Mājas sagatavošana ietver smago plauktu nostiprināšanu, evakuācijas ceļu izveidošanu un brīvi stāvošu priekšmetu piestiprināšanu, lai tie nesagāztos satricinājuma laikā.
Kādi ir galvenie apdraudējumi zemestrīces laikā pēc zemestrīces drošība raksta?
Bīstamākie apdraudējumi ir ēku sabrukšana, komunikāciju bojājumi, ugunsgrēki un sekundārie riski kā zemes nogruvumi vai cunami piekrastē.
Kāda nozīme ir sabiedrības izglītošanai par zemestrīces drošību?
Izglītota sabiedrība krīzes situācijās spēj rīkoties ātrāk un efektīvāk, samazinot postījumus un cilvēku ciešanas ārkārtas gadījumos.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties