Motivācija: kas to nosaka, tipi un nozīme izglītībā
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 5.02.2026 plkst. 15:24
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 3.02.2026 plkst. 12:59
Kopsavilkums:
Izprasti motivācijas veidus, to nozīmi izglītībā un kas to nosaka, lai efektīvāk sasniegtu mērķus un uzlabotu mācību procesus 📚
Motivācija – dzinējspēks, kas virza dzīvi
I. Ievads
Ikviens cilvēks kaut reizi sev uzdevis jautājumu: “Kāpēc es to daru?” Atbilde uz šo jautājumu vienmēr ir cieši saistīta ar motivāciju – ar to neredzamo iekšējo vai ārējo dzinējspēku, kas rosina mūs kustēties, sasniegt un virzīties uz priekšu. Motivācija ir jēdziens, kas izsenis interesē gan psihologus, gan pedagogus, gan vecākus un jebkuru, kurš vēro cilvēka uzvedību. Ikdienā motivāciju mēdzam saprast diezgan vienkārši – tā ir vēlme kaut ko sasniegt, taču psiholoģijā tas ir daudzslāņains process, kurā saplūst vajadzības, emocijas, mērķi un stimuli.Latvijas kultūras kontekstā motivācija ir īpaši būtiska visās jomās – sākot ar skolā gūstamajām zināšanām, beidzot ar ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Ne velti mūsu rakstnieki, piemēram, Rūdolfs Blaumanis vai Rainis, bieži atainojuši varoņu iekšējo cīņu par mērķiem un dzīves piepildījumu. Šajā esejā aplūkošu motivācijas jēdziena būtību, tipus, lomu darba vidē, kā arī motivācijas nozīmi izglītībā un sabiedriskajos procesos, īpaši balstoties uz piemēriem un atziņām, kas saistītas ar Latvijas kultūras un izglītības sistēmu.
---
II. Motivācijas teorētiskie pamati
Motivācija kā fenomens pētīts jau kopš psiholoģijas aizsākumiem. Dažādās teorijas mēģina nojaust, kas patiesībā liek cilvēkam rīkoties. Viena no pazīstamākajām ir Maslova vajadzību piramīda, kur zemākajā līmenī ir fizioloģiskās vajadzības, bet virsotnē – pašaktualizācija jeb pilnīga savu iespēju īstenošana. Latvijā šis piegājiens īpaši aktualizēts izglītībā, aicinot skolēnus tiekties uz zināšanām ne tikai ārējo apbalvojumu, bet arī iekšējas piepildījuma sajūtas vārdā.Savukārt pašnoteikšanās teorija, ko izstrādājuši Edvards Dēci un Ričards Raens, uzskata, ka cilvēka izaugsmei visnepieciešamākās ir autonomija, kompetence un saistība ar citiem. Šī teorija atspoguļojas, piemēram, Latvijas skolotāju (īpaši jauno pedagogu) centienos radīt mācību vidi, kur stiprināta ir skolēnu patstāvība. Ne mazāk nozīmīga ir Herzberga divfaktoru teorija, kas izdala motivējošos (izaicinājumi, atzinība) un demotivējošos (nepietiekami izdevumi, slikti darba apstākļi) aspektus.
Motivāciju ietekmē gan paša cilvēka mērķi un vērtības, gan ārējā vide – sabiedrības attieksme, iespējas un materiālie stimuli. Latvijas dzīvē tas labi redzams mērķtiecīgo skolēnu stāstos, kuri, neskatoties uz lauku vides izaicinājumiem vai resursu trūkumu, ar lielu darba sparu un skolotāju atbalstu īsteno sapņus, piemēram, piedalās “Erudīts” konkursā vai iegūst balvas Latvijas skolēnu zinātniskajos lasījumos.
---
III. Motivācijas veidi un to īpašības
Motivāciju visbiežāk dalām divās lielās kategorijās – iekšējā un ārējā motivācija. Iekšējā motivācija rodas tad, kad cilvēks darbojas intereses, aizraušanās vai personīga izaicinājuma pēc; piemēram, skolēns apmeklē literatūras pulciņu nevis vērtējuma dēļ, bet gan tāpēc, ka viņam patīk izteikties un diskutēt. Arī daudzu Latvijas mākslinieku, rakstnieku un sabiedrisko darbinieku darbība bieži kļuvusi iespējama tieši pateicoties dziļi personiskai aizrautībai.Ārējā motivācija savukārt vairāk balstīta uz dažādiem ārējiem stimuliem – balvām, vērtējumiem, atzinību vai, īpaši darba vidē, uz algu un sociāliem labumiem. Latvijā šis faktors vērojams, piemēram, labākās klases izvēlē sacenšoties par “Gada labākās klases” titulu, kas nereti kalpo kā papildu stimuls mācīties. Jāatzīmē, ka ārējā motivācija ir efektīva, kamēr tā tiek pielietota apdomīgi; ja tiek pārsniegta “balvu” robeža, var pazust pati interese darboties – par to savulaik ir rakstījusi arī latviešu psiholoģe Valija Vītola.
Vēl viens svarīgs slānis ir pozitīva un negatīva motivācija. Pozitīva motivācija veicina labsajūtu un rezultātos balstītu progresu – piemēram, skolēnu atzīmēšana un uzslavas Latvijas olimpiāžu laureātiem. Negatīva motivācija, kas balstīta bailēs vai sodos, īstermiņā varētu būt efektīva, bet ilgtermiņā rada atsvešinājumu un pat izdegšanu, ko atzīmējuši daudzi Latvijas darba tirgus pētnieki.
Ir būtiski apzināties, ka motivācija ir dinamiska – tā mainās atkarībā no cilvēka vecuma, dzīves posma un konkrētajiem apstākļiem. Skolēns sākumskolā var būt motivēts ar sīkiem apbalvojumiem, bet vēlāk jau ar iespējām veidot savu portfeli un iegūt draugu atbalstu.
---
IV. Motivācija darbavietā – praktiskie aspekti
Latvijas darba vidē pēdējās desmitgadēs motivācijas jautājumi aizvien biežāk ienāk arī vadības stratēģijās. Uzņēmumu produktivitāte un darbinieku lojalitāte ir tieši atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiek stimulēta darbinieku pašmotivācija, cik saprātīgi tiek izmantotas ārējās motivācijas metodes.Labi zināms piemērs – Latvijas labākās darba vietas topa uzņēmumi ik gadu uzsver ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī draudzīgu kolektīvu atmosfēru, mentorēšanas programmas un izaugsmes iespējas. Vadītājiem jābūt spējīgiem sniegt arī emocionālu atbalstu un taisnīgu atzinību. Tas, kā darbinieki tiek iesaistīti svarīgu lēmumu pieņemšanā, tieši ietekmē viņu motivāciju – kā liecina pētījumi, demokrātisks un atbalstošs vadības stils Latvijā rāda vislabākos rezultātus darbinieku labsajūtā.
Rutīna, stress, nepietiekama komunikācija un pārmērīgs sīko uzdevumu apjoms nereti izraisa demotivāciju. Daudzi Latvijas uzņēmumi, piemēram, IT nozarē, cenšas šo mazināt ar elastīgiem darba laikiem, darbinieku svētkiem un iespēju attīstīt prasmes ārpus laika. Efektīva mentoru prakse un regulāras sapulces, kur atvēlēta telpa ideju apmaiņai, arī ir pierādījušas savu vērtību.
---
V. Personīgā motivācija – attīstīšanas un uzturēšanas iespējas
Pašmotivācija ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, lai gūtu panākumus gan mācībās, gan profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē. Šeit īpaši svarīga pašizpratne – katram nepieciešams saprast, kādi mērķi visvairāk rezonē ar viņa vērtībām. Skolēniem un studentiem palīdzīgs solis var būt konkrētu, izmērāmu un reālu mērķu izvirzīšana, piemēram, nevis “es vēlos būt labāks”, bet “es plānoju mēnesi katru dienu apgūt vienu jaunu svešvārdu”.Latvijā populāras arī laika plānošanas metodes, piemēram, dienasgrāmatas pieraksti jeb “to-do” sarakstu veidošana. Šādas pašdisciplīnas tehnikas ļauj skaidri vērtēt progresu un just gandarījumu par paveikto. Arī apzināta mazo panākumu atzīmēšana, par ko rakstījusi piemēram Dace Terēze Paegle savās grāmatās par personības attīstību, palīdz stiprināt iekšējo motivāciju.
Motivācijas krīzes un izdegšana Latvijā skar arvien vairāk cilvēku. To pārvarēt palīdz emociju pārvaldība, regulāras atpūtas pauzes, hobiji – īpaši Latvijas gadījumā būt zināma “vēja brīvībā”, baudot dabu, sportojot vai dziedot korī. Ja nepieciešams – nav jākaunas meklēt arī psiholoģisko atbalstu.
---
VI. Motivācijas nozīme izglītībā
Latvijas izglītības sistēma, līdzīgi daudzviet Eiropā, aizvien aktīvāk uzsver skolēnu motivācijas nozīmi mācību procesā. Bez uzcītības un ieinteresētības pat labākie skolotāji nespēj pilnvērtīgi nodot zināšanas, un tieši šī iemesla dēļ mācību metodes kļūst arvien inovatīvākas – piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūras pilsētvides projekti vai “Skola 2030” iniciatīvas.Lielā mērā tieši skolotāji ir tie, kuri iedvesmo un motivē izzināt. Atmiņā paliek stāsts par kādu Rīgas ģimnāzijas skolotāju, kurš, uzklausot skolēnu idejas un sniedzot atgriezenisko saiti, palīdzēja no šķietami neinteresantā priekšmeta izveidot aizraujošu ceļu uz panākumiem Latvijas fizikas olimpiādē. Būtiski ir ļaut skolēniem pašiem noteikt izaicinājumus un atrast mācībām personīgo nozīmi – ne velti arvien populārākas kļūst projektu nedēļas, kurās skolēnu izvēle un iniciatīva ir galvenais impulss darbībai.
Tomēr atlīdzību sistēmas var būt arī bīstamas – ja skolēnu motivē tikai atzīme vai balva, var pazust pati vēlme mācīties. Tieši tāpēc pedagogiem jāmeklē līdzsvars starp ārējiem stimuliem un iekšējās motivācijas stiprināšanu, fokusējoties uz ilgtermiņa mērķiem un personīgo attīstību.
---
VII. Motivācija sabiedrībā un sociālajās attiecībās
Motivācija atspoguļojas ne tikai individuālajā izaugsmē, bet arī komunikācijā un sadarbībā. Plašs piemērs ir Latvijas brīvprātīgo kustība – dziesmu un deju svētku dalībnieki, muzeju nakts organizatori, talcinieki Lielajā talkā. Šo cilvēku motivācija bieži nāk nevis no materiāliem ieguvumiem, bet no kopīgas vēlmes uzlabot vidi un sajust piederību.Latvijas sabiedrībā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta arī līdztiesīgai motivācijas veidošanai dažādās grupās. Skolas un darba vietas cenšas panākt, lai neviena balss nepaliek neuzklausīta. Arī mūsdienu mediji un sociālie tīkli, piemēram, “Tautas balss” iniciatīvas, sekmē motivāciju paust viedokli, iesaistīties un mainīt lietas apkārtējos procesos.
---
VIII. Secinājumi
Motivācija nav vienkāršs instruments, bet daudzdimensionāls fenomens. To ietekmē gan indivīda iekšējā pasaule, gan ārējie apstākļi, gan uzkrātā dzīves pieredze. Pieaugot sapratnei par motivācijas lomu, Latvijas sabiedrībā un izglītības sistēmā notiek būtiskas pārmaiņas – gan pedagogi, gan darba devēji, gan katrs no mums var kļūt iniciatori ilgtspējīgai, iedvesmojošai un auglīgai ikdienai.Skaidrs, ka efektīva motivācija neiestājas pati no sevis. Gan individuālā, gan kopējā līmenī tā prasa pastāvīgu darbu, atklātību, pašizpēti un drosmi mainīt ieradumus. Tikai tā iespējams sasniegt mērķus, kas nes labumu pašam un apkārtējiem – līdzīgi kā latviešu tautu vieno kopīga dziedāšana vai sporta panākumu svinēšana, motivācija kļūst par “tiltu” pār izaicinājumiem.
---
IX. Pielikums: Padomi eseju rakstīšanai par motivāciju
- Atcerieties ilustrēt savus spriedumus ar dzīviem piemēriem: stāsti no mācību laika, iepriekšējās darbavietas vai sabiedriskajām aktivitātēm padara argumentus pārliecinošākus. - Iekļaujiet atsauces uz motivācijas teorijām, taču izskaidrojiet tās saviem vārdiem un īsi saistiet ar realitāti Latvijā. - Kritiskā vērtējumā apsveriet dažādus aspektus – kā motivācija var arī traucēt, ne tikai palīdzēt, piemēram, pārmērīga ārējā motivācija. - Izceliet motivācijas nozīmi ne tikai personīgajā, bet arī sabiedriskajā izaugsmē – miniet, kā komandas darbs vai brīvprātīgais darbs palīdz citiem justies vajadzīgiem.Motivācija ir dzinulis, kas katru dienu ļauj mums celties un radoši, atbildīgi veidot savu dzīvi – gan sevī, gan Latvijā.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties