Fotogrāfa atbildība un metodes cīņā pret dezinformāciju
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 5.02.2026 plkst. 18:50
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 3.02.2026 plkst. 15:30
Kopsavilkums:
Uzzini, kā fotogrāfs aktīvi cīnās pret dezinformāciju, izmantojot atbildīgas metodes un veicinot sabiedrības informētību. 📸
Fotogrāfa loma dezinformācijas apkarošanā
Ievads
Mūsdienās, kad digitālā pasaule ieņem arvien nozīmīgāku vietu sabiedrības ikdienā, informācijas aprite ir kļuvusi neticami ātra un iespējami plaša. Ko mēs redzam, lasām vai klausāmies, ietekmē mūsu priekšstatus par pasauli, izvēles un lēmumus. Diemžēl, šī ātruma un vieglās pieejamības ēnā slēpjas arī viens no mūsu laikmeta izaicinājumiem — dezinformācija. Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, iedzīvotāji saskaras gan ar apzināti izplatītiem meliem, gan arī ar neapdomīgi dalītu nekorektu saturu. Fotogrāfijas vienmēr uzskatītas par it kā neapstrīdamu pierādījumu realitātei, taču digitālajā vidē tās var tikt izmantotas arī maldināšanai. Šajā darbā analizēšu, kāpēc fotogrāfs mūsdienās nav tikai attēlu meistars, bet arī atbildīgs sabiedrības informētājs un aktīvs cīnītājs pret dezinformāciju. Lai saprastu fotogrāfa nozīmīgumu, aplūkošu dezinformācijas būtību, fotogrāfijas ietekmi uz uztveri, apskatīšu ētiskās dilemmas, reālus piemērus no Latvijas pieredzes, kā arī nākotnes iespējas un izaicinājumus.Dezinformācijas fenomens 21. gadsimtā
Digitalizācijas uzvaras gājiens atnesis gan ieguvumus, gan riskus. Internets un sociālie tīkli kā “skrejošs kurjers” sekundes laikā spēj izplatīt ziņas milzīgās auditorijās. Tas, kas agrāk prasīja vairākas dienas — laikrakstu drukāšanu, žurnālu izplatīšanu vai radio pārraides sagatavošanu, tagad notiek zibenīgi. Katra Twitter (tagad X) jeb Facebook ziņa var sasniegt simtiem līdz tūkstošiem cilvēku vienlaikus. Tomēr šāds informācijas birums rada arī jautājumus par tās kvalitāti un patiesīgumu. Pārāk bieži ziņas izplatās pirms to patiess saturs ir pārbaudīts.Jāpatur prātā, ka dezinformācija nav tikai “viltus ziņas”. Tās iedalāmas dažādās kategorijās: dezinformācija ir tīši radīts maldinošs saturs, mērķtiecīgi ietekmējot cilvēku viedokļus, savukārt maldināšana biežāk ir neapzināts process, kad cilvēks pamatojas uz nepilnīgu vai sagrozītu informāciju. Latvijā, piemēram, dezinformācija saistībā ar vēlēšanām vai Covid-19 pandēmiju ir bīstami palielinājusi sabiedrībā uzticības trūkumu institūcijām un radījusi polarizāciju.
Cilvēki pieķeras nepatiesai informācijai psiholoģisku iemeslu dēļ. Mēs esam uzņēmīgi pret t.s. apstiprinājuma aizspriedumu — meklējam to, kas saskan ar mūsu uzskatiem, ignorējot pretrunīgus faktus. Vēl viens fenomens — “echo chambers” jeb atbalsošanās kameras. Tajās cilvēki saskaras galvenokārt ar līdzīgi domājošo viedokļiem un “uztver realitāti” caur ļoti šauru filtru. Fotogrāfijas, kuras tiek būvētas, lai atbalstītu šīs ilūzijas, kļūst par spēcīgu instrumentu, kas veido vai kropļo kolektīvo domāšanu.
Fotogrāfijas nozīme informācijas uztverē
Vizuālie attēli kopš senatnes bijuši kā liecinieki notikumiem, kurus nav iespējams aprakstīt vārdos. Piemēram, Jāņa Cakules darbi no 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem ir kļuvuši par Latvijas kultūrvēstures neatņemamu sastāvdaļu, dokumentējot gan cilvēku ikdienu, gan sabiedriskos procesus. Skatoties fotogrāfiju, cilvēks nereti automātiski pieņem, ka redz kaut ko objektīvu — “attēls nemelo”. Šī ilūzija izriet no cilvēka emociju un uztveres mehānisma. Vizuālajam impulsam mūsu prāts uzticas vairāk, jo to ir vieglāk uztvert salīdzinājumā ar tekstuāli vai mutiski sniegtu informāciju.Taču šai uzticībai ir arī ēnas puse. Digitālajā laikmetā attēlus viegli izmainīt. Televīzijas vai interneta portālu lasītājs var nemanot tikt apmānīts ar prasmīgi samontētu, apgrieztu vai pat vispār no cita konteksta izrautu fotomateriālu. Piemēram, fotoattēla izgriešana, kā tas vērojams dažos ziņu portālu materiālos pirms vēlēšanām, var radīt viltus priekšstatu par notikumiem vai cilvēku rīcību. No vienas puses, tā ir tehniska prakse, lai uzsvērtu detaļas, taču no otras — bīstams instruments, lai veidotu šķietamu realitāti. Līdz ar to pašsaprotams kļūst jautājums par fotogrāfa atbildību.
Fotogrāfa profesionālā atbildība un ētika dezinformācijas kontekstā
Fotogrāfa uzdevums ir būt patiesības lieciniekam — tā noskaņoto, ko īsi izteicis arī leģendārais latviešu fotogrāfs Gunārs Binde: “Fotogrāfa darbs nav tikai uzņemt skaistas bildes, bet arī sargāt redzētā godīgumu.” Šajā godīguma sargāšanā nereti jāiet pa šauru taku starp māksliniecisko izteiksmi un noformētām realitātēm. Ētikas kodekss nosaka, ka fotogrāfam jābūt atbildīgam par to, ko ataino un kādu nozīmi tam sniedz sabiedrībā.Viens no efektīvākajiem instrumentiem cīņā pret dezinformāciju ir precīza dokumentācija — datuma un vietas norādīšana, skaidrs konteksts par attēloto situāciju. Ne mazāk nozīmīga ir sadarbība ar žurnālistiem un pētniekiem, lai audzētu sabiedrības uzticību publicētajiem attēliem. Ētiskās vadlīnijas, piemēram, Latvijas žurnālistu asociācijas standarts vai Latvijas preses fotogrāfu biedrības kodekss, mudina fotogrāfus uz caurspīdīgumu un draudzīgu atbildību.
Jāpiebilst, ka nereti fotogrāfs saskaras ar dilemmām: piemēram, kā attēlot vardarbīgu konfliktu, nenolaižoties līdz sensacionalitātei, vai kad nepieciešams ziņot par kolēģu manipulācijām. Sabiedrības uzticība lielā mērā balstās uz šīs atbildības apzināšanos.
Praktiski piemēri un gadījumi
Latvijas sabiedrībā ir gadījumi, kad fotogrāfija palīdzējusi izgaismot dezinformāciju un pat nepieļaut sabiedrisku spriedzi. Viens no nesenākajiem piemēriem — protestu laikā pie Saeimas 2021. gadā daudzveidīgi attēli ļāva faktiski redzēt atšķirību starp miermīlīgu demonstrāciju un tiem brīžiem, kad, aizfotografējot kadru šaurākā griezumā, radās it kā neadekvātas vardarbības iespaids. Profesionālie fotogrāfi kā Andris Tone vai Ģirts Raģelis atklāti dalījās ar attēlu tapšanas apstākļiem, palīdzot sabiedrībai skatīt notikumu pilnā spektrā, nevis tikai rediģēta sižeta fragmentā.Zināmi arī izglītojoši projekti, piemēram, “Medijpratības nedēļa” Latvijas skolās, kur fotogrāfi kopā ar žurnālistiem vada meistarklases par viltus attēlu atpazīšanu, atklāj digitālās manipulācijas rīkus un iedrošina skolēnus būt prasīgiem attiecībā pret redzēto. Arī publikācijas laikrakstā “Diena” pēc Covid-19 dezinformācijas viļņa ilustrēja, kā, uzrādot attēla oriģinālu un manipulētas versijas, var veicināt kritisku uztveri.
Mūsdienu tehnoloģiju instruments fotogrāfa darbā pret dezinformāciju
Digitālās tehnoloģijas nav tikai apdraudējums, tās ir arī palīgs fotogrāfa rokās. Piemēram, attēlu pārbaudes programmatūra, tāda kā “FotoForensics” vai “Izziņas laboratorija”, ļauj analizēt attēla metadatus, identificēt manipulācijas pēdas. Arī blockchain tehnoloģijas tiek testētas, lai nodrošinātu attēlu autentiskuma verifikāciju — uzreiz reģistrējot izveides datu, atrašanās vietu, autoru.Sociālie tīkli, neskatoties uz to potenciālu izplatīt dezinformāciju, pašlaik ļauj arī ātri apkarot viltus ziņas. Fotogrāfi un žurnālisti visai sekmīgi izmanto “crowdsourcing” — līdzdalības metodi, kurā plašāka sabiedrība palīdz identificēt un atmaskot manipulētus attēlus. Latvijas studentu forums, piemēram, piedalījās “Patiesības bilde” projektā, kur dalībnieki sūta ziņu portālu attēlus, un kopā atpazīst, vai tie nav modificēti.
Fotogrāfa izglītības un sabiedrības loma
Fotogrāfa izglītībai jāietver ne tikai tehniskās un mākslinieciskās prasmes, bet arī medijpratības un ētikas apguvi. Skolotāji Latvijā arvien biežāk sadarbojas ar mediju speciālistiem, iekļaujot mācību programmās sadaļas par viltus fotogrāfiju atpazīšanu, to kritisku izvērtēšanu. Latvijas Universitāte piedāvā kursus, kas apvieno fotogrāfijas vēsturi, tehnoloģiju un mediju ētikas pamatus.Savukārt sabiedrībai jāattīsta kritiskas prasmes attiecībā pret vizuālo informāciju — katram būtu jāzina, ka digitāli modificēts attēls var radīt pilnīgi aplamu priekšstatu par notikumiem. Plaši pieejami materiāli, piemēram, “Skaties kritiski” buklets vai “Viltus ziņu detektīvs” mājaslapa, palīdz arī pieaugušajiem attīstīt prasmi nenoticēt visam redzētajam.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Nākotnē fotogrāfa darbs tikai kļūs sarežģītāks. Sabiedrības gaidas uz godīgumu sadursies ar vēl lielāku digitālās manipulācijas iespēju, kad attēli tiks pārveidoti, izmantojot mākslīgo intelektu. Fotogrāfam būs jāspēj sabalansēt radošo brīvību ar atbildību pret patiesību. Uzplaukst arī automatizēta attēlu analīze – “deepfake” radītie attēli var kļūt tik reālistiski, ka atšķirt īsto no viltotā būs sarežģīti un prasīs jaunas digitālās kompetences.Sabiedrības iesaiste būs kritiska — tikai kopīgi, ar atvērtu diskusiju un caurspīdīgu procesu, iespējams sargāt informācijas telpas tīrību. Fotogrāfs, attīstot gan tehniskās prasmes, gan ētisko izpratni, var kļūt par viedu tiltu starp realitāti un auditoriju.
Secinājumi
Fotogrāfa loma mūsdienu dezinformācijas laikmetā ir kļuvusi daudz svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Šī profesija nav vien attēlu radītājs, bet arī sabiedrības atmiņas glabātājs un patiesības sargs. Profesionālisms, ētika un gatavība sadarboties ar medijiem un sabiedrību nosaka fotogrāfa atbildību un šīs jomas nākotni. Tikai ar sapratni, prasmi un godprātību iespējams sargāt auditoriju no attēliem, kas vairs nav realitātes atspulgs, bet kļūst par dezinformācijas instrumentu. Tāpēc fotogrāfam jāspēj būt gan māksliniekam, gan detektīvam savā profesijā. Tikai tā var veidot uzticamu, informētu, uz patiesību balstītu Latvijas sabiedrību.Papildu resursi un ieteikumi lasītājam
Lasītājiem, kuri vēlas padziļināti iepazīties ar fotogrāfijas un dezinformācijas jautājumiem, iesaku Paulas Zariņas “Fotogrāfijas māksla un ētika mūsdienu medijos”, bērniem un jauniešiem domāto “Skaties kritiski” materiālu (Latvijas Mediju centrs), kā arī dokumentālās filmas “Patiesības seja” (LTV, pieejama Replay.lv). Attēlu pārbaudei pieejams “FotoForensics” vai “RevEye” pārlūkprogrammas rīkā.Tāpat ieteicams sekot Latvijas preses fotogrāfu biedrības mājaslapu, kur atrodama informācija par aktuālām apmācībām un ētiskajiem jautājumiem. Katram, kas vēlas būt zinošs vai varbūt pat veidot fotogrāfa karjeru, šie resursi palīdz izprast atbildību un izvēles nozīmi, ko ikdienā nepamanām, bet kas krasi ietekmē mūsu visu dzīves.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties