Korporatīvās pārvaldības izaicinājumi un mācības no Tesco piemēra

Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: vakar plkst. 13:30

Uzdevuma veids: Analīze

Pievienots: aizvakar plkst. 5:48

Kopsavilkums:

Atklāj korporatīvās pārvaldības izaicinājumus un mācības no Tesco piemēra, lai uzlabotu uzņēmuma ilgtspējību un finanšu pārvaldību Latvijā 📊

Ievads

Mūsdienu globālās ekonomikas apstākļos korporatīvā pārvaldība ir pieņēmusi izšķirošu lomu ikvienā uzņēmuma līmenī. Tā nav vairs tikai formāls normatīvs karkass – tas ir komplekss sistēmu un attiecību tīkls, kura kvalitāte var noteikt uzņēmuma veiksmi vai neveiksmi ilgtermiņā. Latviešu uzņēmējdarbības videi, kas aizvien vairāk integrējas Eiropas un pasaules tirgos, jautājums par atbildīgu un caurskatāmu pārvaldību kļūst arvien aktuālāks. Tieši šī iemesla dēļ kļūst būtiski analizēt lielu, daudznozaru uzņēmumu pieredzi.

Tesco – viens no nozīmīgākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Eiropā – ir spilgts piemērs, kā pārvaldības vājās vietas spēj radīt gan īslaicīgu ieguvumu ilūziju, gan paliekošas negatīvas sekas. Šī eseja skaidros, kādi ir korporatīvās pārvaldības pamatprincipi, analizēs Tesco gadījuma mācības, kā arī iekļaus ieteikumus, kas ir īpaši nozīmīgi Latvijas uzņēmējiem un nākotnes vadītājiem. Darba mērķis ir izvērtēt, kā uzņēmuma funkciju un institūciju izkārtojums ietekmē gan tā finanšu darbību, gan sabiedrisko uzticību, vēlreiz uzsverot faktu, ka veiksmīga pārvaldība nav atkarīga tikai no regulām, bet arī no uzņēmuma iekšējās kultūras un indivīdu izvēlēm.

Korporatīvās pārvaldības principi un to nozīme uzņēmumā

Korporatīvās pārvaldības kodols balstās uz noteiktiem principiem – akcionāru tiesību ievērošanu, padomes efektīvu lomu, atbilstošas riska pārvaldības uzturēšanu un ētisku lēmumu pieņemšanu. Šie principi nav tikai formāli postulāti. To nozīmi labi atspoguļo latviešu uzņēmumu, piemēram, “Latvenergo” vai “Latvijas Dzelzceļš”, pieredze, kur efektīva valdes un padomes sadarbība var būtiski ietekmēt koncerna attīstību un investoru uzticību.

Atsevišķa uzmanība tradicionāli tiek pievērsta institucionālajai struktūrai: uzņēmuma valde pieņem stratēģiskos lēmumus, padome uzrauga valdes darbu un rūpējas par atbilstību vispārpieņemtajām praksēm, savukārt auditori un īpašas komitejas uzrauga finanšu un iekšējās kontroles sistēmu uzticamību. Kā labs piemērs Latvijas kontekstā – “Olainfarm” pārvaldības reformas, kas vērstas uz neatkarīgu padomi.

Kompensācijas sistēmas arī ieņem centrālu vietu pārvaldības loģikā. Ja vadības bonusi primāri balstīti īstermiņa peļņas rādītājos, kā to redzam ne tikai Tesco, bet arī daļā “ABLV Bank” vadības skandālu, rodas spēcīga motivācija piekopt riskantas vai pat apšaubāmas finanšu prakses. Savukārt atalgojuma politika, kas balstīta uz ilgtermiņa rezultātiem un reputāciju, ilgtermiņā motivē uzņēmuma vadītājus sekmēt stabilu, ilgtspējīgu izaugsmi.

Papildus, būtiska ir normatīvo aktu ievērošana. Latvijā līdzīgi kā Apvienotajā Karalistē, pieskaitāmi korporatīvās pārvaldības kodeksi (piemēram, Nasdaq Riga “Labas korporatīvās pārvaldības kodekss”), kas būtībā atspoguļo labāko praksi attiecībā uz pārredzamību un atbildību.

Tesco – korporatīvās pārvaldības izaicinājumi un problēmas

Tesco pieredze ir viens no pazīstamākajiem piemēriem, kur šķietami stabils uzņēmums nonāk pakļauts smagam uzticības zudumam korporatīvās pārvaldības trūkumu dēļ. 2014. gadā uzņēmums tika satricināts skandālā par finanšu pārskatu falsificēšanu, kas balstījās uz vairākām būtiskām problēmām.

Pirmkārt, finanšu pārskatu manipulāciju sakne bija ieņēmumu pārvērtēšanā. Uzņēmuma vadība ieviesa praksē nenopelnītu ienākumu atzīšanu, piemēram, novērtējot reklāmas un piegādātāju atlaides kā tūlītējus ieņēmumus. Tas nozīmēja, ka uzņēmuma ieņēmumi tika mākslīgi palielināti, lai izskatītos pēc iespējas spēcīgāki gada pārskatos. Līdzīgas situācijas ir vērojamas arī Latvijas uzņēmumu praksēs, piemēram, dažādu nekustamā īpašuma uzņēmumu finanšu rādītāju interpretācijā pirms globālās finanšu krīzes.

Otrkārt, vadības atbildība un motivācija bija saistīta ar īstermiņa mērķiem – bonusi un cita veida atlīdzība tika balstīta uz ienākumu rādītājiem, nevis ilgtermiņa akcionāru vērtību radīšanu. Tas radīja vidi, kurā pastāvēja spēcīga motivācija rīkoties tā, lai uzrādītu iespējami labākus rezultātus uz papīra, pat ja tas nozīmēja ļaunprātīgu datu interpretāciju.

Būtisks aspekts bija arī auditoru loma. Ilgstoša sadarbība ar vienu auditoru (Tesco gadījumā – PwC) radīja tā saucamos “familiaritātes draudus”. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa attiecības var novest pie objektivitātes zuduma, auditoriem pārāk cieši identificējoties ar uzņēmuma vadību. Līdzīgas problēmas bija konstatējamas arī Latvijas auditējamajos uzņēmumos pēc privatizācijas perioda, kad kontrolējošās institūcijas vēl tikai apguva efektīvu pārraudzību un neatkarīgā audita lomu.

Korporatīvās pārvaldības kodeksa nozīme un atbilstība Tesco gadījumā

Apvienotās Karalistes korporatīvās pārvaldības kodekss uzsver valdes un padomes neatkarību, atklātību, kā arī efektīvu risku vadības mehānismu ieviešanu. Līdzīgas pamatnostādnes eksistē arī Latvijā, kur svarīgu lomu spēlē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasības attiecībā uz publisko uzņēmumu pārvaldību.

Tesco gadījumā bija acīmredzams, ka uzņēmums formāli ievēroja daļu šo prasību, tomēr praksē tās netika pilnvērtīgi realizētas – iekšējās kontroles un risku vadība nebija pietiekami patstāvīga un spēcīga, auditoru attiecību pārvaldība cieši saistījās ar vadības interesēm. Tā rezultātā uzņēmuma finansiālā situācija tika mākslīgi uzlabota uz papīra, taču zaudēta ilgtermiņa stabilitāte un uzticība. Latvijas praksē līdzīgas sekas bija vērojamas pēc “Parex bankas” sabrukuma, kad tika konstatēts, ka formāli ievēroti noteikumi negarantējuši reālu risku pārvaldību.

Negatīvo seku izpēte un ilgtermiņa mācības no Tesco gadījuma

Tesco gadījumā korporatīvās pārvaldības trūkumi izraisīja vairākas nopietnas sekas. Pirmkārt, uzņēmuma reputācija tika smagi iedragāta, izraisot pircēju un investoru uzticības kritumu. Tas atspoguļojās straujos finanšu rādītāju pasliktinājumos un akciju cenas ziņā – līdzīgi kā notika ar “Grindex” pēc sabiedrības uzticības krīzes.

Otrkārt, akcionāru zaudējumi bija ievērojami – uzņēmuma tirgus vērtība samazinājās un investoru interese krita, jo uzņēmums vairs nešķita caurspīdīgs un godprātīgs. Šāda uzticības krīze var būt fatāla jebkuram publiski kotētam uzņēmumam, arī Latvijā, kur investoru uzticība ir cieši saistīta ar uzņēmuma atbilstību labām pārvaldības praksēm.

Treškārt, Tesco nācās saskarties ar tiesiskām sekām un regulatoru iejaukšanos – līdzīgi kā “ABLV Bank” vai “Liepājas Metalurgs” nonāca valsts un starptautisko regulatoru vērtējumā.

Visbeidzot, šādas krīzes kalpo kā skarba mācība pārvaldības nozīmei un nepieciešamībai pēc reformām – gan paša uzņēmuma iekšienē, gan likumdošanas līmenī.

Praktiskas rekomendācijas korporatīvās pārvaldības stiprināšanai uzņēmumos

Balstoties uz Tesco un Latvijas uzņēmumu pieredzi, kļūst skaidrs, ka caurskatāmas atskaitīšanās procedūras ir jāpārskata un jāpilnveido. Vadības lēmumu pieņemšanas process jāpadara maksimāli skaidrs ne tikai valdes un padomes locekļiem, bet arī investoriem un sabiedrībai.

Otrs būtisks solis – neatkarīgu auditu ieviešana un auditoru rotācijas prakse. Ilglaicīga sadarbība ar vienu auditoru rada apstākļus pazīstamības riskiem, tādēļ Latvijā biežāk būtu jāizmanto neatkarīgi ārējie auditi un kontroles mehānismi arī pašvaldību uzņēmumos.

Vadības atalgojuma sistēma ir jāorientē ne tikai uz īstermiņa rādītājiem – te noderētu piemērot praksē, kā to dara Skandināvijas valstīs vai arī “Latvenergo” akciju plāna konceptā, uz ilgtermiņa rādītājiem atkarīgus bonusus.

Vēl – uzņēmumam jāveido iekšējās kontroles un risku vadības sistēma, kas nav tikai formalitāte, bet arī reāli ikdienā izmantots instruments, kā to uzsvēra arī “Swedbank” Latvijas filiāles iekšējās reformas pēc 2019. gada skandāliem.

Visbeidzot – korporatīvās kultūras attīstīšana, kas balstīta ētikā un atbildībā, jābūt kā uzņēmuma DNS, nevis tikai formāliem “misijas” vārdiem uz mājaslapas. Vien tikai ētiskas normas var nodrošināt, ka pat vislabākā vadības struktūra nenovirzās no godīgas darbības.

Secinājumi

Tesco gadījums spilgti pierāda, cik būtiska ir godīga un efektīva korporatīvā pārvaldība. Neatkarīgi no tā, cik liels un pieredzējis uzņēmuma kolektīvs, tikai stingras pamatvērtības un pārredzama pārvaldība var nodrošināt ilgtermiņa panākumus. Tesco kļūdas atgādina, ka arī Latvijā reāla riska vadība un padomes un valdes atbildības sadalījums nav tikai birokrātiska prasība, bet panākumu pamats jebkurai organizācijai. Šo mācību jāņem vērā gan uzņēmējiem, gan likumdevējiem un visiem, kas šodien veido Latvijas ekonomisko un korporatīvo vidi.

Papildu ieteikumi pētniecībai un akadēmiskai darbībai

Turpmākie pētījumi varētu veltīt padziļinātu izpēti, salīdzinot Tesco gadījumu ar citu valstu skandāliem, piemēram, “Wirecard” Vācijā vai “Steinhoff” Dienvidāfrikā, analizējot regulatoru aktivitātes salīdzinājumā ar Latvijas praksi. Tāpat būtisks izaicinājums ir korporatīvās pārvaldības nozīme digitālās transformācijas laikmetā – kur dati kļūst par lielāko vērtību un risku avotu. Lai gan ikviens uzņēmums individuāli nosaka savas pārvaldības robežas, tieši pastāvīga mācīšanās un adaptēšanās ir veiksmes atslēga arī Latvijas uzņēmējiem nākotnē.

Biežākie jautājumi par mācīšanos ar MI

Atbildes ir sagatavojusi mūsu pedagogu un ekspertu komanda

Kādi ir galvenie korporatīvās pārvaldības izaicinājumi Tesco piemērā?

Tesco galvenie izaicinājumi bija finanšu pārskatu manipulācijas un vadības īstermiņa motivācija. Tas noveda pie sabiedrības uzticības zuduma un uzņēmuma reputācijas krituma.

Kādas mācības Latvijas uzņēmumi var gūt no Tesco korporatīvās pārvaldības problēmām?

Latvijas uzņēmumiem būtiski ievērot iekšējo kontroli, izvēlēties uz ilgtspēju balstītu atalgojuma sistēmu un stiprināt neatkarīgu padomi, lai izvairītos no līdzīgām kļūdām.

Kādi ir svarīgākie korporatīvās pārvaldības principi uzņēmumos?

Svarīgākie principi ir akcionāru tiesību ievērošana, efektīva padomes uzraudzība, riska pārvaldība un ētisku lēmumu pieņemšana. Tie sekmē caurspīdību un ilgtermiņa attīstību.

Kāda ir korporatīvās pārvaldības kodeksa nozīme Tesco gadījumā?

Kodekss uzsver valdes un padomes neatkarību, caurskatāmību un risku vadību. Tesco gadījumā to neievērošana pastiprināja uzņēmuma krīzi.

Cik būtiska nozīme ir auditoriem korporatīvajā pārvaldībā, skatot Tesco piemēru?

Auditoriem ir jānodrošina objektivitāte un neatkarība. Ilgstoša auditoru sadarbība ar Tesco veicināja riskus un mazināja finanšu pārskatu uzticamību.

Uzraksti analīzi manā vietā

Tagi:#uznemejdarbiba #korporativaiparvaldiba #eseja