Latviešu gadskārtu tradīcijas manā ģimenē

Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 3.02.2026 plkst. 13:05

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: 2.02.2026 plkst. 8:46

Latviešu gadskārtu tradīcijas ir svarīga mūsu tautas dzīves daļa jau vairākus gadsimtus, tās tiek nodotas no paaudzes paaudzei, un arī manā ģimenē tās ir cieņā. Kaut arī laiki mainās, mēs cenšamies saglabāt un kopt šos skaistos svētkus un paražas. Manuprāt, tieši gadskārtu svētki palīdz mums sajust piederību latviešu tautai un saprast mūsu vērtības.

Vislielāko nozīmi mūsu ģimenē ieņem Ziemassvētki un Jāņi, taču mēs atzīmējam arī Lieldienas, Miķeļdienu un citus svarīgus gadalaiku svētkus. Katram no šiem svētkiem ir savi īpaši rituāli, ēdienu tradīcijas, ticējumi un rotaļas, kuru saknes meklējamas latviešu tautas folklorā un literatūrā.

Ziemassvētki mūsu ģimenē vienmēr tiek gaidīti ar saviļņojumu. Kā raksta Anna Brigadere savā lugā "Sprīdītis", Ziemassvētki ir laiks, kad bērni ar lielām cerībām gaida dāvaniņas, bet pieaugušie - mieru un saticību ģimenē. Arī pie mums pēc vecmāmiņas iniciatīvas vēl pirms svinībām rotājam egli ar paštaisītiem rotājumiem, dedzinām svecītes un dziedam latviešu Ziemassvētku dziesmas. Esam iemācījušies dziesmas, ko apkopojis Krišjānis Barons "Latvju dainās". Viena no mūsu mīļākajām tradīcijām ir gājušana budēļos, ko apraksta arī folkloras materiāli. Mēs pārģērbjamies par dažādiem tēliem – lāci, briedi, zosi – un dodamies pie radiem, dziedam, dauzām ar rīkstēm, lai ziemas gari atkāpjas un nāk gaisma un auglība. Tāpat galdā ceļam tradicionālos ēdienus – pelēkos zirņus ar speķi, piparkūkas un pīrāgus, kā to apraksta latviešu tautas teikas un pasakas.

Lieldienas mums visiem ir saulains un cerību pilns laiks. Līdzīgi kā dainās, arī mūsu ģimenē šo dienu gaida ar olu krāsošanu – katrs cenšas iegūt viskrāšņāko olu, izmantojot dabas materiālus – sīpolu mizas, bērza lapas, zāles stiebrus. Šādi olu raksti, īstenībā, sakņojas latviešu senajās ticībās par saules un auglības simboliku, ko piemin arī Rainis savos darbos. Neiztrūkstoša ir olu ripināšana un sišanās, ko uzskata par veiksmes un spēka zīmi – tas viss bagātina mūsu pieredzi, turpinot tradīcijas, kas attēlotas arī Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajā grāmatā".

Vieni no jautrākajiem svētkiem ir Jāņi, par ko ļoti daudz rakstīts latviešu dzejā un folklorā. Jau nedēļu pirms svētkiem vācam zāles, pinam vainagus, kā tas aprakstīts dainās un Edvarta Virzas "Straumēnos". Jāņu naktī pie ugunskura dziedam tautasdziesmas, lecam pāri ugunij, lai gads būtu vesels un laimīgs. Vecmamma stāsta, ka tādā veidā, kā senatnē, mēs atvadāmies no visa sliktā un sagaidām saulgriežus. Neiztiek arī bez siera un alus, kurus gatavojam paši pēc senām receptēm. Man īpaši patīk tautas ticējumi, kurus šajā laikā atgādina vectēvs: "Ja Jāņu naktī rasā nomazgāsies, būs skaistums visu gadu."

Mazāk zināmas, bet ne mazāk svarīgas mūsu ģimenē ir arī Miķeļdienas un Mārtiņdienas tradīcijas. Miķeļos velkam mājās dārzeņus, sieru, ceptu maizi. Šī diena simbolizē ražas beigas, kā minēts dainās: "Miķelis līdzi nesa, siera gabaliņu." Mārtiņos atceramies gāj putnus, cepam pīrāgus, un bieži vakarā skatāmies Kārļa Skalbes pasaku "Kaķīša dzirnavas", kas runā par līdzcietību un drosmi – īpašības, kas noder ikvienam svētkos un dzīvē.

Latviešu gadskārtu tradīcijas, manuprāt, nav tikai seni rituāli. Tie ir stāsti par mūsu senčiem, mūsu zemi, par to, kā mēs spējam priecāties, sadarboties un pateikt paldies dabai. Mani šie svētki ļoti satuvina ar ģimeni un padara mūs stiprākus, tāpat kā rakstnieki un dzejnieki savos darbos ir akcentējuši – stipra tauta ir tā, kas godā savu pagātni un tur cieņā tradīcijas.

Es lepojos, ka esmu latvietis un varu svinēt šos īpašos svētkus kopā ar savu ģimeni, kā to darījuši mūsu senči. Mani īpaši aizrauj tas, ka, darot šīs lietas, mēs ne tikai atceramies, bet arī dzīvojam latviešu dzejnieku, rakstnieku un folkloristu aprakstīto īstenībā. Turklāt šajā digitalizētajā laikmetā kopīgās tradīcijas ļauj mums būt tuvāk cits citam, sajust piederību Latvijai un kultūrai. Tādēļ es ticu, ka arī nākotnē mūsu ģimenē šie svētki turpinās dzīvot, atgādinot mums par vērtībām, no kurām veidojas latvieša dvēsele.