Vai mūsdienu pusaudži patiešām ir sabiedrības vājākā daļa?

Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 15.01.2026 plkst. 17:41

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: 15.01.2026 plkst. 17:02

Vai mūsdienu pusaudži patiešām ir sabiedrības vājākā daļa?

Kopsavilkums:

Esejā izklāstīta pusaudžu attīstība, stereotipi un loma sabiedrībā, uzsverot izpratnes, empātijas un pozitīva atbalsta nepieciešamību.

I. Ievads

Latvijas sabiedrībā nemitīgi atgriežas tēma par jauniešu lomu un uzvedību – it īpaši pusaudžu attieksmi, izaicinājumiem un sabiedrības skatījumu uz viņiem. Gan masveida medijos, gan dažādās diskusijās bieži dzirdam frāzes kā “šodienas jaunieši vairs nemāk uzvesties”, “pusaudžu paaudze kļūst aizvien sliktāka” vai pat “pusaudži nes sev līdzi tikai problēmas”. Šādi uzskati diemžēl sakņojas visai izplatītos stereotipos – gan publiskajā telpā, gan ģimenes sarunās. Sabiedrībā dažkārt dominē uzskats, ka pusaudži ir nevajadzīgi, izaicinoši un, iespējams, pat sabiedrības “sliktākā daļa”. Taču vai šis priekšstats un satraukums ir pamatots un balstīts realitātē?

Pirms nonākam pie striktiem secinājumiem, ir būtiski paskatīties uz pusaudžu attīstības un uzvedības īpatnībām dziļāk. Vienkāršota un virspusēja attieksme nereti noved pie pārpratumiem, kas savukārt vēl vairāk attālina paaudzes vienu no otras. Bieži vien tie, kas šodien kritizē, paši savulaik sastapušies ar līdzīgiem pārmetumiem. Tāpēc ir svarīgi izprast gan attīstības psiholoģijas likumsakarības, gan sabiedrības stereotipu izcelsmi, lai pusaudžu rīcību vērtētu nevis tikai kritiski, bet arī ar empātiju un uzmanību pret kontekstu.

Šajā esejā tiks plaši analizēts: pirmkārt, kas raksturo pusaudžu vecuma attīstību un kādas izmaiņas šajā posmā norisinās; otrkārt, kā sabiedrībā un medijos veidojas uzskati un stereotipi par pusaudžiem; treškārt, kāda ir mūsdienu jauniešu reālā, nevis tikai deklarētā, loma sabiedrībā. Nobeigumā vērtēšu, vai mūsdienu pusaudžus patiešām var dēvēt par “sliktāko sabiedrības daļu”, vai tomēr laiks mainīt skatījumu.

II. Pusaudžu vecuma īpašības un attīstības konteksts

Pusaudžu vecums – laiks no apmēram 12 līdz 19 gadiem – cilvēka dzīvē ir viens no intensīvākajiem pārmaiņu, personības pārbūves un identitātes veidošanās periodiem. Līdzās fiziskajām pārvērtībām, kas top acīmredzamas jau ar pubertāti, šajā vecumā notiek arī straujas izmaiņas smadzeņu darbībā. Zināms, ka tieši priekšējā smadzeņu garoza, kas atbild par racionalitāti, pašregulāciju un lēmumu pieņemšanu, pusaudžiem vēl tikai attīstās. Tas nozīmē, ka kavēšanās uzņemties pilnu atbildību par saviem darbiem vai impulsīva uzvedība ir lielā mērā bioloģisks process, nevis rakstura defekts.

Kā savos darbos norāda psihologs Ēriks Ēriksons, pusaudžu galvenais uzdevums ir meklēt un atrast savu identitāti – “KAS ES ESMU?”. Šo meklējumu rezultātā rodas vēlme izaicināt autoritātes, apšaubīt ierastās normas, eksperimentēt ar uzvedības modeļiem. Šāda uzvedība bieži vien šķiet pieaugušajiem apgrūtinoša. Reizēm tā tiešām var pāraugt bīstamās robežu pārbaudes darbībās – piemēram, uzsmēķēt pirmo cigareti, mēģināt alkoholu, iziet “cauri” nelegālām vai vismaz riska pilnām situācijām.

Arī Žans Piažē, atzīts bērnu domāšanas pētītājs, uzsver, ka spēja domāt abstraktās kategorijās mūsdienu pusaudžiem parādās tikai ap 12–15 gadu vecumu. Tas nozīmē, ka tiek attīstītas vēl pilnīgākas spējas analizēt, salīdzināt, apšaubīt vecās patiesības. Nepieciešamība izprast sevi, iegūt apstiprinājumu draugu vidū un izcelties noved pie noteiktiem “grupas likumiem”, kas dažkārt nosaka pat apģērbu, valodu vai attieksmi pret sabiedrību kopumā.

Draudzība un piederības sajūta grupai pusaudžu vidū ir nozīmīgāka nekā jebkurā citā dzīves posmā. Tieši šeit nereti sakņojas riskantas vai izaicinošas uzvedības modeļi – ne jau vēlēšanās būt “sliktam”, bet vēlme būt pieņemtam un saprastam. Identitātes veidošanās krīze, ko apraksta Ēriksons, neizbēgami saistīta ar nepieciešamību nonākt konfliktā ar ārpasaules pieņēmumiem un izstrādāt savējos.

Šie procesi nepārprotami ir dabiski, un daudzi no skolotājiem Latvijā – piemēram, kā rakstījis skolotājs, psihologs Valdis Bernhards – aicina pieaugušos uz lielāku saprašanu: pusaudža uzvedība ir ne tikai izaicinoša, bet arī viņa attīstības nepieciešamība.

III. Pusaudžu tēls sabiedrībā un medijos (stereotipi)

Sabiedrībā bieži valda visai kritiska attieksme pret jauniešiem, un tas īpaši skar pusaudžus. Ne reti tie tiek raksturoti kā slinki, bezatbildīgi, savtīgi vai pat agresīvi. Šādu priekšstatu stiprina arī plašsaziņas līdzekļi: Latvijas ziņu portālu virsrakstos nereti tiek izcelti stāsti, kas akcentē pusaudžu iesaisti konfliktos, huligānismā vai pat noziedzīgā darbībā. Skatoties latviešu seriālu fragmentus vai lasot atsevišķus sociālo tīklu ierakstus, iespējams novērot, ka pusaudžu viens ekscentriskāks vai ekstrēms gadījums tiek vispārināts uz visu paaudzi.

Papildus mediju stāstiem, stereotipi Latvijā tiek nodoti arī mutiski – “manā laikā mēs tā neuzvedāmies”, “šodienas pusaudži nezina cieņu”. Arī literatūrā atrodami šādi piemēri. Gunara Janovska darbos varam saskatīt opozīciju starp dažādām paaudzēm, piemēram, romānā “Sārtā dūmaka”, kur jaunieši uzlūko pasauli citādi, nereti sastopoties ar pieaugušo neizpratni.

Stereotipu saknes meklējamas arī bažās par pārmaiņām – jo ikviena jauna paaudze iemieso to, kas vēl nav zināms vecākajai paaudzei. Kā savulaik secināja rakstniece Zenta Mauriņa: “Konservatīvā pasaule baidās no jauna.” Tas nozīmē, ka pieaugušie mēdz pārvērtēt riska un izaicinājumu aspektus jauniešu uzvedībā, balstoties uz atsevišķiem gadījumiem un nekritiski vispārinot.

Negatīvām ziņām ir spēcīgāka ietekme nekā pozitīvajām: sensacionālisms labāk pārdod ziņu, un tas veido pārspīlētu priekšstatu par problēmu apmēriem. Tajā pašā laikā medijos daudz retāk parādās stāsti par pusaudžu labo darbu – piemēram, sabiedrisko organizāciju brīvprātīgo projektiem, jauniešu izvēli palīdzēt Ukrainas bēgļiem, vai aktīvu darbu skolu pašpārvaldēs.

Tomēr jāmin arī pretējie piemēri. Latvijā aktīvi darbojas “Jauniešu Saeima”, Jauno žurnālistu apvienība, dažādi brīvprātīgo kustību tīkli, kuru darbinieki ir paši pusaudži. Viņu stāstus mediji publisko daudz retāk, taču tie liecina – pusaudži nav tikai kritikas objekts, bet arī sabiedrības inovatīvā daļa.

IV. Pusaudžu loma sabiedrībā un nozīme

Pusaudža gadi ir ne tikai izaicinājums pašiem jauniešiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Šajā laikā tiek ielikti pamati ilgtermiņa vērtībām, izpratnei par sabiedrisko līdzdalību un atbildību. Tieši šis posms kļūst izšķirošs, lai vēlāk jaunietis kļūtu par pilsoniski aktīvu un iejūtīgu pieaugušo.

Latvijā ir daudz piemēru, kas parāda pusaudžu pozitīvu iesaisti. Piemēram, ik pavasari Rīgas skolēni organizē talkas, piedalās dažādos vides sakopšanas projektos un sniedz palīdzību trūcīgajām ģimenēm – daļa no šīm aktivitātēm ir tieši viņu iniciatīva. Tieši pusaudži iegriež sabiedrībai jaunu elpu ar radošām idejām, piemēram, piedaloties radošajās nometnēs “Radi Vidus!”, izraugoties jaunus veidus, kā lietot tehnoloģijas (radošo video konkursi par “zero waste” tēmu). Latvijas skolu pašpārvaldes bieži ir visu skolēnu interešu aizstāvji — piemēram, cīnās par veselīgāku ēdināšanu, sporta laukumu pielāgošanu, vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Runājot par kultūru, Latvijā jaunieši būtiski veido mūzikas, deju un mākslas dzīvi. Jaunu mūzikas stilu izplatīšanās, teātra studiju pulciņu aktivitāte – tā ir tikai redzamākā daļa no viņu ieguldījuma. Ekonomiski pusaudži var šķist “tikai” patērētāji, taču viņi ir arī jaunu uzņēmējdarbības rosinātāji. Daudzas skolēnu mācību uzņēmumu idejas (“Junior Achievement Latvia”) ir ieviestas dzīvē, radot produktus un pakalpojumus, kas jau ietekmē vietējo tirgu.

Lai šos jauniešus turpinātu atbalstīt un motivēt, nepieciešams mainīt sabiedrības skatījumu. Vietās, kur ir konstatēts atbalsts un uzticēšanās jauniešiem, atbilstošas konsultācijas un izglītojošas programmas (piemēram, Bērnu un jauniešu centri, psihologu atbalsts Latvijas skolās), pusaudži izjūt lielāku piederību un vēlmi rīkoties atbildīgi.

V. Kritiskā analīze un pretrunu izvērtējums

Lielā daļā pusaudžu “problēmuzvedības” sabiedrība redz apdraudējumu, taču psiholoģijas praksē šos izaicinājumus uzskata par veselīgas attīstības nepieciešamu sastāvdaļu. Jauniešu vēlme pārkāpt noteikumus, strīdēties vai dažkārt pat provokatīvi uzvesties izriet no pamatotas vajadzības pēc neatkarības — vērtības, kas nepieciešama nobriedušai personībai.

Stereotipi ierobežo sabiedrības iespējas patiesi atbalstīt jauniešus. Jaunietis, kuru pastāvīgi dēvē par “sliktāko daļu”, ar laiku var identificēties ar šo lomu un kļūt skeptiskāks pret visām pieaugušo sniegtajām iespējām. Tas raisa pretestību, kas vairs nav attīstības psiholoģijas likumsakarība, bet gan stereotipu radīta pašizziņas kļūda.

Ir būtiski palielināt uz informāciju un izpratni balstītas atbalsta programmas. Latvijā veiksmīgi darbojas tādas iniciatīvas kā “Pusaudžu resursu centrs”, kas palīdz gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem izprast pārmaiņu būtību un atrast nepieciešamās atbalsta formas. Sabiedriskas diskusijas — gan publiskā telpā, gan izglītības iestādēs — jābalsta argumentētā dialogā, kas paver iespēju veidot tiltu starp paaudzēm.

VI. Secinājumi

Apskatot pusaudžu vecumposmu attīstības, sociālās mijiedarbības un kultūras kontekstā, var secināt — mūsdienu pusaudži nebūt nav sabiedrības “sliktākā daļa”. Viņi ir veselas kopienas locekļi, kas piedzīvo straujas izmaiņas un izaicinājumu pilnas situācijas, taču reizē ar to viņi sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas nākotnē. Diemžēl, bieži vien viņu uzvedība un loma tiek pārmērīgi vienkāršota un stigmatizēta.

Izglītībai un sabiedrībai kopumā jāveicina empātiska, uz izpratni balstīta attieksme pret jauniešiem. Ne mazāk svarīga ir žurnālistu un mediju loma – jāizceļ arī pozitīvi piemēri, lai parādītu pusaudžu daudzpusīgo devumu Latvijai. Visticamāk, kritiskie viedokļi vienmēr pastāvēs, bet tie nedrīkst kļūt par šķērsli attīstībai vai sadarbībai.

Noslēdzot, jāuzdod jautājums: vai mēs, pieaugušie, tiešām darām pietiekami, lai saprastu un atbalstītu pusaudžus, vai arī paļaujamies uz maldinošiem stereotipiem? Jaunieši ir mūsu sabiedrības resurss un nākotnes cerība, un tikai kopā mēs varam veidot labāku, tolerantu nākotni Latvijas valstij. Laiks izvēlēties dialogu pār nosodījumu un atbalstu pār kritiku – tikai tā mēs kļūsim stiprāki kā tauta.

Piemēra jautājumi

Atbildes ir sagatavojis mūsu skolotājs

Kas raksturo mūsdienu pusaudžus sabiedrībā?

Mūsdienu pusaudži ir strauju pārmaiņu, identitātes meklējumu un grupas piederības posmā, piedzīvojot izaicinājumus, kas ir dabiski un nepieciešami personības attīstībai.

Kā sabiedrībā un medijos veidojas stereotipi par pusaudžiem?

Stereotipi veidojas, kad atsevišķi pusaudžu izņēmumi tiek vispārināti, mediju sensacionāli ziņojumi akcentē negatīvos gadījumus un pārspīlē problēmas apmērus.

Kāda ir mūsdienu pusaudžu reālā loma Latvijas sabiedrībā?

Pusaudži aktīvi piedalās brīvprātīgajos projektos, kultūras notikumos un pilsoniskās aktivitātēs, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībā.