Kā fotogrāfijas ietekmē masu medijus un reklāmu

Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 21.01.2026 plkst. 23:17

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: 18.01.2026 plkst. 6:55

Kopsavilkums:

Uzzini, kā fotogrāfijas ietekmē masu medijus un reklāmu, apgūsti juridiskos, ētiskos un licencēšanas principus un praktiskus risku pārvaldības padomus.

Fotogrāfijas izmantošana masu medijos un reklāmā

Ievads

Mūsdienu digitālajā laikmetā fotogrāfijām ir milzīga loma masu medijos un reklāmas industrijā. Attēli ir spēcīgs rīks informācijas, emociju un ideju nodošanai, kas nereti ietekmē sabiedrisko domu un pat lietotāju rīcību. Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, arvien biežāk nonākam situācijās, kur vienlaikus ar fotogrāfiju ērtu pieejamību rodas arī juridiski un ētiski izaicinājumi — reklāmas kampaņās, ikdienas sociālo tīklu komunikācijā, žurnālistikā, kā arī mākslinieciskos projektos. Rakstot šo eseju, apskatīšu svarīgākos aspektus, kas jāņem vērā, izmantojot fotogrāfijas — sākot no autortiesību un personas datu aizsardzības līdz praktiskiem padomiem un labākajai praksei, īpaši uzsverot Latvijas izglītības kontekstā tik svarīgo atbildīgu un apzinātu rīcību.

Definīcijas un pamatkoncepcijas

Fotogrāfijas izmantošana nav tikai attēla ievietošana rakstā vai sludinājumā. Katru reizi “aizlienējot” fotogrāfiju, mēs saskaramies ar vairāku līmeņu tiesiskām, īpašuma un personu tiesībām. Autortiesības tiek piešķirtas fotogrāfa radošajam ieguldījumam — neatkarīgi, vai tas ir profesionālis ar diplomu vai students, kas ar telefonu uzņēmis unikālu kadru. Svarīgi atšķirt autortiesības no personības tiesībām (piemēram, modeļa vai jebkuras personas, kura attēlota fotogrāfijā) un arī īpašumtiesībām — piemēram, ēkas īpašnieka tiesībām, ja fotogrāfijā parādās privātīpašums.

Licencēšana ir likumīgs ceļš iegūt atļauju izmantot attēlu — licenci var noteikt konkrētam laikam, teritorijai un izmantošanas mērķim. Piemēram, ar fotopankas licenci var būt atļauta izmantošana tikai Latvijā vai tikai digitālajā vidē. Būtiski arī atšķirt redakcionālu izmantošanu (žurnālistikā, kad attēls ilustrē ziņas) no komerciālas (reklāmā vai preču zīmēšanas). Piemēram, ja Latvijas portālā tiek publicēta fotogrāfija no Dziesmu svētkiem, tā ir redakcionāla izmantošana, bet ja šis pats attēls tiek izmantots siera reklāmā, nepieciešama īpaša piekrišana un licencēšana.

Juridiskais ietvars Latvijā un ES

Latvijas Autortiesību likums un Eiropas Savienības tiesību akti definē fotogrāfiju aizsardzību ļoti plaši. Parasti tiesības uz fotogrāfiju ilgst visu autora mūžu un 70 gadus pēc viņa nāves. Tāpat pastāv autora morālās tiesības — tiesības tikt atzītam par autoru un aizsardzība pret neētisku izmantošanu vai sagrozīšanu.

Svarīgi ievērot arī personas datu aizsardzību. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR), fotogrāfija, kurā atpazīstama persona, tiek uzskatīta par personas datiem. Līdz ar to nepieciešams iegūt personas piekrišanu attēla izmantošanai, it īpaši, ja tas notiek reklāmas nolūkos. Atšķirība pastāv arī starp publiskās un privātas vides fotogrāfijām — piemēram, fotografēt publiski pieejamu arhitektūras pieminekli Rīgā var, bet, izmantojot attēlu komercijā, var būt nepieciešama papildu atļauja no ēkas īpašnieka vai zīmola.

Nozīmīgs ir arī starptautiskais aspekts — Latvijā licencēts attēls var tikt izmantots tikai Latvijā, ja licence tā nosaka, bet publicējot fotogrāfiju, piemēram, “Instagram” vai “Facebook”, attēls var tikt izplatīts globāli. Tas nozīmē, ka jāņem vērā arī ārvalstu tiesiskā prakse.

Praktisks piemērs:

Latvijas uzņēmums vēlējās reklamēt savu jauno produktu ar attēlu no “Google Images”, bet attēlā bija atpazīstama ārzemju aktrise un ēka. Rezultāts — sūdzība par autortiesību un privātīpašuma pārkāpumu, kas izmaksāja būtisku kompensāciju un radīja negatīvu publicitāti.

Parastākie pārkāpumu veidi un sekas

Nereti fotogrāfijas tiek “paņemtas” no interneta — Google meklētāja rezultātiem vai sociālajiem tīkliem —, neiedziļinoties autortiesību aspektos. Vēl biežs pārkāpums ir, ja pie fotogrāfijas piemin autora vārdu, bet nav iegūta licence izmantošanai (piemēram, žurnāla portālā tiek lietots Instagram attēls ar norādi “foto: @vards”). Galu galā atribūcija pati par sevi nesniedz likumīgu pamatu izmantošanai.

Vēl aktuālāks mūsdienās ir fotogrāfiju manipulācija — retušēšana, kompozīciju veidošana, kas var maldināt patērētājus vai aizskart personas godu. Nereti reklāmās tiek izmantotas personas bez piekrišanas, īpaši bērni vai sabiedrībā zināmi cilvēki.

Sekas? Tās var būt tiesvedības procesi un prasības par naudas kompensāciju, reputācijas zaudējums, satura noņemšana no platformām vai pat uzņēmuma aizliegums piedalīties apmaksātās reklāmu kampaņās. Latvijas praksē ir zināmas situācijas, kur neapdomīgs attēla lietojums radījis skandālu, piemēram, sociālajos tīklos izplatot svešu ģimenes fotogrāfiju kā “priecīga klienta piemēru”.

Sociālie mediji: īpatnības un riski

Sociālie tīkli ir īpaši viltīgs lauks attēlu izmantošanā. Šeit satura apmaiņa ir ātra, bieži nekontrolējama un uzzināt attēla izcelsmi var būt sarežģīti. Turklāt sociālo tīklu lietošanas noteikumi bieži sniedz pašām platformām plašas izmantošanas tiesības, bet tas neatbrīvo no nepieciešamības iegūt tiesisko atļauju no fotogrāfa vai attēlotajām personām.

Aģentūrām un uzņēmumiem ieteicams izveidot iekšēju sistēmu, kā pārbaudīt un licencēt visus attēlus, kas tiek izmantoti sociālajos tīklos. Obligāti pārbaudīt arī influencera radīto saturu — vai līgumā ir atrunāta atļauja šos attēlus izmantot uzņēmuma reklāmās. Bieži palīdz reveres attēlu meklēšana un fotogrāfa kontaktēšana, lai skaidri saprastu attēla izcelsmi un licences iespējas.

Hipotētisks piemērs:

Latvijas skolas “Facebook” lapā tiek publicēts privāta pasākuma foto ar skolēniem, kur viens no vecākiem iebilst — seko sūdzība un pieprasījums par satura dzēšanu. Izrādās, atļauja nav bijusi, kas apdraud arī skolas reputāciju.

Fotogrāfijas izmantošana reklāmā — īpaši aspekti

Reklāmā jebkura attēla izmantošana parasti prasa skaidru juridisku sakārtojumu. Ja fotogrāfijā ir redzams cilvēks, nepieciešams model release (modeļa piekrišanas līgums), kur jānorāda izmantošanas mērķis, teritorija, termiņš un atlīdzība. Nepilngadīgo attēlošanas gadījumos piekrišana jāsaņem no vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem. Papildu sarežģījumi rodas, ja attēlā ir redzamas trešo personu preču zīmes vai īpašumi (piem., koka kafejnīca Jūrmalā — īpašnieks var nepieļaut tās tēla komerciālu izmantošanu).

Jāņem vērā arī attēlu retušēšana reklāmās — likums prasa, lai reklāma nemaldinātu patērētāju. Piemēram, pārmērīgi uzlabota kosmētikas preces “pirms un pēc” fotogrāfija var tikt atzīta par maldinošu.

Praktiskā risku pārvaldība

Lielākajās aģentūrās pirms satura publicēšanas tiek ieviesta standarta pārbaude: licences pārbaude, piekrišanas dokumentu savākšana, derīgu atļauju glabāšana. Mazākos uzņēmumos vai skolās šādu procesu bieži aizstāj vienkārša check-list, kur jānorāda, kur un kāpēc fotogrāfija iegūta, vai ir visas nepieciešamās atļaujas un vai tās ir uzglabātas. Svarīgi arī darbiniekus regulāri apmācīt un uzturēt kārtīgu attēlu arhīvu.

Licencēšanas avoti un to izvērtēšana

Visdrošāk attēlus iegūt caur licencētām fotobankām (piemēram, “Latvian Images”, “123RF”, “Shutterstock”), kas nodrošina tiesību skaidrību un izcelsmes dokumentus. Pastāv arī brīvlicences attēli, piemēram, “Unsplash” vai valsts institūciju brīvi izmantojami materiāli (piem., Latvijas Nacionālā arhīva attēlu kolekcijas). Tomēr arī tad jāizvērtē, vai licence atļauj komerciālu izmantošanu un vai nav ierobežojumu. Lietotāju radīts saturs īpaši rūpīgi jāizzina, iegūstot rakstisku atļauju gan no fotogrāfa, gan no attēlotajām personām.

Līgumu un atļauju praktiskie elementi

Katrā līgumā vai atļaujā jānorāda, kam pieder attēls, kā to drīkst izmantot (medijs, teritorija, termiņš), vai paredzēta ekskluzivitāte, kā arī, vai autors atsakās no morālajām tiesībām (ja iespējams). Tāpat jāiekļauj aizsardzība pret pretenzijām un soda sankcijas par noteikumu pārkāpumu. Svarīgi arhivēt visus dokumentus (ideālā gadījumā — digitāli ar datuma pierādījumu).

Tehniskās prasības un uzraudzība

Fotogrāfijas kvalitāte reklāmai vienmēr jābūt augsta — pieļaujami tikai attēli ar pareizu krāsu profilu, izmēru, un bez bojājumiem. Jānodrošina, ka oriģinālā informācija (metadati, eksponēšanas dati) tiek saglabāta, lai vajadzības gadījumā būtu pierādījumi par izcelsmi. Lieliem uzņēmumiem produktīvi izmantot digitālās aktīvu pārvaldības sistēmas (DAM) efektīvai licenču un attēlu kontrolei.

Krīzes gadījumu vadība

Ja tiek saņemta pretenzija par pārkāpumu — pirmais solis ir pārtraukt attēla izmantošanu, tad pārbaudīt visas atļaujas un licenču ierakstus, kā arī sagatavot publisku atbildi (ja tas nepieciešams). Bieži palīdz uzreiz atvainoties un veikt korekcijas, piemēram, izņemt attēlu vai norādīt precīzu autorību.

Ētiskie apsvērumi un sabiedriskā atbildība

Latvijā īpaši svarīga ir cieņa pret cilvēku privāto telpu, bērnu un sociāli neaizsargāto grupu aizsardzība. Mediju auditorija cer uz godīgumu — ja attēli tiek viltoti vai izmantoti aizskarošā veidā, zīmola vai medija uzticamība tiek zaudēta. Šī iemesla dēļ arvien vairāk organizāciju Latvijā izvēlas atklāti norādīt attēla izcelsmi, kā arī brīdināt par attēlu apstrādi (piemēram, “Foto ilustratīvs”).

Praktiski padomi studentiem un mazajiem uzņēmumiem

Budžeta ietvaros iespējams izmantot CC0 attēlus, jautāt atļauju fotogrāfam, vai arī rūpīgi dokumentēt savu satura ceļu — kas fotogrāfiju iegūst, kur glabā, kas apstiprina. Pirms publicēšanas jāaizpilda neliels kontrolsaraksts: vai ir licences, modeļa atļauja, īpašnieka piekrišana, un visas saziņas pieraksti saglabāti.

Praktiskais piemērs:

Skolēns veidoja reklāmas plakātu skolas avīzei, izmantojot brīvlicences attēlu, bet rūpīgi pierakstīja CC0 licenci, saglabāja ekrānšāviņu un pēc tam spēja pierādīt likumīgu izmantošanu, kad skolotājs uzdeva jautājumu par autortiesībām.

Politikas attīstība un ieteikumi

Latvijā nepieciešamas skaidras, saprotamas vadlīnijas gan skolām, gan reklāmas aģentūrām, lai informētība par fotogrāfiju izmantošanu kļūtu par standartu. Tehnoloģiju attīstība, piemēram, licenču reģistri vai blockchain risinājumi, var palīdzēt padarīt procesu pārskatāmāku. Būtu vēlams izstrādāt vienkāršas parauga līguma formas, ko var izmantot mazie uzņēmēji un izglītības iestādes.

Secinājumi

Fotogrāfiju izmantošana medijos un reklāmā prasa ne tikai vizuālo radošumu, bet arī dziļu izpratni par tiesisko, ētisko un praktisko pusi. Svarīgi izglītoties un aktīvi veidot skaidrus iekšējos procesus — jo sakārtota licencēšana garantē drošību, reputāciju un veicina ilgtermiņa uzticamību sabiedrībā. Iesaistoties diskusijās par likumdošanu, veidojot apmācības un izvēloties caurspīdīgu darbošanās veidu, mēs stiprinām gan Latvijas, gan personīgo tiesisko kultūru.

---

Pielikums: Pirms publicēšanas kontrolsaraksts

1. Attēla avots norādīts un licence apstiprināta. 2. Modeļa/īpašuma piekrišana, ja attēlota persona/īpašums. 3. Saglabātas visas sarakstes un licenci apliecinoši dokumenti. 4. Attēls piemērots pēc kvalitātes un izšķirtspējas. 5. Skenēts ar reverso meklēšanu risku samazināšanai.

Šāds vienkāršs rīks palīdzēs izvairīties no daudzām kļūdām un izvirzīt drošu darba kultūru gan studentiem, gan profesionāļiem.

---

Terminoloģija

- Autortiesības — tiesības uz radīto darbu. - Licence — atļauja izmantot darbu noteiktos veidos. - Model release — modeļa rakstiska piekrišana. - Attribution — autora norādīšana. - Komerciāla izmantošana — preces vai pakalpojuma reklāma. - Redakcionāla izmantošana — ilustrēšana ziņās vai izglītībā.

Ar šo pārskatu uzsveru — atbildīga pieeja fotogrāfiju izmantošanai ir ieguldījums Latvijas digitālās sabiedrības ilgtermiņa veselībā un tiesiskumā.

Piemēra jautājumi

Atbildes ir sagatavojis mūsu skolotājs