Attālinātā mācīšanās: ietekme uz motivāciju un mācību kvalitāti
Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: vakar plkst. 23:50
Uzdevuma veids: Sacerejums
Pievienots: 18.01.2026 plkst. 15:16
Kopsavilkums:
Izpēti attālinātās mācīšanās ietekmi uz motivāciju un mācību kvalitāti, apgūsti efektīvas pašorganizācijas un mācību stratēģijas Latvijā 📚
Ievads
Attālinātā mācīšanās pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par neatņemamu mūsu izglītības vides daļu, īpaši Latvijā. Ja vēl pirms dažiem gadiem šāds mācību veids šķita kas tāls un eksperimentāls, tad Covid-19 pandēmijas laikā tas kļuva par ikdienas realitāti tūkstošiem skolēnu un skolotāju. Tehnoloģiju attīstība un globālie apstākļi piespieda mūs pārskatīt izglītības principus – klasiskas mācību stundas ar klases tāfeli un fizisku klātbūtni dažu mēnešu laikā kļuva par tiešsaistes sapulcēm, uzdevumiem e-klasē un nebeidzamām “Zoom” lekcijām.Izvēlējos rakstīt par attālināto mācīšanos, jo pati esmu piedzīvojusi gan tās sniegtās iespējas, gan izaicinājumus. Šajā laikā uzdevu sev arī būtiskus jautājumus: Kā attālināts mācību process ietekmē manu motivāciju un emocionālo labsajūtu? Vai ir iespējams tikpat kvalitatīvi apgūt zināšanas attālināti kā klātienē? Kā šī pieredze var mainīt mūsu attiecības ar mācību vielu un pašiem ar sevi? Šajā esejā vēlos padalīties ar pārdomām, kas radušās, mēģinot rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties gan personīgajos novērojumos, gan atsaucoties uz Latvijas izglītības kontekstu un literatūru.
Attālinātās mācīšanās būtība un specifika
Attālinātā mācīšanās Latvijā tika definēta kā izglītības process, kurā mācību saturs tiek apgūts, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, dažādus tiešsaistes rīkus, neesot vienā telpā ar skolotāju un citiem klašu biedriem. Galvenais atšķirīgais elements no klātienes mācībām ir fiziskās distances radītās izmaiņas komunikācijā un laika plānošanā.Tehnoloģijas, piemēram, ''Microsoft Teams'' un ''Zoom'', kļuva par galvenajiem saziņas kanāliem starp skolēniem un pedagogiem. Arī Latvijā plaši izmantoja ''E-klasi'' – regulāri pārbaudot mājasdarbus un saziņu ar vecākiem. Tomēr tas atklāja arī virkni jaunu izaicinājumu: bieži sastapāmies ar interneta traucējumiem, visiem nebija vienlīdzīga pieeja datoriem vai planšetēm, nācās apgūt jaunas prasmes gan skolēniem, gan pedagogiem.
Viena no būtiskākajām attālinātā mācību procesa iezīmēm ir elastīgāks grafiks. Daudzos gadījumos mācības var organizēt pēc sava laika, bet šī brīvība liek lielāku atbildību uz likt uz skolēna attīstīto pašdisciplīnu un prasmi organizēt savu dienu. Viens no skaidrākajiem piemēriem par nepieciešamību pēc ciešākas pašorganizācijas ir rakstnieka Anšlava Eglīša daiļdarbs “Homo Novus”, kur varoņu izaugsme iespējama tikai ar lielu neatlaidību un pašvadību – līdzīgi kā attālinātajā mācīšanās procesā.
Attālinātās mācīšanās priekšrocības
Nenoliedzami, attālinātā mācīšanās Latvijā ir pavērusi virkni priekšrocību. Pirmkārt, – laika un vietas brīvība. Vairs nav jāceļas krietni pirms saullēkta, lai dotos uz skolu cauri pus Rīgai vai lauku ceļiem; brīžiem pat lekcijas var klausīties savas istabas mierā, no siltas segas komforta vai, ja laiks atļauj – arī vasaras dārzā. Īpaši to novērtēja skolēni ārpus Rīgas, kuriem ceļš uz skolu agrāk prasīja vairākas stundas dienā. Šī iekļaujošā pieeja ļāva piekļūt mācībām arī tiem, kuri veselības vai ģimenes apstākļu dēļ iepriekš mācības klātienē nevarēja apmeklēt pilnvērtīgi.Otrkārt, attālināta mācīšanās attīsta skolēnu patstāvību. Pats kontrolē savu tempu, jāspēj pašam saprast un strukturēt mācību materiālu, uzņemties atbildību par saviem rezultātiem. Šī pieredze ir līdzīga Jāņa Poruka romāna “Pērļu zvejnieks” varoņa ceļam – zināšanu meklējumi prasa drosmi un neatlaidību, bet tikai tā iespējams attīstīt personību. Pašdisciplīna, apzinātība un laika menedžments ir prasmes, kuras noteikti noderēs arī pēc skolas, nākotnē.
Vēl jāatzīmē, ka attālināti mācoties palielinās piekļuve dažādiem mācību resursiem: Latvijas Digitālā bibliotēka, izglītojoši video, lekcijas ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm. Šis laiks atvēra durvis jauniem starptautiskiem kontaktiem, sadarbībām un pieredzes apmaiņai. Ne mazāk svarīgi – attālinātais formāts samazina skolas vides radītās sociālās spriedzes un stresa līmeni, dodot iespēju skolēniem atvilkt elpu, atrast brīdi sev, doties ārā uz īsu pastaigu vai ieelpot svaigu gaisu, kas klātienē bieži bija ierobežots skolēnu straujā dzīves ritma dēļ.
Attālinātās mācīšanās izaicinājumi un trūkumi
Tomēr aiz visām priekšrocībām slēpjas arī virkni būtisku izaicinājumu. Lielākais no tiem – ierobežotā sociālā komunikācija. Attālinātās stundas nevar pilnībā aizvietot klases sarunas, kopīgi risinātus uzdevumus un dzīvās diskusijas. Latvijas rakstniecībā nereti uzsvērts, cik svarīga ir dzīva saskare – piemēram, Rūdolfa Blaumaņa novelē “Nāves ēnā” atklājas, ka kolektīvo spēku un kopības sajūtu nevar aizvietot virtuāla saziņa.Vēl viens būtisks trūkums – motivācijas zudums un pašdisciplīnas trūkums. Mājās, kur netrūkst traucējošu faktoru – viedierīces, troksnis, ģimenes locekļu sarunas – daudz vieglāk novērsties no mācību procesa. Maijā pie loga saule spīd tik spoži, ka daudz grūtāk koncentrēties uz ģeometrijas uzdevumu nekā klases solā… Šajā laikā nereti pārņēma sajūta, ka neesmu līdz galam savienots ar mācību vielu, zuda azarts, kas ir klātienes stundās, it sevišķi literatūrā, kad līdzās sēdošie klasebiedri var pačukstēt kādu asprātību vai kopīgi pasmieties par dzejoli.
Zīmīgs izaicinājums ir tehniskā puse. Ne visos Latvijas reģionos ir stabils internets, un ne visiem skolēniem pietika ar mobilo telefonu, lai pilnvērtīgi izpildītu darbus. Nereti dzirdēju stāstus par skolēnu, kas, traucēta tīkla dēļ, lekciju klausījās lauku sētā, pie loga, kur labāka zona. Šī nevienlīdzība rada sajūtu, ka ne visi saņem vienlīdz labu izglītību.
Priekšlikumi efektīvākai attālinātajai mācīšanai
Lai attālinātā mācīšanās būtu pēc iespējas vērtīgāka, nepieciešams gan izstrādāt labākas pašdisciplīnas metodes, gan attīstīt tehnisko bāzi. Labākie skolēni veidoja precīzu dienas grafiku, kurā iekļāva arī atpūtas pauzes, fiziskas aktivitātes un mērķu izvirzīšanu nākamajai dienai. Jolantas Lejas pieredze, kas pārstāvēta Latvijas jauniešu žurnālā “Ilustrētā Junioriem”, rāda, ka plānošana un ieradumu maiņa ir veiksmīgas pašorganizācijas atslēga.Svarīgi ir arī radīt vairāk iespēju neformālai tiešsaistes komunikācijai – klasē rīkot virtuālus tējas vakarus vai viktorīnas, ļaut skolēniem sadarboties grupās, izmantot interaktīvus rīkus (piemēram, Padlet, Kahoot), lai stundas būtu aizraujošākas. Skolotājiem jāatrod laiks individuālām konsultācijām un atbalstam, kas palīdz pārvarēt sajūtu, ka esi viens ar savām grūtībām.
Tehnoloģiju jomā nepieciešama izglītības iestāžu un valsts aktīva iesaiste. Jānodrošina iespēja visiem skolēniem iegūt nepieciešamās iekārtas un stabīlu interneta savienojumu. Vērtīgi būtu rīkot īpašus apmācību kursus ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem, lai visi justos droši, darbojoties digitālajā vidē.
Personīgie novērojumi un pieredze
Manuprāt, attālinātā mācīšanās mani padarīja patstāvīgāku un disciplinētāku. Sākumā bija grūti pierast pie situācijas, kad neviens neuzrauga, cik ilgi esmu tiešsaistē, vai kādā laikā pabeidzu mājasdarbus. Ar laiku apguvu izstrādāt dienas grafiku, kas palīdzēja atrast balansu starp mācībām, atpūtu un laiku sev.Brīvos brīžos vairāk lasīju literatūru, piemēram, atgriezos pie latviešu dzejnieku Raini un Aspaziju darbiem. Pastaigas pēc garajām tiešsaistes stundām kļuva par svarīgu atelpas brīdi, kad pārdomāt visu dzirdēto un redzēto. Lai uzturētu attiecības ar draugiem, biežāk zvanījāmies vai rakstījām viens otram garākus vēstījumus, daloties ar smieklīgiem stāstiem no ''Zoom'' pārpratumiem.
Šis laiks man iemācīja izvērtēt tehnoloģiju lomu dzīvē – tās ir noderīgas, tomēr jāmeklē līdzsvars starp laiku pie datora un laiku dabā. Turpmākā izglītībā esmu ieguvusi vērtīgas prasmes, ko izmantošu arī universitātē vai darbā – spēju patstāvīgi plānot, pieņemt lēmumus un nepazaudēt motivāciju arī tad, kad atbalsta roka ir tikai ekrāna otrā pusē.
Secinājumi
Attālinātā mācīšanās Latvijā atklāja gan spēcīgas priekšrocības – vietas un laika elastību, patstāvības attīstīšanu un plašāku resursu pieejamību –, gan būtiskus trūkumus – sociālās izolācijas riskus, nevienlīdzību tehniskajā nodrošinājumā, motivācijas kritumu. Šī pieredze liek pārdomāt, kā nākotnē vēl pilnveidot izglītības sistēmu, lai ikviens skolēns saņemtu maksimāli kvalitatīvas zināšanas, neatkarīgi no atrašanās vietas vai tehnisko iespēju līmeņa.Personīgi uzskatu, ka attālināto mācību priekšrocības iespējams izmantot vairāk, ja aktīvi strādā pie savas pašorganizācijas, atklāj jaunas saziņas formas un spēj pielāgoties pārmaiņām. Ieteiktu visiem skolēniem būt atvērtiem jaunajam, nezaudēt saikni ar klasesbiedriem arī attālinātajā vidē un savlaicīgi lūgt atbalstu.
Nobeigumā varu teikt, ka attālinātā mācīšanās nav tikai pagaidu risinājums krīzes laikā, bet nozīmīga daļa no nākotnes skolas. Jo vairāk pilnveidosim sevi kā patstāvīgus un atbildīgus skolēnus, jo vieglāk būs pielāgoties jebkurai mācību videi – gan klātienē, gan attālināti.
Novērtēt:
Piesakieties, lai novērtētu darbu.
Pieteikties