Kā izvēlēties starp likumisko un testamentāro mantošanu: svarīgākie faktori

Šo darbu ir pārbaudījis mūsu skolotājs: 23.01.2026 plkst. 4:02

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: 18.01.2026 plkst. 16:54

Ievads

Latvijas tiesiskā sistēma sniedz izvēli starp diviem galvenajiem mantojuma veidiem – likumisko mantošanu un testamentāro mantošanu. Likumiskā mantošana ir balstīta uz Civillikuma noteikumiem, kas automātiski nosaka, kādā secībā un daļās mantojums pāriet mantiniekiem, savukārt testamentārā mantošana dod mantojuma atstājējam iespēju brīvi izteikt savu gribu un noteikt mantas sadales kārtību neatkarīgi no likuma atrašanās. Šī izvēle varētu šķist tikai formāla, taču dažādas dzīves un mantiskās situācijas atklāj plašu aspektu loku, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu, kādā veidā savu mantojumu atdot.

Šīs esejas mērķis ir analizēt galvenos faktorus, kas būtu jāizvērtē katram mantojuma atstājējam, apsverot likumiskās vai testamentārās mantošanas ceļu. Tiks aplūkotas abu veidu priekšrocības un trūkumi, Latvijas sadzīvē un praksē pieejamās piemērotākās situācijas katram no veidiem, kā arī sniegti ieteikumi pārdomātas izvēles veikšanai. Essayas gaitā tiks piesaistītas literārās atsauces, reāli piemēri un Latvijas kultūras konteksts, lai ilustrētu mantojuma noteikšanas svarīgumu mūsu sabiedrībā.

---

Likumiskās mantošanas būtība un īpatnības Latvijā

Šī pamatotā sistēma nozīmē, ka, ja mantojuma atstājējs nav sastādījis testamentu vai citu mantojuma līgumu, mantiniekiem īpaši nav jāiespringst par mantas sadali – viss notiek “pēc likuma”. Automātiskā mantojuma sadale nodrošina zināmu mieru un kārtību, īpaši tad, ja ģimenes attiecības ir saskanīgas – mantinieki zina savu daļu un piedāvājumu, tādējādi samazinot iespēju domstarpībām.

Likumiskās mantošanas priekšrocībām pieder tās vienkāršība un tiesiskā caurspīdība. Nav jāiegulda papildu līdzekļi testamenta veidošanā vai notāra pakalpojumos, nav nepieciešami īpaši juridiski termini vai prasmes. Daudzos Latvijas laukos, kur ģimenes īpašumi pāriet no tēva uz dēlu vai meitu pēc daudzu paaudžu tradīcijas, šī sistēma lieliski darbojas.

Taču šādas vienkāršības ēnas puse ir ierobežotība. Likumā noteiktais sadalījums ne vienmēr atspoguļo cilvēka vērtību skalu un attiecību sarežģītību. Kā piemēru var minēt I. Ziedoņa daiļradi, kur bieži sastopama tēma par savas zemes un māju nozīmi — tur gan redzams, ka īpašuma vērtība nav tikai materiāla, bet arī emocionāla. Likumiskā kārtība var neievērot, vai kādam ģimenes loceklim ir īpaša saikne ar mājām, vai arī kādam cita veida ieguldījumi ģimenes labā.

Praktiskos piemēros likumisko mantošanu izvēlas tie, kam nav īpašu pretenziju pret likumisko secību — piemēram, ja mantojuma atstājējs ir atraitnis ar diviem pieaugušiem bērniem, kuru attiecības nav sarežģītas, un īpašums sadalāms skaidri un saprotami, īpaši daudzslāņainu jautājumu šajā procesā nerodas.

---

Testamentārās mantošanas jēdziens un tiesiskā regulēšana

Testamentārās mantošanas lielākā priekšrocība ir brīva iespēja noteikt mantas sadali pēc saviem ieskatiem. Mantojuma atstājējs var izvēlēties mantiniekus ārpus likumiskās kārtas – piemēram, draugu vai uzticamu palīdzības sniedzēju; viņš var arī izslēgt kādu likumisko mantinieku (tas nepieciešams īpaši rūpīgi formulēt juridiski pareizi). Testaments dod iespēju norādīt arī nosacījumus, piemēram, vēloties, lai īpašums tiktu mantojams vienīgi tad, ja mantinieks rūpējas par vecāka dzīvokli līdz mūža beigām, vai turpina dzimtas lauku sētu, simbolizējot ģimenes vērtību saglabāšanu.

Tomēr ar testamentu saistās arī zināmi trūkumi. Sastādīšanas izmaksas, īpaši, ja nepieciešams jurista konsultācijas, var būt būtisks faktors cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Turklāt, ja testaments nav noformēts likumā paredzētajā kārtībā, to var apstrīdēt, un Centrālā statistikas pārvalde norāda: Latvijā ik gadu tiek ierosinātas vairākas desmitu mantinieku prasības tieši testamentu apstrīdēšanas dēļ. Tāpat jāatceras, ka nepareizi noformēts vai neskaidrs testaments var novest pie ilgiem un sāpīgiem tiesu procesiem.

Testaments ir sevišķi piemērots, ja mantas sadalīšanā ir vēlmes un vajadzības, kas būtiski atšķiras no likumdošanā paredzētā. Tas noder sarežģītās ģimenēs (piemēram, otrā laulībā dzimušie bērni, laulāto bērni no iepriekšējām attiecībām, vai arī nav tuvāko radinieku), kā arī tad, ja mantojums ir komplicēts – uzņēmumi, īpašumi ar speciālām saistībām vai legāti.

---

Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izvēloties starp likumisko un testamentāro mantojumu

Nākamais būtiskais apsvērums ir finansiālās iespējas. Ja mantojuma atstājējam nav resursu testamenta sastādīšanai vai konsultācijām, viņš var paļauties uz likumisko kārtību. Tomēr, izvērtējot potenciālos riskus un vēlmes, ir saprātīgi salīdzināt izmaksas ar iespēju izvairīties no domstarpībām nākotnē.

Tāpat svarīga ir personiskā juridiskā kompetence – vai mantojuma atstājējs izprot testamenta veidošanas juridiskās prasības un spēj nodrošināt tā pilnvērtīgu spēkā stāšanos. Arī riski jāpārvērtē objektīvi: testamentu var apstrīdēt, īpaši, ja pastāv atstumtie mantinieki, vai ja atstājējs nav juridiski precīzi nodefinējis savu vēlmi. Šādā gadījumā ir vērts konsultēties ar speciālistu.

Daži īpaši apstākļi jāievēro attiecībā uz “neatņemamo daļu” mantiniekiem – Civillikumā noteiktos radiniekus nevar vispārīgi izslēgt no mantojuma, ja vien tam nav likumā paredzētā pamata. Šo aspektu nereti ignorē, ko liecina reāli Latvijas tiesu precedenti, piemēram, Rīgas rajona tiesā 2018. gadā izskatītais gadījums, kurā mantas sadalei uzreiz pēc atstājēja nāves sekoja ilgstošs strīds par “aizmirsto” likumisko mantinieku tiesību atzīšanu.

Svarīgs ir arī pats mantojuma sastāvs – ja tas ir tikai viens dzīvoklis vai neliela lauku māja, kas domāta visiem bērniem, iespējams, nav nepieciešams sarežģīt lietas ar testamentu. Tomēr, ja īpašumā ir, piemēram, uzņēmums — viena bērna veidots, cits tajā nav iesaistīts —, labāk ir ar testamentu regulēt konkrētas īpašumu daļas pāreju.

---

Praktiski ieteikumi mantojuma atstājējiem un nobeiguma secinājumi

Nevajadzētu aizmirst, ka daļējs testaments (piemēram, daļai mantas atstājot testamenta nosacījumus, bet pārējai – likumisko kārtību) vai arī mantojuma līgums var būt noderīgi risinājumi īpašām situācijām. Šāda kombinācija iespējama, ja vēlas atsevišķus īpašumus sadalīt atšķirīgi, bet pārējo materiālo vērtību – atstāt likumiskajiem mantiniekiem. Latvijas sabiedriskajā telpā aizvien biežāk tiek diskutēts arī par mantojuma līgumiem, kas var būt ērts risinājums, apvienojot testamentāro brīvību un likumiskās kārtības drošību.

Nozīmīgs ir aspekts, ka mantas sadalīšana nav tikai juridiska darbība, bet emocionāli svarīgs solis, kas var ietekmēt ģimenes saliedētību arī turpmāk. Jāapzinās, ka mantinieku vēlmes reizēm ir atšķirīgas no atstājēja vīzijas, tāpēc rūpīga konsultācija un pārdomāta izvēle ir būtiska.

Kopsavilkumā – gan likumiskā, gan testamentārā mantošana ir pilnvērtīgas mantojuma nodošanas formas, kuras izvēlei jābalstās ne tikai uz tiesisko ietvaru, bet arī uz ģimenes attiecībām, mantas īpašībām, personiskajām vēlmēm un finansiālajām iespējām. Atbilstoša izvēle var novērst liekus strīdus un rūpēs saglabāt ģimenes vienotību un īpašuma vērtību.

---

Papildu sadaļa: Latvijas tiesu prakse un aktuāli piemēri

Līdz ar to viens no svarīgākajiem ieteikumiem būtu – iepazīties ar tiesu praksi, rūpīgi konsultēties ar juristiem un dokumentēt savu vēlmi pēc iespējas precīzāk, lai nākotnē tuviniekiem nebūtu jāsašķeļas mantas dēļ.

---

Noslēgums