Kā kultūras dimensijas ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu

Uzdevuma veids: Sacerejums

Pievienots: aizvakar plkst. 11:36

Lēmumu pieņemšanas process un tā ietekme no kultūras dimensijām

Ievads

Kultūras dimensiju izpratne ir aktuāla ne tikai socioloģijā, bet arī organizāciju vadībā, starptautiskajā uzņēmējdarbībā un pat ikdienas savstarpējās attiecībās. Latvijā bieži sastopamies ar dažādām kultūras ietekmēm – gan vēsturiskā pieredze, gan globalizācija ir veidojusi daudzveidīgu kultūras ainavu, kas ietekmē arī mūsu lēmumu pieņemšanas veidus. Šajā esejā mēģināšu izskaidrot, kā kultūras dimensijas nosaka mūsu domāšanas gaitu, analizēt lēmumu pieņemšanas posmus un piedāvāt konkrētus piemērus un ieteikumus starpkultūru vidi izpratnei Latvijas realitātē, izmantojot literārus un dzīvē novērojamus piemērus.

Lēmumu pieņemšanas pamati un izšķirošie posmi

Latvijas literatūrā uzskatāmu piemēru lēmumu pieņemšanā var atrast Anšlava Eglīša darbos, kur varoņi savu izvēli bieži balsta ne tikai personīgās interesēs, bet arī ģimenes vai kolektīva labklājībā. Taču šī dilemma nav tikai individuāla vai literāra. Piemēram, uzņēmumos Latvijā bieži sastopama tradīcija apspriest būtiskus lēmumus kolektīvā, it īpaši, ja uzņēmums ir ģimenes vadīts vai darbojas reģionālā vidē.

Dažādās kultūrās problēmas definīcija un risinājuma meklēšana notiek atšķirīgi. Latvijas sabiedrībā joprojām jūtama vēsturē sakņotā tendence risinājumus meklēt sarunās un kompromisos, īpaši, ja jautājums skar vairākas puses. Nereti, kā liecina arī Akmens laikmeta folkloras piemēri, svarīgāk par individuālo spēju ir kopienas vienprātība jeb to, cik ļoti konkrētais lēmums respektē kopējo labumu.

Otrs lēmumu pieņemšanas posms – informācijas vākšana – arī nav brīvs no kultūras ietekmēm. Latvijā tradicionāli pieņemts konsultēties ar ģimeni un tuviem draugiem, īpaši svarīgu jautājumu gadījumā, attiecīgi papildinot savu skatījumu ar kolektīvu viedokli. Savukārt, piemēram, Skandināvijas valstīs bieži uzsver objektīvu datu un neatkarīgu avotu nozīmi.

Riska uztvere jeb attieksme pret nezināmo ir vēl viens būtisks moments. Latviešu sakāmvārdos (“Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez”) skaidri redzama vēlme izvairīties no sasteigtiem lēmumiem. Tas atbilst Hofstedes teorijas “neskaidrības izvairīšanās” dimensijai – jo lielāka sabiedrības tolerance pret nenoteiktību, jo vieglāk tiek pieņemti jauni, inovatīvi lēmumi.

Kultūras dimensijas: teorijas un piemēri

Individualisms – kolektīvisms: Latvijā vēsturiski dominēja kolektīvas vērtības – kopienas labums, kopīga saimniekošana un pat sadarbība sēņu vai ogu lasīšanas laikā mežā. Līdz ar neatkarības atgūšanu un pievienošanos Eiropas Savienībai pieauga arī individuālisma tendences – personīgās ambīcijas, izraudzīšanās, individuālās karjeras plānošana. Taču, kā rāda novērojumi, lēmumu pieņemšanā latvieši joprojām nereti meklē līdzsvaru – viņi uzklausa citu domas, bet gala lēmumu pieņem paši.

Vara distance: Latvijā oficiālā vara distance – tas ir, attālums starp vadītāju un padoto – vēsturiski bijusi neliela, īpaši lauku vidē. Vēl 20. gadsimta sākuma romānā (piemēram, Rūdolfa Blaumaņa “Indrāni”) redzams, kā vecākie ģimenes locekļi bieži iesaista jaunākos sarunās un kompromisos. Tomēr mūsdienās korporatīvajā vidē vara distance var būt lielāka, it īpaši no ārzemju uzņēmumu puses, kur amatpersonas sagaida lielāku respektu.

Neskaidrības izvairīšanās: Šī dimensija Latvijā ir jūtama, kā jau minēju. Neuzticība pēkšņiem jauninājumiem, vēlme kārtīgi visu izrunāt pirms lēmuma, kā arī bailes no riska drošas karjeras izvēlē vai uzņēmējdarbībā – tās ir pazīmes, kas raksturīgas sabiedrībai ar vidēja līmeņa neskaidrības izvairīšanos.

Laika uztvere: Latvieši visbiežāk ievēro precizitāti un termiņu nozīmi. No otras puses, reģionos vai neformālajās situācijās nereti iespējama lielāka elastība. Šeit spilgts piemērs – valsts eksāmenu laika grafiki, kuros izglītības iestādes Latvijā cenšas būt maksimāli precīzas, savukārt skolēni pierod pie skaidriem nosacījumiem.

Komunikācijas stils: Rīgas starptautiskajos uzņēmumos un arī, piemēram, lielākajās universitātēs, tikšanās un lēmumu pieņemšanas sapulces norit tiešā, skaidrā stilā, kas atbilst “zemā konteksta” kultūrām (pēc Halla teorijas). Taču reģionos vai ģimenes uzņēmumos bieža ir arī netieša, caur mājieniem un niansēm vadīta komunikācija, kas liek lēmumus pieņemt ar smalku empātiju.

Gadījumu izklāsts: Latvijas un ārvalstu pieredze

Vēl viens piemērs ir Latvijas skolēnu apmaiņas programmas – piemēram, “Erasmus+”, kur jaunieši piedzīvo Eiropas kultūru saskarē ar Itāliju, Somiju vai Franciju. Katra valsts atšķirīgi nosaka gan kā tiek pieņemti lēmumi studiju grupās, gan projekta darba sadalījumā. Somi, piemēram, ilgi diskutē, balstot lēmumus detalizētā analīzē; itāļi lēmumus bieži papildina ar emocionālu argumentāciju; latvieši, kā rāda pieredze, nereti pieņem vidusceļu, mēģinot saglabāt kolektīva mieru.

Efektīvas starpkultūru lēmumu pieņemšanas ieteikumi

1. Kultūras izglītība: Latvijas universitātēs arvien biežāk tiek integrēti kursi par kultūras komunikāciju, kas palīdz izprast atšķirīgos lēmumu pieņemšanas stilus un vadības modeļus.

2. Komunikācijas stila pielāgošana: Ja partneri nāk no “augsta konteksta” kultūras (piemēram, Japāna), jāuzmanās ar pārāk tiešu kritiku vai steigu. Latvijā jau bērnībā tiek mācīts, ka dažkārt labāk nedaudz paklusēt, nekā pateikt par daudz.

3. Laika elastība: Lai gan latvieši ir pieraduši pie precizitātes, iepazīstoties ar citām kultūrām, jābūt gataviem pieņemt termiņu elastību – dažkārt ilgāka diskusija noved pie labāka rezultāta.

4. Lomu skaidrība komandā: Starptautiskās komandās jāskaidro, ko sagaida vadītājs no padotajiem, jo citās valstīs šīs attiecības var vērtēt atšķirīgi.

Visa pamatā ir cieņas un zinātkāres kombinācija – vēlme apgūt, kas atšķir mūs no citiem un kā tuvināt domāšanas veidus.

Secinājumi

Latvijā īpaši nozīmīga ir spēja atrast līdzsvaru starp pragmatismu un empātiju, kā arī pielāgoties darbā ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Turpmāk, attīstot starpkultūru kompetenci, mēs ne vien varēsim pieņemt labākus lēmumus, bet arī stiprināsim sabiedrības kohēziju un globālo konkurētspēju. Kā saka Imants Ziedonis, “katrs solis – lēmums”, un tikai saprotot katra lēmuma kultūras pamatu, mēs varam lemt gudrāk un atbildīgāk.